Par skaidro naudu apgrozībā

Rīgā 2003. gada 23. janvārī

Laika posmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 1. janvārim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 12% un šī gada 1. janvārī veidoja 622.6 milj. latu.

594.3 milj. latu jeb 95% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 9%, Ls 10 - 12%, Ls 20 - 36%, Ls 50 - 9%, Ls 100 - 20%, Ls 500 - 14%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 23% (bimetāla divlatnieki - 19%, citi - 4%), Ls 1 - 34%, Ls 0.50 - 17%, Ls 0.20 - 9%, citas monētas - 2-5% katrs nomināls.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir Ls 5 un Ls 20 banknotes - 10.6 milj. Tālāk seko Ls 10 - 7.4 milj., Ls 100 - 1.2 milj., Ls 50 - 1.1 milj. un Ls 500 - 164 tūkst. banknošu. Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla monētas: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir 79.2 un 47.9 milj., bet, piemēram, 50 santīmu monētas - 9.4 milj., Ls 1 - 9.7 milj., Ls 2 - 3.3 milj. Apgrozībā laisti arī 19 tūkst. Ls 100 zelta apgrozības monētu.

Kā redzams no 1. tabulas, Ls 10 naudas zīmju daudzums gada laikā ir sarucis par 9% un Ls 50 - par 8%. Pārējo banknošu apjoms pieaudzis: Ls 5 - par 2%, Ls 20 - par 15%, Ls 100 - par 20%, Ls 500 - par 52%. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.

1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā

2. tabula. Monētas apgrozībā