Publicēts: 24.04.2024.

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2023. gada pārskatu, kurā papildus 2023. gada finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam aplūkota Latvijas un eirozonas ekonomiskā vide un tautsaimniecības attīstība pagājušajā gadā, kā arī sniegta informācija par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti.

Latvijas Banka par tās 2023. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

 



Latvijas Banka 2023. gadu noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 milj. eiro jeb 5 %. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 milj. eiro jeb 24 % un gada beigās sasniedza 730 milj. eiro. Vienlaikus, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 milj. eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem – 45 milj. eiro.

Ņemot vērā minēto procentu izdevumu palielinājumu, 2023. gadu Latvijas Banka noslēdza ar 54 milj. eiro zaudējumiem, kuri saskaņā ar Latvijas Bankas likumu segti no šādiem gadījumiem izveidotā rezerves kapitāla. Zaudējumi nemazina centrālās bankas spēju īstenot efektīvu monetāro politiku un nerada izdevumus valstij.

Valsts budžetā pērn Latvijas Banka ieskaitīja 58 milj. eiro – iepriekš minētos 45 milj. eiro kā procentus par valdības noguldījumiem centrālajā bankā un vēl 13 milj. eiro nodokļos.

Līdzīgi finanšu rezultāti gaidāmi arī daudzām citām centrālajām bankām, jo tie pamatā saistīti ar centrālo banku galvenā uzdevuma – monetārās politikas veidošanas un īstenošanas – izpildi apstākļos, kad nepieciešama izlēmīga rīcība strauja cenu pieauguma bremzēšanai. Paredzams, ka, mainoties monetārās politikas nostājai un procentu likmēm samazinoties, Latvijas Banka un citas centrālās bankas vidējā termiņā atgriezīsies pie peļņas gūšanas.

Kopš darbības atjaunošanas 1992. gadā Latvijas Banka kopumā nopelnījusi vairāk nekā 750 milj. eiro un no tiem valsts budžetā ieskaitījusi gandrīz 450 milj. eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka centrālo banku pamatuzdevums ir monetārās politikas īstenošana, nevis peļņas gūšana.

Starp būtiskākajiem Latvijas Bankas paveiktajiem darbiem 2023. gadā minama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrācija Latvijas Bankā, sekmējot vairāku jomu straujāku attīstību un panākot sinerģiju funkciju līmenī. Tā, piemēram, Noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanas metodoloģijas pārmaiņu rezultātā ir nopelnīti 6 milj. eiro un attiecīgi palielināts fonda apjoms. Papildus tam kopējais darbinieku skaits četru gadu laikā kopš Saeimas atbalsta FKTK integrācijai Latvijas Bankā samazināts par 18 %, ne tikai nesamazinot veicamo darbu un funkciju apjomu, bet atsevišķās jomās, piemēram, datu pārvaldībā, to pat būtiski palielinot.

2023. gadā Latvijas Banka īstenoja virkni pasākumu, lai nodrošinātu godprātīgam klientam draudzīgu finanšu nozari, tostarp vienkāršojot regulējumu, uzdodot bankām novērst pārmērīgas prasības un pilnveidojot pamatkonta risinājumu. Veicināta arī kapitāla tirgus attīstība, gan īstenojot "10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai", gan rīkojot Kapitāla tirgus forumu un vienuviet pulcējot šīs jomas līderus un politikas lēmējus.

Kopš pavasara Ministru prezidentes vadītajā Finanšu sektora attīstības padomē Latvijas Banka kopā ar citām institūcijām risināja ar aktīvāku kreditēšanu saistītus jautājumus un panāca vienkāršāku hipotekāro kredītu pārkreditēšanu, veica finansējuma pieejamības analīzi, nodrošināja komercbanku piemēroto procentu likmju publicēšanu un samazināja normatīvos šķēršļus kreditēšanai. Notiek darbs, lai pārkreditēšanu atvieglotu arī uzņēmumiem.

Ņemot vērā ģeopolitiskos izaicinājumus un stiprinot finanšu nozares gatavību krīzes situācijām, īpaša vērība pievērsta drošības jautājumiem. Izstrādāts kritisko finanšu pakalpojumu regulējums un sadarbībā ar komercbankām nodrošināta to bankomātu tīkla saglabāšana reģionos. Lai stiprinātu skaidrās naudas pieejamību, Latvijas Banka ir arī sagatavojusi un Finanšu ministrijā iesniegusi attiecīgu likuma grozījumu projektu.

Turpinoties Krievijas sāktajam karam Ukrainā, Latvijas un pārējā Eiropas sabiedrībā notika plašas diskusijas par sankciju apmēru un piemērošanu. Šajā jomā Latvijas finanšu nozare sadarbībā ar valsts sektoru rādīja priekšzīmi, pilnvērtīgi un precīzi īstenojot Krievijai un Baltkrievijai noteiktās sankcijas un palīdzot komercbanku klientiem regulējuma ievērošanā.

Lai paaugstinātu finanšu nozares starptautisko reputāciju, 2023. gadā tika uzsākta sagatavošanās Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (MONEYVAL) 6. novērtēšanas kārtai, kas sāksies 2024. gada 4. ceturksnī, bet noslēgsies 2025. gadā.

Stiprinot pensiju fondu regulējumu, 2023. gadā Latvijas Banka izstrādāja un Saeimā iesniedza priekšlikumu par zemākām pensiju 2. līmeņa fondu pārvaldītāju komisijas maksām, kas iedzīvotājiem kopumā sniegtu vairāk nekā 100 milj. eiro ietaupījumu 10 gadu laikā. Saeima un valdība jau attiecīgi atbalstījušas vairākus citus Latvijas Bankas ierosinājumus – no 2024. gada vidus fondu pārvaldītājiem būs pienākums izvērtēt pensiju 2. līmeņa dalībnieku izvēlēto plānu atbilstību viņu vecumam un vajadzībām, savukārt no 2026. gada jaunie dalībnieki, kuri nebūs veikuši pensiju plāna izvēli, tiks automātiski piesaistīti ienesīgākajiem 2. līmeņa pensiju plāniem.

Finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumu jomā dialogā ar nozares dalībniekiem iesāktas vairākas iniciatīvas. Veikti priekšdarbi, lai pēc vienotu eirozonas kritēriju apstiprināšanas nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu piekļuvi centrālās bankas maksājumu sistēmām. Papildus mazināts FinTech uzņēmumu administratīvais slogs un vienkāršots licencēšanas process. Nozīmīgākie nākotnes izaicinājumi saistīti ar Eiropas līmeņa regulējuma par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA) efektīvu ieviešanu Latvijā.

Skaidrās un bezskaidrās naudas jomā 2023. gads bija zīmīgs gan ar eirozonas līmeņa lēmumu sākt nākamo digitālā eiro projekta fāzi, gan praktisku priekšdarbu īstenošanu, izvēloties 3. sērijas eiro banknošu dizainu. Turpināja pieaugt arī Latvijas Bankas nodrošināto zibmaksājumu skaits un kopējais apjoms – attiecīgi par 42 % un 35 % salīdzinājumā ar 2022. gadu. Gada laikā kopumā apstrādāti 52.9 milj. zibmaksājumu 22.4 mljrd. eiro vērtībā, to īpatsvaram starp Latvijas kredītiestādēm palielinoties līdz aptuveni 45 %. Zibsaišu reģistrā aktīvo zibsaišu skaits pārsniedza 840 tūkst., savukārt pieprasījumu skaits sasniedza 19 milj. Papildus 2023. gadā sekmīgi ieviesta jaunā Eiropas līmeņa TARGET sistēma starpbanku norēķinos ar ārvalstīm.

Būtiski darbi veikti arī sabiedrības finanšu pratības stiprināšanā. Rīkota virkne izglītojošo pasākumu – gadskārtējā Finanšu pratības nedēļa, pieaugušo izglītības programma "Kļūsti par naudas pratēju!" un nodarbības skolās. 2023. gadā mācību līdzeklis "Mana ekonomika" izmantots aptuveni 450 000 reižu (teju divreiz vairāk nekā 2022. gadā), bet zināšanu centra "Naudas pasaule" apmeklētāju skaits pieauga par 76 % – aptuveni līdz 4500. 2024. gadā īpaša uzmanība tiks veltīta ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai, kā arī plānots izstrādāt finanšu krāpniecības atklāšanas un novēršanas labās prakses vadlīnijas komercbankām.

Īstenotas aktivitātes ilgtspējības un klimata jomā, palīdzot Latvijas finanšu sektoram labāk sagatavoties nākotnes izaicinājumiem un iedibinot ilgtspējīgas pārvaldības balvu.

Latvijas Bankas ekonomisti aktīvi analizējuši tēmas, kas skar Latvijas, eirozonas un globālās tautsaimniecības attīstību, piemēram, finansējuma pieejamību un monetārās politikas transmisiju, fiskālo politiku un valsts atbalsta instrumentus. 2023. gadā publicēts vairāk nekā 100 analītisku rakstu, 16 augsta līmeņa zinātnisko rakstu un pētījumu par ekonomiku, finanšu stabilitāti un finanšu sektora attīstību. Pētījumu rezultāti prezentēti 50 akadēmiskās konferencēs un semināros. 2024. gadā ekonomikas pētniecības jomā plānots pievērsties jautājumiem par kreditēšanu ierobežojošajiem faktoriem reģionos, kā arī Latvijas kredītu apjoma un procentu likmju atšķirības iemesliem salīdzinājumā ar eirozonu kopumā.

"Latvijas Bankai 2023. gads bijis ražīgs un rezultatīvs. Latvijas Bankas komanda kļuva vēl jaudīgāka un stiprāka, jo mums pievienojās FKTK kolēģi. Drošs un attīstīts finanšu sektors, labāka finanšu pakalpojumu pieejamība un godprātīgam klientam draudzīgs banku sektors ir darbības virziens, kur daudz darīts un kurā strādāsim arī turpmāk. Rezultatīvs gads bijis, arī veicot centrālās bankas nozīmīgāko uzdevumu – īstenojot izlēmīgu monetāro politiku un ar tās palīdzību savaldot inflāciju Latvijā un eirozonā. Inflācijas pūķis ir nospiests pie zemes, un jau drīz varēs uzsākt pakāpenisku procentu likmju samazināšanu. Ielikti pamati, lai 2024. gadā varētu sākties jauns ekonomikas izaugsmes cikls,"
uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Citi jaunumi

20.06.2024.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Saistībā ar Līgo svētkiem un Jāņiem mainīts Latvijas Bankas...
20.06.2024.

Latvijas Banka veic uzņēmumu aptauju par finanšu pakalpojumu pieejamību

Latvijas Banka aicina uzņēmumus, kas ar e-adreses starpniecību ir...
20.06.2024.

Finanšu Stabilitātes Pārskats 2024

Latvijas Banka publicējusi jaunāko "Finanšu Stabilitātes...
19.06.2024.

Pārskats par kredītiestādēm piemērotajām sankcijām par prudenciālo prasību pārkāpumiem 2023. gadā

Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir publicējusi statistikas pārskatu...
19.06.2024.

Apbalvoti Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji

Šodien svinīgā ceremonijā tika apbalvoti Latvijas Bankas 22....
12.06.2024.

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas nesen publiskotās makroekonomiskās prognozes...
replay.lsm.lv
10.06.2024.

Makroekonomiskās prognozes | 2024. gada jūnijs

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada...
07.06.2024.

Latvijas Banka rosina stiprināt kredītiestāžu klātbūtni reģionos

Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
07.06.2024.

Ir sācies procentu likmju samazināšanas cikls

Ceturtdien Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē pieņēmām...
www.makroekonomika.lv
06.06.2024.

Ekspertu sarunas "Procentu likmes krīt. Vai gaisma tuneļa galā?"

Ceturtdien, 13. jūnijā, plkst.14.00-16.00 Latvijas Banka rīkos...
05.06.2024.

Kas jādara straujākai Latvijas ekonomikas izaugsmei?

Pēc pāris gadu pārtraukuma 2024. gada 3. jūnijā man bija...
www.makroekonomika.lv
04.06.2024.

Kā dīkstāves pabalsti maina darbinieku prasmju kompozīciju uzņēmumos?

Pētījums 2/2024