Kredītiestāžu darbības rādītāji

2026. gada 1.  ceturksnī banku sektora noguldījumi auguši par 345 miljoniem eiro jeb 1.7 %, gada pieauguma tempam palielinoties līdz 12.8 %. Visbūtiskākais noguldījumu pieaugums bija vērojams mājsaimniecību segmentā, kas veidoja gandrīz pusi no kopējā noguldījumu pieauguma ceturkšņa laikā (par 186 milj. eiro jeb 1.4 %). Pieaugot procentu likmēm, noguldījumu kāpums bija vērojams termiņnoguldījumiem, to īpatsvaram pieaugot līdz 24.9 %.

Noguldījumu un saistību pret monetārajām finanšu iestādēm pieauguma ietekmē kopējais banku sektora aktīvu apmērs pieauga par 1.8 % un sasniedza 33.15 miljardus eiro. Aktīvu struktūrā vērojamas izmaiņas vairākās pozīcijās – nauda un atlikumi centrālajā bankā saruka (-18.8 % jeb 1.3 mljrd. eiro), savukārt prasības pret kredītiestādēm pieauga (par 37.9 % jeb 1.2 mljrd. eiro), ko lielā mērā noteica atsevišķu banku operācijas banku grupu ietvaros. Tāpat ievērojami pieauga parāda vērtspapīru apmērs banku bilancēs – tas palielinājās kopumā par 495 milj. eiro jeb 16.9 %. Vienlaikus 1. ceturksnī nebanku klientiem izsniegto kredītu apjoms kopumā būtiski mainījās (pieaugums par 0.4 % jeb 153 milj. eiro), tomēr starp aizņēmēju segmentiem novērojamas pretējas tendences – uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums kopumā saruka par 0.5 % jeb 51.8 milj. eiro, savukārt mājsaimniecību portfelis turpināja stabilu izaugsmi par 2 % jeb 174.3 milj. eiro.

Ienākumus nenesošo kredītu apjoms ceturkšņa laikā pieauga par 21.4 milj. eiro jeb 4 % un sasniedza 2.9 % īpatsvaru nebanku kredītportfelī. Šajā ceturksnī vērojams apjomā līdzīgs ienākumus nenesošo kredītu pieaugums gan mājsaimniecību (par 9.1 % jeb 10.9 milj. eiro), gan uzņēmumu (par 3 % jeb 10.5 milj. eiro) segmentos, vienlaikus ienākumus nenesošo kredītu pieaugums vērojams vairākās bankās. Lai arī sektorā kopumā kredītportfeļa kvalitāte saglabājas laba, nelielas, bet negatīvas tendences norāda uz potenciālu kredītriska pieaugumu nākotnē, ko pastiprina nenoteiktība ģeopolitisko notikumu kontekstā un pieaugošās inflācijas gaidas.

2026. gada 1. ceturknī banku sektora peļņa bija 107 milj. eiro, kas ir par 6.6 % mazāka nekā 2025. gada attiecīgajā periodā. Peļņas samazinājumu galvenokārt noteica zemāki tīrie procentu ienākumi un peļņas samazināšanās no finanšu instrumentiem un valūtu pārvērtēšanas, kā arī uzkrājumu pieaugums. Kapitāla atdeves rādītājs un izmaksu attiecība pret ienākumiem (CIR) 2026. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pasliktinājās attiecīgi līdz 11.5 % un 58.4 %. Lai gan 2025. gadā banku sektora pelnītspējas rādītāji pakāpeniski mazinājās, atspoguļojot procentu likmju ietekmes normalizēšanos, tie joprojām saglabājās vēsturiski augstā līmenī un liecina par noturīgu sektora pelnītspēju.

Banku sektora likviditāte gada laikā saglabājās augsta, ievērojami pārsniedzot minimālo prasības (100 %). Likviditātes seguma rādītājs ceturkšņa laikā uzlabojās līdz 271.9 % (207 % iepriekšējā ceturksnī), ko noteica atsevišķu banku operācijas grupas ietvaros.

2026. gada 1. ceturksnī banku sektora kapitalizācija saglabājas augsta, kopējam kapitāla rādītājam sasniedzot 21.6 %. Lai gan riska svērtie aktīvi turpināja pieaugt (par 3.1 % jeb 396.3 milj. eiro), vienlaikus pieauga arī pašu kapitāls par 89.3 milj. eiro jeb 3.2 %, ko noteica iepriekšējā gada nesadalītās peļņas iekļaušana kapitālā, gan arī akciju emisijas uzcenojums.