Rīgā 2003. gada 13. novembrī
Latvijas Bankas padome 13. novembra sēdē nolēma nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes.
Pēdējo mēnešu laikā turpinājusies pietiekami strauja valsts ekonomiskā izaugsme. Vienlaikus nav novērojamas pazīmes, kas liecinātu par ekonomikas pārkaršanu. Ar strauju tautsaimniecības attīstību saistītie makroekonomiskie riski atsevišķās jomās ir stabilizējušies un nepieaug, taču tie arī nav būtiski mazinājušies. Galvenie riski joprojām ir saistīti ar valsts ārējā sektora attīstību un iekšzemes pieprasījuma dinamiku. Arī valsts fiskālā situācija ir viens no daudziem, tomēr ļoti nozīmīgiem faktoriem, kuram Latvijas Banka sekos, analizējot turpmāko monetārās politikas attīstību. Budžeta deficīta straujš pieaugums gada pēdējos mēnešos, tuvojoties 3% no iekšzemes kopprodukta, ievērojami palielinātu ar valsts tautsaimniecības attīstību saistītos makroekonomiskos riskus un radītu nopietnas bažas par budžeta līdzekļu izmantošanas lietderību un efektivitāti. Tāpēc Latvijas Banka aicina valdību gada pēdējos mēnešos veikt pasākumus, lai ierobežotu nelietderīgu budžeta līdzekļu izmantošanas iespējas. Tomēr valsts pašreizējās makroekonomiskās situācijas novērtējums kopumā liecina, ka monetārās politikas korekcija šobrīd nav nepieciešama.
Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:
- refinansēšanas procentu likme - 3.0% gadā;
- banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes:
- septiņām dienām - 2.0% gadā,
- četrpadsmit dienām - 2.25% gadā;
- lombarda kredīta procentu likmes:
- līdz 10 dienām - 5.0% gadā,
- 11.-20. dienā - 6.0% gadā,
- sākot no 21. dienas - 7.0% gadā.
"Latvijas Bankas organizētās vērtspapīru norēķinu sistēmas noteikumi" pieņemti jaunā redakcijā (stājas spēkā 09.01.2004.), lai nodrošināšanu Latvijas Bankas organizētās vērtspapīru norēķinu sistēmas (tālāk tekstā - VNS) darbību atbilstoši Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem un likumprojektam "Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās", kā arī sakarā ar VNS darbības laika pagarināšanu. Būtiski atzīmēt, ka turpmāk par VNS dalībniekiem var kļūt arī ES un Eiropas Ekonomiskās telpas valstu kredītiestādes.
"Banku termiņnoguldījumu Latvijas Bankā pieņemšanas noteikumos" un "Latvijas Bankas lombarda kredītu izsniegšanas noteikumos" veiktie grozījumi (stājas spēkā 09.01.2004.) paredz banku termiņnoguldījumu pieņemšanas un lombarda kredītu izsniegšanas laika pagarināšanu, ar 2004. gada 9. janvāri nodrošinot šo monetāro instrumentu pieejamību visu Latvijas Bankas bruto maksājumu sistēmas SAMS darbadienu.
Lai nodrošinātu Latvijas Republikas "Elektronisko dokumentu likuma" prasību izpildi, ar 2004. gada sākumu Latvijas Banka rada iespēju nebankām iesniegt statistiskos pārskatus arī elektroniskā veidā, veicot izmaiņas attiecīgajos Latvijas Bankas normatīvajos dokumentos. Šajā padomes sēdē grozīti pieci dokumenti:
- ""Transporta un starpniecības pakalpojumu ceturkšņa pārskata" sagatavošanas noteikumi" apstiprināti jaunā redakcijā (stājas spēkā 01.01.2004.);
- jaunie ""Mēneša pārskata par fizisko personu noslēgtajiem līgumiem darbam ārvalstīs" sagatavošanas noteikumi" (stājas spēkā 01.01.2004.) aizstās ""Pārskata par fizisko personu noslēgtajiem līgumiem darbam ārvalstīs" sagatavošanas noteikumus";
- veikti grozījumi "Informācijas par nebanku ārējiem maksājumiem sagatavošanas noteikumos", ""Ārējo ieguldījumu ceturkšņa pārskata" sagatavošanas noteikumos" un ""Ārējo ieguldījumu gada pārskata" sagatavošanas noteikumos" (visi stājas spēkā 01.01.2004.).
Sākot ar 2004. gada pavasari, Latvijas Bankas padome nolēmusi nosūtīt darbā savu pārstāvi - specializēto atašeju - uz Briseli, lai būtu savlaicīgi informēta par jaunām dalībvalstu un Eiropas Komisijas iniciatīvām centrālo banku darbības jomās. Atašeja darbība kļūs sevišķi būtiska laikā, kad Latvija pēc 2004. gada 1. maija gatavosies pilntiesīgai dalībai Ekonomiskajā un monetārajā savienībā un eiro ieviešanai. Tā arī ļaus taupīt cilvēku un finanšu resursus, vienlaicīgi uzturot intensīvu ikdienas informācijas apmaiņu ar ES institūcijām. Briselē un Luksemburgā izvietoto ES institūciju darbībai ir tieša ietekme uz Ekonomiskās un monetārās savienības attīstību.