Publicēts: 16.11.2023.

Latvijas finanšu iestādēs pēdējo gadu laikā būtiski samazinājies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riska līmenis un būtiski stiprinātas iekšējās kontroles sistēmas, tāpēc pašlaik jāturpina riskos balstītas pieejas ieviešana. Sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, jāpanāk, lai NILLTPF novēršanas jomas regulējums Latvijas finanšu iestādēs tiktu piemērots samērīgi, neapgrūtinot finanšu pakalpojumu pieejamību, investīciju piesaisti un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Šonedēļ Latvijas Banka piedalījās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, kurā tika izskatīts Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējuma ziņojums par 2020.–2022. gadu un Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija, kā arī apspriestas Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas (MONEYVAL) aktualitātes saistībā ar 6. kārtas novērtējumu.

Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale uzsver: "Finanšu noziegumu novēršanas uzraudzības jomā atslēgas vārds ir samērība. Starptautiski Latvijas darbs šajā jomā novērtēts atzinīgi, taču pārmērīga kredītiestāžu piesardzība rada finanšu pakalpojumu pieejamības problēmas. Uzraudzības procesā pamanām situācijas, kas liecina, ka finanšu sektorā notikušo straujo pārmaiņu rezultātā ne vienmēr sadarbībā ar klientiem tiek piemērota samērīga pieeja, īpaši attiecībā uz zema riska klientiem vai specifiskām klientu grupām. Latvijas Banka ir izstrādājusi pasākumu plānu nākamajam gadam, lai vērtētu finanšu iestāžu NILLTPF riska pārvaldības praksi, un pārbaužu procesā pievērsīs uzmanību arī zema riska klientu apkalpošanai. Finanšu pakalpojumu pieejamība ir mūsu prioritāte."

Līdztekus sekmīgai NILLTPF novēršanas standartu ieviešanai Latvijā un arī citās valstīs vērojama finanšu iestāžu atteikšanās uzņemties riskus. Ņemot vērā šīs problēmas globālo raksturu un saikni ar NILLTPF novēršanas regulējumu, vairākas starptautiskās organizācijas ir reaģējušas uz augošajām bažām par kredītiestāžu nepamatotu sadarbības pārtraukšanu ar to klientiem un šādas rīcības ietekmi.

Latvijas Banka un iepriekš Finanšu un kapitāla tirgus komisija, sākot ar 2020. gadu, bet īpaši pēdējo divu gadu laikā, būtisku uzmanību veltījusi samērīgas regulējuma praktiskās piemērošanas aspektiem – sadarbībā ar nozari izstrādājot AML rokasgrāmatu, sniedzot izvērstus skaidrojumus, sagatavojot un publicējot labās un sliktās prakses piemērus, organizējot kredītiestāžu un to klientu mediācijas procesus, kā arī rīkojot izglītojošus pasākumus un sniedzot konsultācijas.

Latvijas Bankas atbilde uz kredītiestāžu  piesardzību ir regulējuma pārmaiņas un jaunu produktu izveide. Pašlaik tiek atviegloti pamatkonta pakalpojuma nosacījumi un izstrādāts priekšlikums uzņēmumu saimnieciskās darbības konta regulējumam. Līdztekus minētajam plānota kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju NILLTPF novēršanas uzraudzības ietvara izveide, AML rokasgrāmatas pilnveide, skaidrojumu sagatavošana par nesamērīgu NILLTPF novēršanas prasību piemērošanas gadījumiem, nepamatotu sadarbības pārtraukšanu ar mērķi izvairīties no riska un sankciju prasību piemērošanu publiskās un privātās partnerības ietvaros, kā arī starptautiskā pieredzes apmaiņa.

Latvijas kredītiestāžu noguldījumu ģeogrāfiskajā struktūrā turpinās pēdējo gadu tendence – nedaudz pieaug Latvijas un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu rezidentu noguldījumi. 2023. gada 2. ceturksnī Latvijas klientu noguldījumu īpatsvars kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu kopējā atlikumā sasniedzis 87.8 %, bet EEZ valstu klientu noguldījumi veido 8.2 %. Neraugoties uz regulāri veiktajām pārbaudēm, kredītiestādēm krietni retāk piemēroti sodi, jo būtiski palielinājusies to izpratne par risku pārvaldību.

Plānojot nākamā gada finanšu sektora uzraudzības prioritātes, Latvijas Banka ir apkopojusi būtiskāko informāciju par NILLTPF novēršanas uzraudzību.

Citi jaunumi

22.05.2024.

Latvijas Banka aicina uz semināru "Inovācijas un mākslīgais intelekts finanšu sektorā: šodien un pēc desmitgades"

Otrdien, 4. jūnijā, Latvijas Banka aicina finanšu tirgus...
17.05.2024.

Latvijas Banka iesniegusi tiesā Pūņu Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības maksātnespējas pieteikumu

Latvijas Banka ir iesniegusi Kurzemes rajona tiesā Pūņu...
16.05.2024.

AS INDEXO Banka saņem licenci kredītiestādes darbībai

Pēc Latvijas Bankas kā finanšu sektora uzraudzības iestādes...
14.05.2024.

Studenti aicināti iesniegt darbus studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursā

Baltijas valstu augstskolu studenti līdz 31. maijam aicināti...
09.05.2024.

Latvijas Banka ar pašvaldību vadītājiem un uzņēmējiem pārrunās finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos

Latvijas Banka tiksies ar Latvijas reģionu pašvaldību vadību un...
09.05.2024.

Latvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus valsts fondēto pensiju sistēmas pilnveidei

Latvijas Banka ir izstrādājusi un atbildīgajām –...
02.05.2024.

Latvijas Banka izstrādājusi vadlīnijas efektīvākai sankciju riska pārvaldībai

Latvijas Banka ir izstrādājusi "Vadlīnijas efektīvas sankciju...
24.04.2024.

Par Latvijas Bankas darbības rezultātiem 2023. gadā

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas...
23.04.2024.

Brīdinām par Latvijas Bankas vārdā veiktām krāpnieku aktivitātēm

Latvijas Banka brīdina par krāpniekiem, kuri zvana pa tālruni...
23.04.2024.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Maija svētku laikā mainīts Latvijas Bankas darba laiks. Kā...
18.04.2024.

Uzraudzības eksperti papildina zināšanas par finanšu noziegumu riskiem kriptoaktīvu pakalpojumu jomā

17. un 18. aprīlī Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas...
18.04.2024.

Latvijas gada monēta 2023 – Zvaigžņu putekļi

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2023"...