- Skaidrā nauda ir vispopulārākais maksāšanas līdzeklis personīgi veiktajiem neliela apjoma maksājumiem, taču tās izmantošanas apjoms pakāpeniski sarūk.
- Arvien vairāk tiek veikti bezkontakta karšu maksājumi.
- Apsekojums liecina, ka koronavīrusa pandēmija paātrinājusi bezskaidrās naudas maksāšanas metožu izplatību.
Dati, ko šodien publicējusi Eiropas Centrālā banka (ECB), rāda, ka eiro zonas patērētāji pakāpeniski pāriet uz karšu izmantošanu personīgi veiktajiem maza apjoma maksājumiem, lai gan skaidrā nauda 2019. gada beigās joprojām bija visbiežāk izmantotais maksāšanas līdzeklis.
Pagājušajā gadā eiro zonas pieaugušie patērētāji 73% no maza apjoma maksājumiem tirdzniecības vietās un starp personām izmantoja skaidro naudu (48% vērtības izteiksmē). Iepriekšējā ECB pētījumā, kas veikts 2016. gadā, šis rādītājs bija 79% no šāda veida maksājumiem (54% vērtības izteiksmē).
Karšu izmantošana personīgi veiktajiem maza apjoma maksājumiem šajos pašos trijos gados pieauga par 5 procentu punktiem (no 19% līdz 24%; 41% vērtības izteiksmē). Gandrīz četri no desmit karšu maksājumiem 2019. gadā tika veikti, izmantojot bezkontakta tehnoloģiju.
Par pirkumiem internetā eiro zonas pieaugušie patērētāji galvenokārt norēķinājās ar karti (49% darījumu) un viens no četriem tiešsaistes maksājumiem tika veikts, izmantojot e-maksājumu risinājumus. Četri no desmit rēķinu maksājumiem tika veikti, izmantojot tiešo debetu, un divi no desmit darījumiem – izmantojot kredīta pārvedumu.
Lai saprastu pandēmijas potenciālo ietekmi uz patērētāju maksāšanas paradumiem, ECB papildus 2019. gada pētījumam 2020. gada jūlijā veica ad hoc apsekojumu. Četri no desmit respondentiem apgalvoja, ka kopš pandēmijas sākuma viņi retāk izmantojuši skaidro naudu. Lai gan lielākā daļa respondentu, kas ietilpa šajā kategorijā, paredzēja turpināt šādi rīkoties arī pēc pandēmijas, joprojām nav skaidra ilgtermiņa ietekme uz maksāšanas paradumiem.
"Mums ir ārkārtīgi svarīgi, ka patērētāji var brīvi izvēlēties maksāšanas metodi. Tāpēc mūsu mērķis ir nodrošināt, lai skaidrajai naudai būtu viegli piekļūt un to plaši pieņemtu visā eiro zonā, vienlaikus veicinot digitālo maksājumu inovācijas, t.sk. mūsu darbu pie iespējamās digitālā eiro emisijas," teica Valdes loceklis Fabio Paneta (Fabio Panetta).
Šodien publicētie dati palīdzēs ECB un eiro zonas nacionālajām centrālajām bankām labāk izprast patērētāju pieprasījumu un tirgus tendences, kā arī īstenot Eurosistēmas neliela apjoma maksājumu un skaidrās naudas stratēģijas. Tās ietver konkurētspējīgu, inovatīvu un noturīgu visas Eiropas tirgus risinājumu veicināšanu, kā arī mērķi nodrošināt skaidrās naudas kā maksāšanas līdzekļa pieejamību un atzīšanu visā eiro zonā.
Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Esteres Tehedoras (Esther Tejedor; tālr. +49 69 1344 95596).
Latvijas Bankas komentārsECB pētījums vēlreiz apstiprina, ka skaidrajai naudai Eiropā ir nākotne. Neliela apjoma maksājumos Eiropas valstīs tā joprojām ir plaši izmantota. Vienlaikus tendences liecina, ka bezskaidrās naudas pozīcijas nostiprinās, tostarp arī Covid-19 ietekmē. Lai arī Eiropā kopumā privātpersonas savstarpējiem maksājumiem un maksājumiem tirdzniecības vietu termināļos joprojām lielākoties izmanto skaidro naudu, Latvijas Bankas “Maksājumu radara” dati apstiprina, ka Latvijā visos maksājumos (ne tikai personu savstarpējos maksājumos un norēķinos tirdzniecības vietās, bet arī rēķinu apmaksā, pārskaitījumos, interneta pirkumos u.c.) kopumā dominē bezskaidrā nauda. Septembra “Maksājumu radars” liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt; viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%). Kā to uzsver Latvijas Banka un arī ECB, mēs rūpēsimies, lai eiro zonā kopumā un Latvijā gan skaidrajai naudai ir nākotne, gan arī vienlaikus bezskaidrās naudas maksājumi kļūst labāki un ērtāki sabiedrībai, t.sk. veicinot zibmaksājumu plašu izmantošanu. |