Rīgā 2004. gada 16. augustā
Rezultāti
Šī gada 21. janvārī Latvijas Banka izsludināja visas tautas ideju konkursu ar mērķi noskaidrot sabiedrības viedokli par Latvijas eiro monētās izmantojamiem tēliem. Līdz konkursa noslēgumam - 1. aprīlim - Latvijas Banka saņēma 1 088 darbus. Žūrijas komisija ir beigusi vērtēšanu, un konkurss ir noslēdzies - noskaidrots konkursa uzvarētājs, kura ierosinājumu paredzēts īstenot Latvijas eiro monētās.
1. prēmija Ls 1 000 apjomā ir piešķirta darbam ar devīzi "Brīvība - Eiropas vērtība!", ko iesniegusi Ilze Kalniņa no Jēkabpils. Autore ieteic attēlot trīs sižetus: uz 2 eiro tautumeitas portretu no sudraba 5 latu monētas, uz 1 eiro monētas - Brīvības pieminekli un uz eiro centu monētām - Latvijas Republikas valsts ģerboni. Pēc žūrijas lēmuma šo ierosinājumu paredzēts īstenot, taču jāņem vērā, ka dizaina izstrādes gaitā, kā arī pēc sarunām ar kaltuvēm, kad tiks precizētas dažādas tehnisko un tehnoloģisko iespēju nianses, sižeti un to izkārtojums uz monētām var tikt koriģēti.
Žūrija uzskatīja, ka šie trīs sižeti - Brīvības piemineklis, tautumeita, kas attēlota uz pirmskara Latvijas 5 latu monētas, un Latvijas ģerbonis - ir zīmes, kas koncentrēti simbolizē Latviju, tās pamatvērtības - mūsu tautas Tēvzemes mīlestību, ilgas un cīņu par brīvību un lepnumu par savu zemi un cilvēkiem. Tā kā eiro monētas neatkarīgi no to "nacionālās piederības" ir maksāšanas līdzeklis visā eiro zonā un arī Latvijas monētas lietosim ne tikai mēs paši, šie viegli iegaumējamie un skaidrie tēli palīdzēs veidot Latvijas seju Eiropā un pasaulē. Turklāt minētie sižeti ir starp pieciem visbiežāk nosauktajiem ierosinājumiem.
Otrās un trešās prēmijas žūrijas komisija nolēma nepiešķirt. Žūrijas komisija augstu novērtēja radošu un netradicionālu pieeju un trim darbiem piešķīra īpašu balvu Ls 300 apmērā. To saņems Ilona Vorkale un Rūdolfs Treilis no Rīgas un Helēna Šakina no Balvu rajona Šķilbēniem. Tika piešķirta arī veicināšanas prēmija Ls 200 apmērā to 34 darbu autoriem, kuri nonāca vērtēšanas finālā un kuri sasaucas ar sižetiem, kas guva augstāko žūrijas atzinību.
Konkursa žūrijas komisiju vadīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tās locekļi: mākslinieks Ilmārs Blumbergs, Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle, Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja Veneranda Kausa, mākslas zinātnieks Imants Lancmanis, Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja Māra Raubiško, Latvijas Bankas padomnieks Bruno R. Rubess, Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, Latvijas Bankas mākslinieciskais konsultants Laimonis Šēnbergs, mākslas zinātniece Ramona Umblija un dzejnieks Imants Ziedonis.
Konkursa kopējais raksturojums
Konkursam iesūtītās idejas pamatā saistās ar latviskās vides un garīgās kultūras simboliem - tai skaitā tiem, kas jau redzami lata banknotēs un monētās. Konkursantu idejas sakņojas tautas folklorā, vēsturē, mākslā, dabā. Lai gan ne visi no iesūtītajiem priekšlikumiem būtu īstenojami tik specifiskā formā kā monēta, jāatzīmē konkursa dalībnieku godprātīgā pieeja uzdevumam, īpaši daudzie darbi, kur ieguldīts liels laiks un izdoma, nonākot pie idejas un pamatojot to. Kā piemēru vērts minēt 7 gadu veca bērna sūtījumu, ko pavadīja mātes stāsts par ideju meklēšanas ceļiem šai ģimenē. Mazais konkursants katrai monētai izvēlējies latviešu pasaku tēlus - Lāčplēsi, Sprīdīti, balto kaķīti, garo pupu u.c. - ar skaidru pamatojumu katrai izvēlei.
Latvijas Banka ir gandarīta par Latvijas izvēlēto ceļu eiro monētu sižetu izvēlei. Tautas konkursam iesūtīto darbu skaits un kvalitāte apliecina cilvēku apziņā piešķirto svarīgumu tam, ka ar savas naudas dizainu nesīsim Latvijas vērtības pasaulē. Vienlaikus konkurss apliecina arī mūsu lepnumu par savu zemi un optimismu par valsts nākotni Eiropas Savienībā.
Kas notiks tālāk
Latvijas Banka kopīgi ar māksliniekiem izstrādās monētu dizaina vizuālo koncepciju, ņemot vērā eiro monētu dizaina kopējos nosacījumus un naudas kaltuvju tehniskās prasības. Pēc tam tiks sagatavoti monētu grafiskie projekti un ģipša modeļi.
Latvijas Banka varēs kalt mūsu eiro monētas tikai pēc tam, kad Latvija būs saņēmusi Eiropas institūciju novērtējumu, vai esam gatavi pievienoties Ekonomiskajai un monetārajai savienībai. Tādu pēc Latvijas pašreizējās stratēģijas varētu saņemt apmēram 2007. gada vidū. Tad līdz plānotajam eiro ieviešanas laikam - 2008. gada janvārim - atliktu aptuveni pusgads monētu nokalšanai un piegādei.
Atgādinām, ka eiro banknotes un eiro monētu nomināla puses jeb aversi ir vienādi visām ES valstīm, bet katra valsts pati lemj par eiro monētu otrās puses jeb reversa sižetiem un dizainu. Visas eiro monētas neatkarīgi no to "nacionālās piederības" ir maksāšanas līdzeklis jebkurā eiro zonas valstī - tātad šobrīd 12, bet ar laiku vairāk nekā 20 valstīs.
Vēlreiz pateicamies visiem konkursa dalībniekiem par atsaucību!
Latvijas eiro monētu reversu ideju atklātā konkursa laureātu saraksts
Balva |
Autors |
Dzīvesvieta |
|
|
|
1. prēmija |
Ilze Kalniņa |
Jēkabpils |
|
|
|
Veicināšanas prēmija |
Maija Ablaževiča |
Sigulda |
Arnis Balčus |
Rīga |
|
Zane Bondare |
Rīga |
|
Pēteris Cielavs |
Rīga |
|
Katrīna Hauka |
Jūrmala |
|
Dzintra Jansone-Skribnovska |
Mālpils |
|
Māris Jansons |
Cēsu rajona Priekuļi |
|
Līga Jaunzeme |
Bauskas rajona Īslīce |
|
Imants Kalums |
Rīga |
|
Vilis Kaņeps |
Cēsis |
|
Jurģis Kavacs |
Salaspils |
|
Egils Kazakevičs |
Madona |
|
Aivars Krūmiņš |
Tukuma rajona Slampe |
|
Anita, Arta un Zane Mellupes |
Siguldas pagasts |
|
Inta Mihailova |
Bauskas rajona Viesturi |
|
Dāvis Nabutovskis |
Nav norādījis |
|
Leons Onckulis |
Ogre |
|
Maris Ozols |
ASV |
|
Ingrīda Pičukāne |
Rīga |
|
Jurģis Plamkājs |
Saulkrasti |
|
Valērijs Razaščenkovs |
Jelgava |
|
Jānis Rozenbergs |
Rīga |
|
Evita Steķe |
Jelgava |
|
Jānis Strazdiņš |
Rīgas rajona Ropaži |
|
Edgars Tauriņš |
Rīga |
|
Viktors Topoļevskis |
Rīga |
|
Andris Tretjakovs |
Rīga |
|
Aleksandrs Uzijs |
Kuldīga |
|
Sandris Valdmanis |
Tukuma rajona Engure |
|
Iveta Vanaga, Inga Zālīte |
Rīga |
|
Imants Vingolds |
Rīga |
|
Sandra Virza |
Rīga |
|
Biruta Vrubļevska |
Rīga |
|
Bruno Vrubļevskis |
Rīga |
|
|
|
|
Īpašā balva |
Helēna Šakina |
Balvu rajona Šķilbēni |
Rūdolfs Treilis |
Rīga |
|
Ilona Vorkale |
Rīga |