Rīgā 2000. gada 30. jūnijā
Valsts maksājumu bilances sagatavošanas pārņemšana
Saskaņā ar 1999. gada 10. augustā parakstīto Latvijas Bankas un Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes līgumu "Par valsts maksājumu bilances sagatavošanu", sākot ar informāciju par 2000. gada 1. ceturksni, valsts maksājumu bilanci sagatavo Latvijas Banka. Šāds lēmums pieņemts, lai paātrinātu un pilnveidotu valsts maksājumu bilances sagatavošanu un nodrošinātu tās publicēšanas periodiskumu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Ņemta vērā Eiropas valstu pieredze, kurās maksājumu bilances sagatavošana ir viena no centrālās bankas darbības jomām. Turklāt, kopš Latvijas Banka uzsākusi nebanku ārējo maksājumu statistikas datu vākšanu un apkopošanu, liela daļa maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamās informācijas koncentrējas Latvijas Bankā.
Valsts maksājumu bilance un tās nozīme
Valsts maksājumu bilance ir statistikas pārskats par ekonomiskajiem darījumiem starp vienas valsts rezidentiem un pārējo pasauli (nerezidentiem) noteiktā periodā (mēnesī, ceturksnī, gadā).
Valsts maksājumu bilance ir viens no svarīgākajiem tautsaimniecības attīstības analīzes un makroekonomiskās prognozēšanas informācijas avotiem. Pēc tās var spriest gan par ārvalstu investīciju apjomu un finanšu līdzekļu plūsmām kapitāla un finanšu kontā, gan par iespējamiem tekošā konta deficīta segšanas avotiem un valsts spēju nokārtot ārējā parāda maksājumus, kā arī par šo dažādo rādītāju ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem valstī.
Maksājumu bilancē ietverto informāciju var izmantot, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem valstī vai aizdevumu piešķiršanu, analizējot tautsaimniecības ārējo sektoru, kā arī prognozējot un vērtējot ekonomisko politiku. Šī informācija ļauj katram ārējās ekonomiskās darbības dalībniekam analizēt un paredzēt savu lomu dažādu valstu tautsaimniecību mijiedarbības procesā.
Informācijas avoti un Latvijas Bankas ieguldījums to pilnveidē
Sagatavojot valsts maksājumu bilanci, tiek izmantoti gan tie statistikas dati, ko Latvijas Banka apkopojusi no uzņēmumiem un bankām, gan citu Latvijas Republikas institūciju, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes, Finansu ministrijas, Valsts kases, Ārlietu ministrijas apkopotā informācija.
Pilnīgi jauns informācijas avots ir Latvijas Bankas apkopotā nebanku ārējo maksājumu statistika, kā arī "Pārskats par fizisko personu noslēgtajiem līgumiem darbam ārvalstīs", kuru sniedz uzņēmumi, kas nodarbojas ar starpniecību Latvijas Republikas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju līgumu slēgšanā ar ārvalstīs reģistrētiem darba devējiem. Šogad pilnveidoti arī iepriekš izmantotie informācijas avoti. Piemēram, informācija par Latvijas Republikas vēstniecību, pārstāvniecību un konsulātu ienākumiem un izdevumiem ārvalstīs tiek sniegta dalījumā pa valstīm.
Lai iegūtu precīzāku informāciju, piemēram, par darījumiem finanšu un kapitāla tirgū, Latvijas Banka maksājumu bilances gatavošanai paredz izmantot vēl arī citus jaunus informācijas avotus, kā arī attīsta sadarbību ar Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju, Vērtspapīru tirgus komisiju u.c. institūcijām
Informācijas pieejamība
Valsts maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances dati tiks publicēti Latvijas Bankas Internet lapā (/images/img_lb) un Latvijas Bankas biļetenā "Latvijas Maksājumu Bilance". Publicēšanas datumi ir atrodami Latvijas Bankas Internet lapā, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet lapā (http://dsbb.imf.org).