Publicēts: 31.03.2022.

Pirmo reizi mērījumu vēsturē ideju par atteikšanos no mazas nominālvērtības – 1 un 2 centu – monētām apgrozībā atbalsta vairākums Latvijas iedzīvotāju, liecina jaunākais, 2022. gada pavasara, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot arī tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "LATVIJAS FAKTI" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" iznāk reizi pusgadā un pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2022. gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

2022. gada februārī bija vērojams bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvara pieaugums, bet kopējais viena iedzīvotāja nedēļas laikā veikto maksājumu skaits salīdzinājumā ar 2021. gada vasaras beigu mērījumu ir samazinājies. Nedēļas laikā iedzīvotāji veikuši vidēji 9.5 bezskaidrās naudas maksājumus un 3.3 skaidrās naudas maksājumus (2021. gada augustā – attiecīgi 9.7 un 4.2 maksājumi nedēļā). Tādējādi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība ir 74% pret 26% (2021. gada augustā – 70% pret 30%), un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars (salīdzinājumam – 2017. gada februārī bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 58% pret 42%).

Vēsturiski rādītāji sasniegti arī mērījumos par iedzīvotāju attieksmi pret mazas nominālvērtības eiro monētām. 2022. gada februārī viedokli, ka 1 un 2 centu monētas būtu izņemamas no apgrozības, pauda 51% aptaujāto, 43% uzskata, ka tās būtu atstājamas apgrozībā, bet 6% bija grūti formulēt savu viedokli. 2021. gada augustā atteikšanos no mazo nominālvērtību monētām atbalstīja 43% iedzīvotāju, 50% pauda viedokli, ka 1 un 2 centu monētas atstājamas apgrozībā, bet 7% bija grūti komentēt.

Latvijas Banka uzsver, ka jau sāktas praktiskas un reālas darbības, lai samazinātu 1 un 2 centu monētu skaitu apgrozībā: 1) jau vairākus gadus Latvijas Banka nekaļ jaunas 1 un 2 centu monētas, bet apgrozībai nepieciešamo daudzumu iegūst maiņas ceļā ar citām eiro zonas valstīm; 2) pasākumi naudas aprites ciklā sadarbībā ar partneriem (bankām un to aģentiem, inkasācijas uzņēmumiem); 3) iedzīvotāji un sabiedriskā labuma organizācijas tiek gaidīti centrālajā bankā, lai apmainītu monētas pret naudu bankas kontā; 4) iecerēts veikt arī eiro monētu apmaiņas procesa automatizāciju.

Jaunākais, 2022. gada pavasara, "Maksājumu radars" liecina, ka:

  • viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 26% un 74% (2021. gada augustā – attiecīgi 30% un 70%);
  • turpina augt zibmaksājumu izmantošana un īpatsvars starpbanku maksājumos. 2021. gada 2. pusgadā veikti 10.18 milj. zibmaksājumu 4.04 miljardu eiro vērtībā, atsevišķās dienās veicot pat vairāk nekā 104 tūkst. zibmaksājumu (2021. gada 1. pusgadā – 8.0 milj. zibmaksājumu 2.16 miljardu eiro vērtībā, atsevišķās dienās veicot aptuveni 76 tūkst. zibmaksājumu);
  • Latvijas Bankas uzturētās Elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) zibmaksājumu servisā un klīringa servisā kopā 2021. gada 2. pusgadā veikts 52.1 milj. maksājumu 84.6 miljardu eiro vērtībā (2021. gada 1. pusgadā – 48.9 milj. maksājumu 75.1 miljarda eiro vērtībā), t.sk. zibmaksājumu īpatsvars EKS sistēmas maksājumos starp Latvijas kredītiestādēm 2021. gada 2. pusgadā pieauga līdz 26.11% (2021. gada 1. pusgadā – 22.41%);
  •  turpina augt arī zibsaišu izmantošana – 2021. gada beigās Zibsaišu reģistrā bija iekļauti 609 tūkst. zibsaišu. 2021. gada 2. pusgada laikā veikti 20.57 milj. pieprasījumu vēl ērtākai maksājumu uzsākšanai, atsevišķās dienās veicot pat vairāk nekā 150 tūkst. pieprasījumu;
  • nākamais solis ir zibprasījumu serviss, kas padarīs maksājumus vēl ērtākus. Latvijas Banka ir pabeigusi Zibprasījumu servisa izstrādi, un tas ir kļuvis pieejams bankām un citiem šādu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem testēšanai un piedāvāšanai saviem klientiem. Zibprasījumi būs izmantojami faktiski jebkurā jomā, īpaši e-rēķinu ērtākā un drošākā (arī ātrākā) samaksā, tāpat arī e-komercijā un citur;
  • turpina augt iedzīvotāju apmierinātība ar skaidrās naudas pieejamību. 2022. gada februārī ar iespējām izņemt skaidro naudu no sava bankas konta bija apmierināti 84% Latvijas iedzīvotāju (par 2 procentu punktiem vairāk nekā 2021. gada augustā un par 6 procentu punktiem vairāk nekā gadu iepriekš). Pēc Latvijas Bankas iniciatīvas 2021. gadā tika panākta vienošanās ar vadošajiem finanšu nozares pārstāvjiem par skaidrās naudas pieejamības saglabāšanu visā Latvijas teritorijā;
  • audzis to iedzīvotāju skaits, kuri ir dzirdējuši par iespējamo digitālā eiro ieviešanu nākotnē (līdz 39%; 2021. gada augustā – 29%);
  • aug arī to iedzīvotāju skaits, kuri ir dzirdējuši par kriptovalūtām (2022. gada februārī – 89%; 2021. gada augustā 77%. Dubultojies to cilvēku skaits, kuri ir ieguvuši vai iegādājušies kriptovalūtas savā īpašumā (līdz 8% 2022. gada februārī; pusgadu iepriekš – 4%). Tas liecina, ka aug riski, kas saistīti ar kriptovalūtu lietošanu, un par tiem savā komentārā stāsta Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Emīls Dārziņš (sk. tālāk);
  • skaidrās naudas drošības jomā sasniegti jauni pozitīvi rekordi. Apgrozībā konstatēto eiro viltojumu skaits eiro zonā kopumā bija vēsturiski zemākajā līmenī – 12 viltotu eiro banknošu uz 1 miljonu banknošu apgrozībā (salīdzinājumam – 2020. gadā bija 17 viltotu banknošu uz 1 miljonu, bet 2014. gadā, kad Latvija pievienojās eiro zonai, – 48 viltotas banknotes uz 1 miljonu). Arī atsevišķi Latvijā vērojama tendence samazināties atklāto viltojumu skaitam – 2021. gadā apgrozībā konstatētas 703 viltotas naudas zīmes – par 25% mazāk nekā 2020. gadā, bet viltojumu radītie finanšu zaudējumi bija 27 282 eiro (par 12% mazāk nekā 2020. gadā).

"Maksājumu radarā" bezskaidrās naudas un skaidrās naudas lietojuma attīstības jaunākās tendences komentējuši arī SIA "LATVIJAS FAKTI" direktors Aigars Freimanis, Latvijas Bankas Informācijas tehnoloģiju pārvaldes un ZibLab++ vadītājs Harijs Ozols, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Jansons un Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš.

Citi jaunumi

21.02.2024.

Dekarbonizācijas ietekme uz fiziskā kapitāla aktīvu izmantošanu Latvijā

Diskusijas materiāls 1/2024
13.02.2024.

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Pēc gadu ilgām konsultācijām un pārrunām ar iesaistītajām...
08.02.2024.

Latvijas Banka izsniedz SIA "LANDE Platform" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 7. februārī nolēma izsniegt...
07.02.2024.

Par Latvijas Bankas darbu finanšu pakalpojumu pieejamības jomā

Santa Purgaile intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja par kapitāla...
06.02.2024.

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome...
02.02.2024.

Latvijā viesojas Vienotā noregulējuma valdes pārstāvji

1. un 2. februārī Latvijā viesojās Eiropas Vienotā noregulējuma...
01.02.2024.

Notiks "Finanšu pratības nedēļa 2024"; aicinām partnerus laikus pieteikt pasākumus

No 18. līdz 24. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...
31.01.2024.

Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu...
30.01.2024.

10 gadi kopš Latvijas iestāšanās eirozonā

Par eiro desmitgadi – ko vienotā Eiropas valūta devusi Latvijas...
29.01.2024.

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka...
19.01.2024.

Kredītiestādēs pamatkonta pakalpojuma sniegšanā ir vieta būtiskiem uzlabojumiem

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un...
17.01.2024.

Apstiprinātas prioritātes un darbības plāns noregulējuma un kompensāciju sistēmas jomā

Latvijas Banka noteikusi noregulējuma un kompensāciju sistēmas...