Publicēts: 28.03.2019.

Šodien Latvijas Bankas padome pieņēma vairākus normatīvos aktus, pilnveidojot Kredītu reģistra regulējumu. Ar grozījumiem precizētas ziņas, lai nodrošinātu Kredītu reģistra atbilstību aktuālākajām Eiropas Centrālās bankas prasībām ziņu sniegšanai Eirosistēmas dalībnieku kopējai kredītu un kredītriska mikrodatu analītiskajai datubāzei (AnaCredit).

AnaCredit ir Eiropas Centrālās bankas uzturēta kredītu un kredītriska mikrodatu analītiska datubāze, kurā saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas prasībām visas eiro zonas nacionālās centrālās bankas sniedz detalizētas ziņas par izsniegtajiem kredītiem juridiskajām personām. Tādējādi AnaCredit ir nozīmīgs informācijas avots Eiropas Savienības valstu centrālo banku un Eiropas Centrālās bankas statistikas, finanšu stabilitātes un ekonomikas speciālistiem. Latvijas Banka bija starp pirmajām deviņām eiro zonas nacionālajām centrālajām bankām, kas sāka sniegt ziņas AnaCredit 2018. gada novembrī.

Latvijas Bankas padome pieņēma grozījumus "Kredītu reģistra noteikumos", precizējot atsevišķu ziņu iesniegšanu AnaCredit vajadzībām. Vienlaikus paredzēta iespēja fiziskajām un juridiskajām personām saņemt Kredītu reģistrā par sevi iekļautās ziņas, izmantojot arī citās Eiropas Savienības valstīs atzītus elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Jau tuvākajā laikā tiks nodrošināta iespēja personām saņemt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, savas identitātes apliecināšanai izmantojot ne tikai personas apliecību (eID karti), bet arī mobilo lietotni eParaksts Mobile, vienlaikus nodrošinot šo ziņu saņemšanas iespēju ērtā veidā no mobilajām ierīcēm. Pilnveidota Kredītu reģistra izmantošanas mēneša maksas kārtība, ievērojot Kredītu reģistra dalībnieka Kredītu reģistrā iekļauto saistību skaitu un apjomu un vienlaikus nemainot Kredītu reģistra dalībnieku kopējo maksas apjomu.

Veikti grozījumi "Informācijas par kredītiestāžu kredītriska darījumiem un tajos iesaistītajām personām sniegšanas noteikumos", precizējot AnaCredit nepieciešamās informācijas vākšanas prasības.

Saistībā ar pārmaiņām "Kredītu reģistra noteikumos" un "Informācijas par kredītiestāžu kredītriska darījumiem un tajos iesaistītajām personām sniegšanas noteikumos" Latvijas Bankas padome pieņēma grozījumus "Noteikumos par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku", padarot ērtāku periodisko riska darījuma ziņu iesniegšanu un nosakot pārejas periodu jaunāko kriptogrāfijas algoritmu kvalitatīvai ieviešanai.

Minētie normatīvo aktu grozījumi stāsies spēkā 2019. gada 1. aprīlī. Vairākām normām noteikts pārejas periods, ievērojot tirgus dalībnieku intereses.

 

Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:

– līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;
– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;
– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;
– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
– uztur un attīsta Kredītu reģistru;
– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.