Publicēts: 02.01.2024. Aktualizēts: 22.07.2024.

Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu uzraudzība

Uzraudzības galvenās funkcijas

Latvijas Banka ir atvasināta publiska persona. Atbilstoši Latvijas Bankas likumam tā veic finanšu tirgus un tā dalībnieku, tostarp maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu, darbības regulēšanu un uzraudzību. 

Latvijas Banka veicina maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti. 

  • Izdot normatīvos aktus un pieņemt lēmumus par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošām prasībām un šo darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību;
  • Regulēt finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību, kontrolējot normatīvo aktu un normatīvo noteikumu un Latvijas Bankas lēmumu izpildi;
  • Noteikt kvalifikācijas un atbilstības prasības finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un to amatpersonām;
  • Noteikt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku licencēšanas un reģistrēšanas kārtību;
  • Apkopot un analizēt ar finanšu un kapitāla tirgu saistīto informāciju un publicēt to;
  • Analizēt finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai un to saskaņošanai ar Eiropas Kopienas normatīvajiem aktiem;
  • Sistemātiski pētīt, analizēt un prognozēt finanšu un kapitāla tirgus attīstību;
  • Sadarboties ar ārvalstu finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijām un piedalīties starptautisko finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības institūciju organizāciju darbā;
  • Kontrolēt, lai finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvajos aktos regulēto darbību veic tikai šajos normatīvajos aktos minētās personas.

Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu darbības jomu regulējošie tiesību akti

Uzraudzības procesā izmantotie rīki

Uzraudzībā tiek izmantotas visaptverošas pieejas, lai nodrošinātu uz riskiem balstītu un uz nākotni vērstu, nepārtrauktu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu sektora darbību Latvijā.

Regulējošo prasību izpilde, darbību raksturojošo un finanšu rādītāju analīze un neklātienes uzraudzība Latvijas Bankā tiek veikta ar mērķi savlaicīgi identificēt un novērtēt katra tirgus dalībnieka darbībai piemītošos būtiskos riskus visās tās darbības jomās. Īpaša uzmanība klātienes un neklātienes uzraudzībā tiek pievērsta tiem prasību izpildes aspektiem, kuru kvalitatīvās vai kvantitatīvās izmaiņas var radīt jaunu riskus vai padziļināt pastāvošo risku ietekmi uz maksājumu pakalpojumu sniedzēju vai finanšu tirgus darbību kopumā.

Latvijas bankas uzraudzības pasākumi tiek iniciēti balstoties uz sektora risku novērtēšanu vai pārbaužu rezultātā atklātajiem trūkumiem vai prasību izpildes nepilnību novēršanu ar mērķi mazināt to negatīvo ietekmi un veicināt sektora darbības stabilitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

  • individuālās pārbaudes, kas tiek veiktas ar mērķi novērtēt konkrētās maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbību kopumā vai atsevišķos jautājumos;
  • horizontālās pārbaudes, kas tiek veiktas ar mērķi novērtēt visa uzraugāmā tirgus sektora darbību noteiktā jomā vai atsevišķos jautājumos;
  • tematiskās pārbaudes, kas tiek veiktas ar mērķi novērtēt vienas vai vairāku maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbību atbilstoši noteiktiem kritērijiem, jomai, tematam vai atsevišķam jautājumam;
  • ārkārtas pārbaudeskas tiek veiktas bez iepriekšējas tirgus dalībnieka brīdināšanas.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, izpildītu noteiktos uzdevumus un veicinātu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu attīstību, Latvijas Banka īsteno uz komunikāciju vērstu sadarbību ar tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošina sadarbību ar citām nacionālajām un starptautiskajām institūcijām.

Uzraudzības mērķi un uzdevumi

Uzraudzības mērķi un uzdevumi 

Latvijas Banka saskaņā ar Latvijas Bankas likumu un atbilstoši labākajai starptautiskajai tirgus dalībnieku uzraudzības praksei un pamatprincipiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu, lai veicinātu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju interešu aizsardzību, finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.

Latvijas Banka veic uz nākotni vērstu un uz risku ietekmes novērtēšanu balstītu tirgus dalībnieku darbības uzraudzību, savlaicīgi piemērojot uzraudzības pasākumus un ievērojot proporcionalitātes principu.

Uzraudzības pasākumu mērķis ir nodrošināt maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbības stabilitāti un savlaicīgu risku, to iespējamās ietekmes un cēloņu konstatēšanu, lai mazinātu vai novērstu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu riskus un to ietekmi uz maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbību un finanšu un kapitāla tirgu kopumā.

Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu tirgus uzraudzības prioritātes izriet no Latvijas Bankas noteiktajām finanšu tirgus uzraudzības prioritātēm:

  • Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu klātienes un neklātienes pārbaužu veikšana saskaņā ar apstiprināto uzraudzības pasākumu plānu.
  • Maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu tirgus dalībnieku klātienes un neklātienes uzraudzības procesa pilnveidošana, papildinot klātienes un neklātienes uzraudzības metodoloģisko ietvaru atbilstoši izmaiņām saistošajos normatīvajos aktos.

Finanšu tirgus uzraudzības prioritātes

 

Risku novērtēšanas process

Ar risku novērtēšanas procesa palīdzību tiek identificēti, analizēti un novērtēti maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbībai piemītošie riski. Tiek novērtētas arī iestāžu lietotās metodes šo risku pārvaldībai, to kvalitāte, pietiekamība un atbilstība maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai.

Agrīno brīdinājuma rādītāju sistēma

Ar to tiek pārraudzītas būtisku ar regulējošo prasību izpildi saistītu finanšu rādītāju novirzes. Šīs pārraudzības mērķis ir savlaicīgi identificēt situācijas vai tendences, kas varētu apdraudēt maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes finansiālās darbības stabilitāti. Šā procesa ietvaros tiek veikta dažādu rādītāju noviržu un to savstarpējās sakarības un atkarības padziļināta analīze, lai nepieciešamības gadījumā varētu noteikt papildu uzraudzības un administratīvos pasākumus.

Visaptverošs ikgadēju risku novērtējums

Tas tiek veikts, pamatojoties uz maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu sniegto informāciju, Latvijas Bankas uzraudzības novērojumiem un konstatējumiem konkrētajā periodā, veikto klātienes un neklātienes pārbaužu rezultātiem un secinājumiem. 

Risku vērtējums ietver kategorijas un parametrus, kas aptver visu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu finanšu un nefinanšu darbību. Risku novērtēšanas rezultātā katrai maksājumu iestādei un elektroniskās naudas iestādei tiek noteikta riska pakāpe robežās no "1" līdz "4", kas savienojumā ar maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes ietekmi uz tirgu veido uzraudzības intensitātes līmeni, kurš var būt diapazonā no zema līdz augstam. Uzraudzības intensitātes līmenis norāda uz uzraudzības pasākumu nepieciešamību un atsevišķu aspektu padziļinātu izpēti un pārraudzību nākotnes periodos.

Vairāk informācijas skatīt Uzraudzības intensitātes līmeņa noteikšanas modelī:

 

 

 

 

Risku novērtēšanas procesa rezultātu (noteikto uzraudzības intensitātes līmeni) izmanto efektīvai maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu uzraudzībai, tostarp, nosakot prioritātes un uzraudzības pasākumu intensitāti un plānojot darbības pārbaudes, nosakot to apjomu, mērķi un biežumu atbilstoši proporcionalitātes principam.

 


Maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes uzraudzība

Uzraudzības process maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm.

Uzzināt vairāk