Par skaidro naudu apgrozībā

Rīgā 2001. gada 19. jūlijā

Laika posmā no 2000. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 1. jūlijam apgrozībā  esošās  skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 14% un šī gada 1. jūlijā veidoja 500.4 milj. latu.

476.0 milj. latu jeb 95% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 10%, Ls 10 - 16%, Ls 20 - 35%, Ls 50 - 12%, Ls 100 - 18%, Ls 500 - 9%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 26% (bimetāla divlatnieki - 20%, citi - 6%), Ls 1 - 33%, Ls 0.50 - 16%, Ls 0.20 - 8%, citas monētas - 2-5% katrs nomināls.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir neliela nomināla banknotes: Ls 5 - 9 milj. banknošu, Ls 10 - 8 milj., Ls 20 - 8 milj., Ls 50 - 1 milj., Ls 100 - 867 tūkst., Ls 500 - 86 tūkst. Tas pats attiecas uz monētām: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir 66 un 38 milj., bet 50 santīmu monētas - 8 milj., Ls 1 - 8 milj., Ls 2 - 3.2 milj. Apgrozībā laisti arī 16 tūkst. Ls 100 zelta apgrozības monētu.

Kā redzams no 1. tabulas, Ls 10 naudas zīmju daudzums gada laikā ir sarucis par 5%. Pārējo banknošu apjoms pieaudzis: Ls 5 - par 5%, Ls 20 - par 14%, Ls 50 - par 5%, Ls 100 - par 29%, Ls 500 - par 66%. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.

1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā

2. tabula. Monētas apgrozībā