Publicēts: 21.03.2023. Aktualizēts: 13.04.2023.

2022. gads valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī ir noslēdzies ar kopējo uzkrājumu apjomu 5.7 mljrd. eiro apmērā. Arvien lielāks pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits izvēlas savu kapitālu uzkrāt aktīvajos ieguldījumu plānos.

Ja 2021. gadā bija vērojama pozitīva atgūšanās pēc Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, tad 2022. gadā valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanu līdzīgi kā pārējās finanšu sektora jomas ietekmēja ģeopolitiskās situācijas radītie izaicinājumi, izraisot dinamisku finanšu tirgu reakciju, it īpaši attiecībā uz ieguldījumiem valstīs, kas ir iesaistītas vai atrodas ģeogrāfiski tuvu konfliktu reģionam. To rezultātā 2022. gadā kopējais neto aktīvu apjoms samazinājās par 5.4% jeb 318 milj. eiro un ieguldījumu ienesīguma rādītāji kritās, sasniedzot vidēji -14.1%.

Reaģējot uz paaugstināta stresa apstākļiem, valsts fondētās pensiju shēmas pārvaldnieki pārskatīja ieguldījumu portfeļa struktūras un dažkārt bija spiesti izšķirties starp portfeļa vērtības saglabāšanu ilgtermiņā un plānu ieguldītājiem radītajiem zaudējumiem īstermiņā.

Kaut arī līdzekļu pārvaldītāju skaits (kopā septiņi pārvaldnieki) 2022. gadā saglabājās nemainīgs, ieguldījumu plānu struktūra turpināja 2021. gadā iesākto pārmaiņu ceļu: ieguldījumu plānu skaits pieauga līdz 29, piedāvājuma klāstam papildinoties ar vienu jaunu aktīvo ieguldījumu plānu ar ieguldījumiem vērtspapīros un tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos līdz pat 100%.

Uz dalībnieku izvēli par labu aktīviem ieguldījumu plāniem norāda to pieaugošais īpatsvars uzkrātā kapitāla kopējā apjomā – 2022. gadā tas sasniedza 75%. Savukārt konservatīvo plānu īpatsvars kopējā aktīvu portfelī samazinājās līdz 17%, arī piedāvāto konservatīvo ieguldījumu plānu skaits samazinājās no sešiem 2021. gadā līdz trim 2022. gadā. Ieguldījumi aktīvajos ieguldījumu plānos kļūst stratēģiski svarīgi, lai ilgtermiņā pārvarētu nelabvēlīgo notikumu ietekmi uz ieguldījumiem.

2022. gadā dalībnieku skaits valsts fondēto pensiju shēmā salīdzinājumā ar 2021. gadu straujas izmaiņas nepiedzīvoja un saglabājās 1.3 milj. robežās. Tas nozīmē, ka jaunpienākušo pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits bija aptuveni tāds pats kā pensijas vecumu sasniegušo dalībnieku skaits. Savukārt pensiju 2. līmenī veikto iemaksu apjoms 2022. gadā samazinājās par 15% salīdzinājumā ar 2021. gadu, veidojot 1.2 mljrd. eiro.

Fondu pārvaldnieku administratīvo izdevumu un ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumu attiecība pret neto aktīviem 0.46% apmērā pērn bija būtisks samazinājums pret 2021. gadu (0.54%). Kopumā jāatzīmē, ka izdevumu attiecība pret neto aktīviem vairāku gadu griezumā turpina arvien samazināties (salīdzinājumam: 2018. gadā 0.62%).

Informācija par Latvijas pensiju 2. un arī 3. līmeņa darbības rādītājiem apskatāma arī infografikā.

Citi jaunumi

28.04.2025.

Latvijas Banka aicina uzņēmumus piedalīties aptaujā par kredītu pieejamību

Sākot ar 2025. gada 28. aprīli, Latvijas Banka ar tirgus...
25.04.2025.

Latvijas Banka brīdina par xuexa.com piedāvātajiem aizdomīgiem finanšu pakalpojumiem

Latvijas Banka brīdina par tīmekļvietnē: xuexa.com...
22.04.2025.

Grozījumi monētu programmā

Latvijas Bankas padome grozījusi 2025. gada monētu izlaides...
17.04.2025.

Latvijas Banka Saeimā iesniegusi priekšlikumus elastības nodrošināšanai uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanā

Latvijas Banka ir sagatavojusi un Saeimas Budžeta un finanšu...
17.04.2025.

Latvijas Banka anulē kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības "LAKRS KS" licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 16. aprīlī pieņēma lēmumu...
15.04.2025.

Monēta "Kāposts" kļuvusi par "Latvijas gada monētu 2024

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2024"...
14.04.2025.

2024. gadā dubultojies Latvijas kapitāla tirgū esošo vērtspapīru apgrozījums

Latvijas kapitāla tirgū 2024.gadā tirdzniecībai bija iekļauti...
14.04.2025.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Lieldienu un maija svētku laikā mainīts Latvijas Bankas darba...
11.04.2025.

Latvijas Bankas maksājumu sistēmai EKS pievienojies pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs

Latvijas Bankas izveidotajai un uzturētajai maksājumu sistēmai...
11.04.2025.

Ilgtspējas regulējuma prasības finanšu tirgus dalībniekiem

No 2021. gada 10. marta uzsākot piemērot regulējumu par...
09.04.2025.

Ilgtspējas brokastīs diskutē par ESG datiem

8. aprīlī norisinājās Latvijas Bankas organizētā ilgtspējas...
08.04.2025.

Plašākas iespējas Eiropai – lielāka stratēģiskā autonomija ar digitālo eiro

ECB Valdes locekļa Pjēro Čipollones (Piero Cipollone) ievadruna...