Par skaidro naudu apgrozībā

Rīgā 2001. gada 10. aprīlī

Laika posmā no 2000. gada 1. aprīļa līdz 2001. gada 1. aprīlim apgrozībā  esošās  skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 17% un šī gada 1. aprīlī veidoja 476.4 milj. latu.

452.7 milj. latu jeb 95% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 10%, Ls 10 - 17%, Ls 20 - 35%, Ls 50 - 12%, Ls 100 - 18%, Ls 500 - 8%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 26% (bimetāla divlatnieki - 20%, citi - 6%), Ls 1 - 33%, Ls 0.50 - 16%, Ls 0.20 - 8%, citas monētas - 2-5% katrs nomināls.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir neliela nomināla banknotes: Ls 5 - 9 milj. banknošu, Ls 10 - 8 milj., Ls 20 - 8 milj., Ls 50 - 1 milj., Ls 100 - 830 tūkst., Ls 500 - 72 tūkst. Tas pats attiecas uz monētām: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir 65 un 37 milj., bet 50 santīmu monētas - 7 milj., Ls 1 - 7.7 milj., Ls 2 - 3.1 milj. Apgrozībā laisti arī 16 tūkst. Ls 100 zelta apgrozības monētu.

1. tabulā redzams, ka Ls 10 naudas zīmju daudzums gada laikā ir sarucis par 0.8%. Pārējo banknošu apjoms pieaudzis: Ls 5 - par 5%, Ls 20 - par 20%, Ls 50 - par 4%, Ls 100 - par 34%, Ls 500 - par 62%. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.

1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā

2. tabula. Monētas apgrozībā