Rīgā 2003. gada 23. oktobrī
Laika posmā no 2002. gada 1. oktobra līdz 2003. gada 1. oktobrim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 11% un šī gada 1. oktobrī veidoja 632.4 milj. latu.
602,4 miljonus latu jeb 95% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 8%, Ls 10 - 12%, Ls 20 - 37%, Ls 50 - 8%, Ls 100 - 21%, Ls 500 - 14%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 22%, tai skaitā 18% ir bimetāla divlatnieki, bet 4% veido pārējās Ls 2 monētas. Ls 1 monētas veido 37% no kopējās monētu kopsummas, 50 santīmu monētas - 16%, Ls 20 santīmu monētas - 8%, citas monētas - 2 līdz 5% katrs nomināls.
Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir Ls 20 banknotes - 11,1 miljons. Tālāk seko Ls 5 - 9,6 miljoni, Ls 10 - septiņi miljoni, Ls 100 - 1,3 miljoni, Ls 50 - viens miljons un Ls 500 - 174 000 banknošu. Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla monētas: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir 84,4 miljoni un 52 miljoni, bet, piemēram, 50 santīmu monētas - 9,6 miljoni, Ls 1 - 10,9 miljoni, Ls 2 - 3,3 miljoni. Apgrozībā laisti arī 20 tūkst. Ls 100 zelta apgrozības monētu.
Ls 10 naudas zīmju daudzums apgrozībā gada laikā samazinājies par 2%, bet Ls 50 - par 4%. Pārējo banknošu apjoms ir pieaudzis - Ls 5 par 0,1%, Ls 20 - par 17%, Ls 100 - par 15%, Ls 500 - par 24%. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.