Publicēts: 28.09.2023.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2023. gada augustā bijusi 73 % pret 27 %, liecina jaunākais, 2023. gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2023. gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība

Salīdzinājumā ar 2023. gada februāri 2023. gada augustā pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 67 % pret 33 % (pirms gada, 2022. gada augustā, tā bija 71 % pret 29 %). 2023. gada augustā vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 13.8 (2023. gada februārī 14.3, bet 2022. gada augustā – 12.6), t.sk. 10.1 maksājums bezskaidrā naudā un 3.7 maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka moderno tehnoloģiju lietošana turpina iekarot pozīcijas maksājumu jomā. 2023. gada augustā maksājumus ar viedtālruni bija veikuši 19 % aptaujāto (2023. gada februārī – 16 %, 2022. gada augustā – 14 %), ar bezkontakta karti – 68 % (2023. gada februārī – 63 %, 2022. gada augustā – 66 %). Zibmaksājumu lietošana saglabājas stabila – tos ikdienā 2023. gada augustā lietoja 31 % aptaujāto (2023. gada februārī – 33 %, 2022. gada augustā – 31 %).

"Pakāpeniski turpina pieaugt to respondentu skaits, kuri veic maksājumus, izmantojot savu viedtālruni. Šo norēķinu tehnoloģiju izmanto aptuveni 20 % Latvijas iedzīvotāju, un to skaits turpina stabili palielināties katru mēnesi. To izmanto galvenokārt gados jauni cilvēki – tie ir respondenti vecumā no 15 līdz 34 gadiem,"
komentē SIA "Latvijas Fakti" direktors Aigars Freimanis.

Iedzīvotāji atbalsta atteikšanos no 1 un 2 centu monētām

Tradicionāli "Maksājumu radarā" tiek mērīti vairāki rādītāji, kas raksturo skaidrās naudas lietošanu un sabiedrības gaidas šajā jomā. To iedzīvotāju skaits, kuri atbalsta atteikšanos no mazu nominālvērtību – 1 un 2 eiro centu – monētām, sasniedzis 49 % un pārsniedz to cilvēku skaitu, kuri pauda viedokli, ka šo nominālvērtību monētas būtu atstājamas apgrozībā (46 %). 2023. gada februārī 41 % aptaujāto pauda viedokli, ka mazo nominālvērtību monētas būtu izņemamas no apgrozības, bet 50 % – ka atstājamas. Vēsturiski augstākais atbalsts eiro centu monētu nominālvērtību pārskatīšanai bija 2022. gada februārī, kad 51 % aptaujāto pauda atbalstu iecerei atteikties no 1 un 2 eiro centu monētām.

"Maksājumu radarā" iekļauts Latvijas Bankas padomes locekles Zitas Zariņas komentārs, kurā viņa uzsver, ka laika gaitā ne tikai audzis sabiedrības atbalsts eiro monētu nominālvērtību struktūras pārskatīšanai, bet arī aktīvi diskutēts ar skaidrās naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem, skaidrojot šo ideju un meklējot labākos risinājumus Latvijai, iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā (un nevis atsevišķu preču cenu) noapaļošanu. Lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem pārmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet arī jāsertificē atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē uzņēmējiem draudzīgāko problēmas risinājumu.

Sabiedrībai būtiska finanšu pakalpojumu pieejamība ārkārtas situāciju apstākļos

"Latvijas Faktu" 2023. gada augustā veiktā aptauja liecina, ka finanšu pakalpojumu pieejamība satricinājumu gadījumā ir svarīgs jautājums sabiedrībai. 78 % aptaujāto atzina, ka viņiem ir būtiska finanšu pakalpojumu pieejamība dažādu ārkārtas situāciju apstākļos. Turklāt 76 % aptaujāto ieklausās atbildīgo institūciju ieteikumos un glabā vismaz dažām dienām pietiekamus naudas iekrājumus. Vienlaikus, lūgti sniegt pašvērtējumu, sevi par pilnībā gataviem ārkārtas situācijām uzskata vien 10 % Latvijas iedzīvotāju, bet 15 % norādījuši, ka kopumā ir gatavi. 30 % aptaujāto vērtē, ka ir vidēji gatavi šādām situācijām. Pilnībā negatavi ārkārtas situācijām ir 20 % iedzīvotāju, un tikai nedaudz labākā situācijā – gandrīz negatavi – ir 24 % aptaujāto. Būtiski, ka mazāk gatavi ārkārtas situācijām jūtas vecāka gadagājuma cilvēki, ārpus pilsētām dzīvojošie un zemāku ienākumu saņēmēji.

"Maksājumu radara" komentārā Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma informē, ka krīzes situācijās finanšu pakalpojumus iespēju robežās sniegs visas Latvijas kredītiestādes. Savukārt kritiskos finanšu pakalpojumus nodrošinās kredītiestādes, kurās ir vislielākais Latvijas klientu skaits un mājsaimniecību noguldījumu apjoms:

  • "Swedbank" AS,
  • AS "SEB banka",
  • AS "Citadele banka",
  • Luminor Bank AS Latvijas filiāle.

Kritiskie finanšu pakalpojumi ir:

1) maksājumi internetbankā un mobilajā lietotnē, kas krīzes situācijā jānodrošina vismaz 70 % apmērā no ikdienā noteiktā pakalpojuma darba laika;
2) maksājumi ar maksājumu karti, kas krīzes situācijā jānodrošina pilnā apmērā, ja nav traucēta piekļuve starptautisko karšu shēmu infrastruktūrai;
3) skaidrās naudas izņemšana no bankomātiem – 99 no tiem ir noteikti par kritiskajiem bankomātiem un tos krīzes situācijā ar skaidro naudu nodrošinās prioritāri.

"Latvijas Faktu" aptaujā tika mērīta arī iedzīvotāju informētība par bankomātu tīklu. Absolūts vairākums iedzīvotāju – 96 % – ir informēti par dzīvesvietas apkārtnē izvietotajiem bankomātiem, tomēr par kritiskajiem bankomātiem, kurus ārkārtas situācijas apstākļos nodrošinās ar skaidro naudu prioritāri, zina vien 4 %.

Aptauja tika veikta 2023. gada augustā, bet plašāka sabiedrības informēšana par padarīto un iecerēm kritisko finanšu pakalpojumu jomā notika septembrī, tāpēc Latvijas Banka cer, ka iedzīvotāju informētība būtiski augs, un aktīvi tiks strādāts, lai to veicinātu.

Bankomātu tīklam ir būtiska loma skaidrās naudas nodrošināšanā iedzīvotājiem. 2023. gada augustā 86 % aptaujāto bija pilnībā vai drīzāk apmierināti ar iespējām izņemt skaidro naudu no sava bankas konta.

Nākotnes banknotes – priekšdarbi pilnā sparā

2023. gada rudens "Maksājumu radarā" Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms informē, ka aptuveni 400 tūkstoši eiropiešu piedalījās aptaujā par jaunās, 3. sērijas eiro banknošu dizaina tēmām. Šo iespēju izmantoja arī vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju, sniedzot savu viedokli par katru no ekspertu ieteiktajām septiņām tēmām.

Cilvēki tika aicināti izteikt viedokli par šādām iespējamām eiro banknošu dizaina tēmām:

  • Dabā atspoguļotās Eiropas vērtības,
  • Eiropas kultūra,
  • Jums pieder nākotne,
  • Mūsu Eiropa, mēs paši,
  • Putni – brīvi, dzīvespriecīgi un iedvesmojoši,
  • Rokas – kopā ceļam Eiropu,
  • Upes – Eiropas dzīvības āderes.

Iedzīvotāju aptaujas rezultāti palīdzēs Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomei tuvāko mēnešu laikā izvēlēties nākamās banknošu paaudzes dizaina tēmu. Pēc tam sāksies iespējamo motīvu atlase un notiks dizaina paraugu konkurss. ECB Padome 2026. gadā pieņems lēmumu par nākotnes banknošu dizainu, kā arī par jauno banknošu izgatavošanas un emisijas laiku.

Eiro banknošu 3. sērijas sagatavošanas procesam ikviens ir aicināts sekot līdzi Latvijas Bankas tīmekļvietnes sadaļā "Nākotnes banknotes".

Aug sabiedrības interese un informētība par digitālo eiro

"Latvijas Faktu" augusta aptauja liecina, ka jau vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (57 %) ir dzirdējuši par digitālā eiro iespējamo ieviešanu nākotnē, un tas ir par 8 procentu punktiem vairāk nekā 2023. gada februārī.

Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Emīls Dārziņš informē, ka digitālā eiro projekts Eirosistēmas ietvaros tuvojas tā izpētes fāzes noslēgumam. Šobrīd Eirosistēma strādā pie izpētes fāzes rezultātu kopsavilkuma, lai to iesniegtu ECB Padomei lēmuma pieņemšanai par (vai pret) virzību uz nākamo digitālā eiro projekta posmu – sagatavošanās fāzi. Gaidāms, ka ECB Padome šo lēmumu varētu pieņemt oktobra beigās.

Potenciāls lēmums par virzību uz projekta nākamo fāzi neietver lēmumu par digitālā eiro emisiju. Digitālā eiro projekts ir apjomīgs, tāpēc nepieciešama rūpīga izpēte un sagatavošanās, lai gala piedāvājums atbilstu Eirosistēmas sākotnēji izvirzītajiem mērķiem – nodrošināt efektīvu, pieejamu un noturīgu digitālu maksājumu risinājumu ar eirozonas tvērumu.

Citi jaunumi

19.07.2024.

Latvijas Banka aicina uzņēmējus un pašvaldību pārstāvjus pārrunāt finanšu pakalpojumu pieejamību Kurzemes reģionā

Latvijas Banka aicina Kurzemes reģiona uzņēmējus, pašvaldību...
18.07.2024.

Emitentu obligāciju pirmstermiņa dzēšana notiek saskaņā ar prospektu nosacījumiem

Latvijas Banka ir veikusi kapitāla tirgus uzraudzības jomas...
18.07.2024.

Finanšu sektoram jāturpina centieni uzraudzības gaidu izpildei ilgtspējas jomā

Nozares izpratne par ilgtspējas jomu kopumā pakāpeniski uzlabojas....
18.07.2024.

Apdrošināšanā Latvijā turpina pieaugt digitālās pārdošanas nozīme

2023. gadā apdrošināšanas prēmijās Latvijā kopumā parakstīti...
04.07.2024.

Latvijas Banka aicina uz diskusijām sarunu festivālā "LAMPA" 2024

Šā gada sarunu festivālā "LAMPA", kas 5. un 6. jūlijā notiks...
02.07.2024.

Latvijas Banka publicē savu otro ilgtspējības pārskatu

Latvijas Banka ir publicējusi savu otro ar klimatu saistītās...
01.07.2024.

Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu "Bērnu prieki"

Ceturtdien, 4. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs kolekcijas...
28.06.2024.

Latvijas Banka saņem pieteikumu akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai akciju izslēgšanai no regulētā tirgus

Latvijas Banka 27. jūnijā saņēmusi akciju sabiedrības "Latvijas...
28.06.2024.

Par nodokļiem, procentu likmēm un ne tikai

Vai šobrīd ir īstais brīdis veikt nodokļu izmaiņas Latvijā, vai...
27.06.2024.

Latvijas Banka ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem pārrunās finanšu pakalpojumu pieejamību Latgales reģionā

Piektdien, 12. jūlijā, plkst. 13.00 Latvijas Bankas...
20.06.2024.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Saistībā ar Līgo svētkiem un Jāņiem mainīts Latvijas Bankas...
20.06.2024.

Latvijas Banka veic uzņēmumu aptauju par finanšu pakalpojumu pieejamību

Latvijas Banka aicina uzņēmumus, kas ar e-adreses starpniecību ir...