Maksājumu radars

Antra Trenko, Latvijas Bankas eksperte

Bulgārija ir viena no senākajām Eiropas valstīm, kurai izdevies saglabāt savu nosaukumu nemainīgu jau kopš 681. gada. Tās vēsture ir bijusi ļoti interesanta, bet sarežģīta. Viens no nozīmīgākajiem Bulgārijas jaunāko laiku vēstures pavērsieniem – ceļš uz eiro – aizsākās pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad 1999. gadā nacionālā valūta leva tika piesaistīta eiro.

Ģeopolitisko un ekonomisko risku pilnajā mūsdienu pasaulē Bulgārijas ceļš uz dziļāku integrāciju Eiropas ekonomiskajā un politiskajā kodolā ir likumsakarīgs lēmums. Tāpēc pievienošanās eirozonai Bulgārijai nozīmēs gan lielāku finanšu stabilitāti un investoru uzticību, gan spēcīgāku ietekmi Eiropas Savienības (ES) politikas veidošanā.

Bulgārija pievienojās ES 2007. gadā.

Gandrīz pēc diviem gadu desmitiem ES un neraugoties uz dažādiem iekšpolitiskiem pavērsieniem, ar 2026. gada 1. janvārī Bulgārija kļūs par 21. eirozonas dalībvalsti. Noteiktais maiņas kurss – 1.95583 levas par 1 eiro. Jāatgādina, ka Bulgārijas sākotnējais plāns paredzēja ieviest eiro jau 2024. gadā, taču pāreja tika atlikta pārāk augstās inflācijas dēļ.

Tomēr, tāpat kā jebkuras lielas pārmaiņas, arī eiro ieviešana Bulgārijā nāk ar izaicinājumiem. Puse bulgāru ir piesardzīgi vai skeptiski, jo baidās no inflācijas un cenu pieauguma. Šīs bažas veicina dezinformācija un nemierīgais iekšpolitiskais fons. Nenoteiktību ir veicinājuši arī prokrieviskie un nacionālistiskie spēki, vairākkārt mēģinot "torpedēt" Bulgārijas pievienošanos eirozonai. Citu valstu, arī Latvijas, pieredze liecina, ka bažām par cenu pieaugumu pēc eiro ieviešanas nav ekonomiska pamatojuma, bet dalība eirozonā nodrošina "aizvēju" pret ārējiem satricinājumiem.

Nacionālā valūta leva un eiro būs paralēlā apgrozībā vienu mēnesi, t. i., līdz 2026. gada janvāra beigām. Pēc tam visi norēķini notiks tikai eiro. Nacionālās valūtas banknošu bezmaksas apmaiņa pret eiro būs iespējama ne tikai centrālajā bankā, bet arī komercbankās un pasta nodaļās sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas. Pēc tam apmaiņu turpinās nodrošināt Bulgārijas Nacionālā banka – neierobežoti laikā un bez maksas.

Līdzīgi kā citas eirozonas valstis, arī Bulgārija eiro monētās iekalusi sev būtiskos simbolus. Uz bulgāru eiro monētām tiks attēloti Madaras jātnieks (Madara Rider; Мадарски конник) un pareizticīgo baznīcas svētie. Pirmo reizi uz eiro monētām būs redzami pareizticīgo kristiešu motīvi.

Līdz ar Bulgārijas pievienošanos eirozonai uz monētām, ne tikai banknotēm, parādīsies uzraksti kirilicā – uzraksts "евро" uz Bulgārijas 1 un 2 eiro monētām. Tas šīs monētas noteikti padarīs viegli atšķiramas no citu eirozonas valstu monētām. Uz monētu apmales būs iegravēts uzraksts kirilicā "БОЖЕ ПАЗИ БЪЛГАРИЯ" ("Dievs, sargā Bulgāriju").

Latvijas Banka apsveic Bulgāriju ar šo nozīmīgo soli. Eiro ieviešana nav tikai ekonomisks notikums, tas ir drosmīgs solis pretī labākai nākotnei, uzticības balsojums par Eiropas vērtībām un apliecinājums valsts izturībai un ambīcijām. Bulgārijas gadījumā eiro nav tikai nauda, tas ir stāsts par progresu, identitāti un neatlaidību. Bulgārijas pievienošanās eirozonai apliecina arī eirozonas noturību un attīstību – tā kļūs par 21. valsti ar vienoto Eiropas valūtu. Добре дошли в семейството на страните от еврозоната!

Jānis Blūms, Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs

Turpinās aktīvi priekšdarbi, lai tuvāko gadu laikā apgrozībā nonāktu jaunās, 3. sērijas, eiro banknotes. Šis process notiek vairākos posmos, un pašlaik tiek strādāts pie jauno banknošu dizaina izvēles. Kādi ir jaunumi, un kas notiks tālāk?

Šogad Eiropas Centrālā banka (ECB) izsludināja nākotnes eiro banknošu dizaina konkursu, aicinot tajā piedalīties Eiropas Savienībā dzīvojošus dizainerus un māksliniekus. Augustā noslēdzās pieteikumu pieņemšana, un plānots, ka oktobrī tiks izraudzīti mākslinieki, kurus aicinās piedalīties banknošu izstrādē. Konkurss noslēgsies 2026. gada jūnijā, un pēc tam ECB veiks sabiedrības aptauju, lai uzzinātu iedzīvotāju viedokli par dizaina priekšlikumiem, kas izvēlēti dalībai pēdējā posmā.

ECB Padome līdz 2026. gada beigām paziņos galīgo nākotnes eiro banknošu dizainu. Tas būs starta signāls praktiskiem priekšdarbiem, lai laistu apgrozībā 3. sērijas eiro banknotes.

Pašlaik tiek izstrādātas divas iespējamās nākotnes banknošu tēmas – "Eiropas kultūra" un "Upes un putni". Tēmas "Eiropas kultūra" motīvos attēloti dažādi kultūras pasākumi un telpas, kā arī ievērojamas personības, kas piedalījušās Eiropas kultūras mantojuma radīšanā. Tēma "Upes un putni" izceļ Eiropas dabas un tās aizsardzības nozīmi.

Šī ir ļoti svarīga ziņa skaidrās naudas jomā, kas vēlreiz apstiprina mūsu, Latvijas Bankas, un ECB apņemšanos ne tikai saglabāt skaidro naudu, bet attīstīt šo maksāšanas līdzekli, lai tas kļūtu vēl pieejamāks un drošāks. Ģeopolitiskās norises uzsver skaidrās naudas nozīmi no ekonomiskās drošības skatpunkta. Tāpēc vēl jo būtiskāk ir kliedēt sabiedrības bažas par skaidrās naudas nākotni. Pēdējos mēnešos gan medijos, gan sociālajos tīklos izskanējušas vairākas ziņas, kas likušas sabiedrībai satraukties par skaidrās naudas nākotni.

Mēs no savas puses rūpēsimies, lai sabiedrībai arī turpmāk būtu pieejami dažādi maksāšanas līdzekļi. Arī digitālais eiro nav iecerēts, lai aizstātu skaidro naudu, bet, tieši pretēji, lai papildinātu izvēles iespējas gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā. Faktiski tas būs jauns naudas veids ar tām priekšrocībām, kas pašlaik ir skaidrajai naudai, un tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkiem, kuri ir iecienījuši tieši skaidro naudu, būs jāmaina paradumi. Skaidrā nauda bija, ir un būs – kamēr vien sabiedrība to pieprasīs.

Arī Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja ietekmēt to, kāda izskatīsies mūsu nākotnes nauda – 3. sērijas eiro banknotes. Sekojiet Latvijas Bankas un ECB informācijai, lai 2026. gadā nepalaistu garām aptauju par jauno banknošu dizainu. Ikvienai balsij ir nozīme! 

Reinis Vecbaštiks, moderno maksājumu eksperts

Ikdienā par maksājumu nozīmi piedomājam tikai tad, kad kaut kas notiek un maksājumus veikt nav iespējams. Kamēr viss strādā, tikmēr šķiet pašsaprotami, ka ar maksājumu karti tās fiziskā veidolā vai viedierīcē var nopirkt jebko un tas ir ātri, droši un vienkārši. Taču, arvien vairāk paļaujoties tikai uz digitāliem risinājumiem, kļūstam atkarīgi no ārējiem faktoriem, piemēram, interneta un elektrības pieslēguma.

Vairāki pēdējo gadu notikumi – Krievijas iebrukums Ukrainā, dažādi klimata notikumi Eiropā un citur pasaulē, elektroapgādes pārrāvums Dienvideiropā – liek pārvērtēt mūsu maksājumu iespēju noturību. Latvijas Banka un pirms tam Finanšu un kapitāla tirgus komisija darbu pie šiem jautājumiem sāka jau pirms vairāk nekā 5 gadiem, un 2023. gadā atbilstoši mūsdienu problemātikai tika pārskatīts to kritisko finanšu pakalpojumu saraksts, kuri jānodrošina komercbankām ar lielāko tirgus daļu ("Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle).

Kritiskie finanšu pakalpojumi ir paredzēti tam, lai krīzes situācijā (pēdējos gados ar to tiek saprasts karš, tomēr krīzes var būt dažādas, piemēram, plūdi, energoapgādes traucējumi) sabiedrībai tiktu nodrošināta piekļuve naudas līdzekļiem un iespēja veikt maksājumus. Aicinām ikvienu iepazīties ar informāciju par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Vislabāk to darīt vēl pirms krīzes situācijas iestāšanās, lai apsvērtu savu un ģimenes potenciālo rīcību un labāk sagatavotos iespējamiem izaicinājumiem.

Lai gan skaidrās naudas īpatsvars ikdienas maksājumos Latvijā ir 26 %, mēs labi apzināmies tās nozīmi ekonomiskās drošības kontekstā, un tāpēc pēdējos gados ir nostiprināta tās piekļuves infrastruktūra – bankomātu tīkls. Ir noteikti kritiskie bankomāti, kuriem nodrošināti risinājumi nepārtrauktai energoapgādei un sakariem un kuri krīzes situācijā tiktu prioritāri apgādāti ar skaidro naudu. Tomēr, un to apliecina arī Ukrainas pieredze, lielas vai ilgstošas krīzes apstākļos paļauties tikai uz skaidro naudu nav pietiekami – tās pārvadāšana un cilvēku nokļūšana līdz bankomātam var būt bīstama, tāpēc nepieciešami arī digitāli rezerves risinājumi.

Šajā jomā Latvijas Banka ir bijusi soli priekšā citām centrālajām bankām, sadarbībā ar tirgus dalībniekiem un kritisko pakalpojumu sniedzējiem ieviešot kartes maksājumus bezsaistē. Tie ļaus iedzīvotājiem norēķināties par pirmās nepieciešamības precēm pie konkrētiem tirgotājiem neilgu maksājumu karšu infrastruktūras darbības traucējumu laikā. Šī iespēja gan darbosies tikai tad, ja fiziski ievieto karti terminālī un ievada PIN kodu, tāpēc Latvijas Banka joprojām iesaka turēt maksājumu karti pa rokai un laiku pa laikam to lietot arī ikdienā, nepaļaujoties tikai uz mobilajiem risinājumiem. Pašlaik turpinās darbs ar veikalu un aptieku tīkliem (degvielas uzpildes stacijās jau ir veiktas nepieciešamās darbības ), lai nodrošinātu saprātīgu šā pakalpojuma pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Maksājumu noturības ziņā ir pašsaprotami, ka, jo vairāk alternatīvu ir pieejams, jo lielāka ir sabiedrības drošība. Šīs alternatīvas var nodrošināt arī katrs individuāli – ne tikai paļaujoties uz centralizētiem risinājumiem, bet veidojot skaidrās naudas uzkrājumus tādā apjomā, kāds ļautu nodrošināt ģimenes iepirkumus vairākas dienas. Vienlaikus pa rokai jātur fiziska maksājumu karte. Drošības apsvērumu dēļ var atvērt kontus pie dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, vairākās bankās). Viens no nākotnes alternatīvajiem risinājumiem ir digitālais eiro, kura izstrādes prioritāte ir maksājumu noturības stiprināšana.

Viens no Eiropas Centrālās bankas (ECB) definētajiem principiem digitālā eiro izstrādē ir resilience-by-design jeb noturība. Paredzēts, ka digitālo eiro, ja tiks pieņemts lēmums par tā ieviešanu, varēs lietot arī bezsaistes režīmā, lai uzglabātu naudas līdzekļus savā viedierīcē (piemēram, viedtālrunī vai viedkartē) un veiktu tūlītējus norēķinus. Paredzēts, ka digitālā eiro bezsaistes maksājumus varēs veikt, izmantojot tuvās darbības lauka saziņas (NFC) tehnoloģiju. Tā būtu priekšrocība salīdzinājumā ar pašlaik virzītajiem risinājumiem, kuri prasa maksājumu kartes fizisku ievietošanu maksājumu terminālī.

Svarīgs aspekts ir tas, ka digitālie eiro glabātos Eirosistēmas (to veido ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas) infrastruktūrā un iedzīvotāji nebūtu piesaistīti vienai bankai vai vienam maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Ja kāda banka kļūtu nepieejama, lietotājs varētu ar cita starpnieka un tehniska pierādījuma jeb "paroles" palīdzību piekļūt saviem naudas līdzekļiem Eirosistēmas infrastruktūrā un tos izmantot pirkumam.

Ir gandrīz neiespējami precīzi paredzēt nākotnes krīzes situāciju iestāšanos, to raksturu un sekas dažādās dzīves jomās, arī ietekmi uz maksājumiem. Labākais veids, kā tam sagatavoties, no centrālās bankas skatpunkta ir izstrādāt vairākus alternatīvus krīzes risinājumus. Savukārt iedzīvotāji tiek aicināti iepazīties ar šiem risinājumiem, lai haosa un satraukuma apstākļos būtu vairāk iespēju rīkoties apdomīgi un tālredzīgi.