Par skaidro naudu apgrozībā

Rīgā 2004. gada 28. aprīlī

Laika posmā no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 1. aprīlim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 7.4% un šī gada 1. aprīlī veidoja 649.6 milj. latu.

619.3 milj. latu jeb 95% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 8%, Ls 10 - 10%, Ls 20 - 36%, Ls 50 - 8%, Ls 100 - 22%, Ls 500 - 16%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 21% (bimetāla divlatnieki - 17%, citi - 4%), Ls 1 - 37%, Ls 0.50 - 16%, Ls 0.20 - 8%, citas monētas - 2-5% katrs nomināls.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir Ls 20 banknotes - 11.2 milj. Tālāk seko Ls 5 - 9.4 milj., Ls 10 - 6.5 milj., Ls 100 - 1.4 milj., Ls 50 - 1.0 milj. un Ls 500 - 195 tūkst. banknošu. Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla monētas: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir 88.0 un 54.5 milj., bet, piemēram, 50 santīmu monētas - 9.6 milj., Ls 1 - 11.4 milj., Ls 2 - 3.1 milj. Apgrozībā laisti arī 20 tūkst. Ls 100 zelta apgrozības monētu.

Kā redzams no 1. tabulas, Ls 50 naudas zīmju daudzums apgrozībā gada laikā samazinājies par 8.2%, Ls 10 - par Ls 7.0% un Ls 5 - par 2.6%. Pārējo banknošu apjoms ir pieaudzis - Ls 20 par 8.8%, Ls 100 - par 16.1% un Ls 500 - par 18.9%. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.

1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā

2. tabula. Monētas apgrozībā