Par skaidro naudu apgrozībā

Rīgā 2002. gada 15. janvārī

Laika posmā no 2001. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 1. janvārim apgrozībā  esošās  skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 15% un šī gada 1. janvārī veidoja 556.0 milj. latu.

529.7 milj. latu jeb 95% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 10%, Ls 10 - 15%, Ls 20 - 35%, Ls 50 - 11%, Ls 100 - 19%, Ls 500 - 10%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 25% (bimetāla divlatnieki - 20%, citi - 5%), Ls 1 - 34%, Ls 0.50 - 16%, Ls 0.20 - 8%, citas monētas - 2-5% katrs nomināls.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir neliela nomināla banknotes: Ls 5 - 10.4 milj. banknošu, Ls 10 - 8.1 milj., Ls 20 - 9.2 milj., Ls 50 - 1.2 milj., Ls 100 - 997 tūkst., Ls 500 - 108 tūkst. Tas pats attiecas uz monētām: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir 71.2 un 41.4 milj., bet 50 santīmu monētas - 8.6 milj., Ls 1 - 8.8 milj., Ls 2 - 3.2 milj. Apgrozībā laisti arī 18 tūkst. Ls 100 zelta apgrozības monētu.

Kā redzams no 1. tabulas, Ls 10 naudas zīmju daudzums gada laikā ir sarucis par 1%. Pārējo banknošu apjoms pieaudzis: Ls 5 - par 8%, Ls 20 - par 17%, Ls 50 - par 4%, Ls 100 - par 25%, Ls 500 - par 58%. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.

1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā

2. tabula. Monētas apgrozībā