Publicēts: 28.09.2023.
Zita Zariņa
Zita Zariņa
Latvijas Bankas padomes locekle

SIA "Latvijas Fakti" 2023. gada augusta aptauja liecina, ka sabiedrībā ir audzis atbalsts idejai par 1 un 2 centu monētu izņemšanu no apgrozības. Gandrīz puse – 49 % – aptaujāto pauda atbalstu sīknaudas īpatsvara samazināšanai, bet nepieciešamība pēc mazāko nominālvērtību monētām ir 46 % iedzīvotāju. Vēl pirms pusgada, 2023. gada februāra aptaujā, atbalstu 1 un 2 centu monētu izņemšanai no apgrozības pauda 41 % aptaujāto, bet 50 % uzskatīja, ka šo nominālvērtību monētas atstājamas apgrozībā.


Sabiedrības noskaņojumu šajā jautājumā Latvijas Banka mēra kopš 2016. gada, kad mazo nominālvērtību monētu izņemšanu no apgrozības atbalstīja uz pusi mazāk cilvēku – 26 %.

Nedaudz atgādināšu idejas būtību – atteikšanās no 1 un 2 centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu, kas būtu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošana. Piemēram, ja pirkuma gala summa būtu 12.23 eiro, tad, maksājot skaidrā naudā pie kases, tā būtu 12.25 eiro. Savukārt, ja pirkuma groziņā būtu preces par 12.22 eiro, tad pircējs pie kases samaksātu 12.20 eiro. Citu valstu pieredze liecina, ka šāda prakse neietekmē inflācijas rādītājus, jo ikdienā, veicot darījumus skaidrā naudā, daļa summas tiek noapaļota uz augšu, bet daļa – uz leju.

Laika gaitā ne tikai audzis sabiedrības atbalsts eiro monētu nominālvērtību struktūras pārskatīšanai, bet arī aktīvi diskutēts ar skaidrās naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem, skaidrojot šo ideju un meklējot labākos risinājumus Latvijai, iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā (un nevis atsevišķu preču cenu!) noapaļošanu.

Izaicinājumi

Lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem pārmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet arī jāsertificē atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē uzņēmējiem draudzīgāko problēmas risinājumu.

Ieguvumi

Par ieguvumiem no mazo nominālvērtību monētu apgrozības ierobežošanas runāts daudz – ērtības iedzīvotājiem un vieglāks darbs kasieriem, ietaupījums skaidrās naudas aprites nodrošināšanā iesaistītajiem, dabas resursu aizsardzība u. c. faktori. Jau pavisam drīz kļūs skaidrs, kā šī iniciatīva tiks ieviesta un atvieglos iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu. Par līdzīgām pārmaiņām mazo monētu apritē diskusijas notiek arī mūsu Baltijas kaimiņvalstīs.

Vienam no ieguvumiem – apkārtējai videi – līdz šim pievērsts mazāk uzmanības. Eiropas Savienība un arī Latvija apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti ne vēlāk kā līdz 2050. gadam. Lai to izdarītu, visās jomās nepieciešama pāreja uz risinājumiem, kas sekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Pētījumi liecina, ka monētu ražošana, transportēšana, izplatīšana, izmantošana un pārstrāde gada laikā globāli rada 2.1 MtCO2eq siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas veicina klimata pārmaiņas. Lielākā ietekme uz klimatu ir saistīta ar monētu ražošanā nepieciešamo metālu ieguvi.

Monētu izmantošana saistīta arī ar vides un ekonomisko ilgtspējību. Gada laikā no emitētajām monētām Latvijā apritē neatgriežas 80.6 % 1 centa monētu un 69.3 % 2 centu monētu. Tas var norādīt, ka daļa monētu tiek nozaudētas un var piesārņot apkārtējo vidi ar patogēniem, kas atrodas uz monētām, un varu, kas ir potenciāli toksisks dzīvajiem organismiem. Jāpiebilst, ka 1 centa monētas nokalšana maksā vairāk par šīs monētas nominālvērtību, savukārt 2 centu monētu ražošanas izmaksas praktiski sasniedz to nominālvērtību. Monētu izņemšana no apgrozības ļautu ierobežot ietekmi uz klimatu un apkārtējo vidi, kā arī samazināt saistītās apstrādes un ražošanas izmaksas.

Citi jaunumi

18.04.2024.

Uzraudzības eksperti papildina zināšanas par finanšu noziegumu riskiem kriptoaktīvu pakalpojumu jomā

17. un 18. aprīlī Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas...
18.04.2024.

Latvijas gada monēta 2023 – Zvaigžņu putekļi

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2023"...
11.04.2024.

Latvijas Banka anulē kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības "ŠĶILBĒNI'' licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 10. aprīlī pieņēma...
10.04.2024.

Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu "Pāri laikiem"

Otrdien, 16. aprīlī, Latvijas Banka izlaidīs kolekcijas...
09.04.2024.

Iedzīvotāji un uzņēmēji maksājumus no valsts turpmāk saņems zibenīgi

Līdztekus jau 2 gadus nodrošinātajiem ienākošajiem...
08.04.2024.

2023. gadā audzis Latvijas kapitāla tirgus apgrozījums

Latvijas kapitāla tirgū 2023. gadā tirdzniecībai bija...
05.04.2024.

Latvijas Banka piemēro sodu Baltic International Bank SE bijušajām amatpersonām

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja lēmusi piemērot Baltic...
05.04.2024.

Latvijas apdrošināšanas sektora rādītāji 2023. gada 4. ceturksnī

Latvijas apdrošināšanas sektora rādītājiPDF
04.04.2024.

Noliktavas telpu nomas piedāvājumu atlases procedūras sludinājums

Latvijas Banka no 2024. gada 1. maija uz 12 mēnešiem vēlas nomāt...
04.04.2024.

Seminārs par Vienotās ziņošanas sistēmas izmaksu un guvumu papildu novērtējuma aptaujas rezultātiem

Latvijas Banka informē, ka Eiropas Centrālā banka ir apkopojusi...
03.04.2024.

Eiro viltojumu skaits saglabājas zemā līmenī, arī Latvijā

Publiskota jaunākā eirozonas statistika par eiro viltojumu skaitu...
03.04.2024.

Likuma līmenī stiprināsim skaidrās naudas lomu

Skaidrās naudas pieejamībai Latvijas Banka īpašu vērību...