Publicēts: 04.09.2015.

Jaunākās eiro zonas attīstības prognozes liek mums būt piesardzīgiem, domājot par Latvijas tautsaimniecības perspektīvām vidējā termiņā. Tāpēc Latvijas Banka pārskata IKP prognozi 2016. gadam no 3% uz 2.7%, un aicina nākamā gada budžeta plānošanā būt piesardzīgiem.

Kopš pēdējās preses konferences ir pagājuši tikai 3 mēneši, bet šis ir bijis ļoti interesants un saspringts laiks gan Latvijas, gan eiro zonas tautsaimniecībā. Esam nozīmīgu notikumu un lēmumu priekšvakarā, tai skaitā Latvijā. Kā jau rudens sākumā ierasts, aktuālākā ekonomikas tēma ir nākamā gada budžets, par ko vēlāk runāšu nedaudz plašāk.

Sākšu ar analīzi par eiro zonas tautsaimniecības attīstību kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstību.

1. Par situāciju eiro zonā

Monetārās politikas pasākumu atbalstīta eiro zonas izaugsme šī gada pirmajā pusē turpinājās. Otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta ceturkšņa kāpuma temps gan nedaudz samazinājās, tas bija par 0.3% augstāks nekā pirmajā ceturksnī. Izaugsmi galvenokārt veidoja privātā patēriņa un ieguldījumu kāpums, tajā pašā laikā jāatzīst, ka ārējās tirdzniecības devums kopējā eiro zonas izaugsmē bija mazāks, nekā iepriekš prognozēts. Tas galvenokārt skaidrojams ar vājākām attīstības valstu izaugsmes perspektīvām.

Vakar, 3. septembrī, Eirosistēma nāca klajā ar jaunākajām eiro zonas tautsaimniecības attīstības prognozēm.

PK-040915-1

Saskaņā ar tām eiro zonas IKP šogad varētu pieaugt par 1.4%,savukārt 2016. gadā -līdz 1.7%, bet 2017. gadā – līdz 1.8%. Tomēr šī sagaidāmā eiro zonas izaugsme būs par aptuveni 0.1-0.2 procenta punktiem zemāka, nekā prognozēts šī gada jūnijā. Turklāt pēdējo mēnešu un nedēļu notikumi ārējos tirgos liecina, ka arī šīs prognozes ir ar būtiskiem lejupvērstiem riskiem.

Arī inflācijas prognozes eiro zonā pārskatītas uz leju – 2015. gadā eiro zonas kopējā inflācija būs 0.1% apmērā, 2016. gadā tā pieaugs līdz 1.1%, bet 2017. gadā – līdz 1.7%. Šīs prognozes ir 0.1-0.3 procenta punktus zemākas nekā jūnijā veidotās.

Apstākļos, kad ārējās vides ietekmē sagaidāmā eiro zonas izaugsme un inflācijas prognozes tiek pārskatītas uz leju, Eirosistēmas īstenotie nestandarta monetārās politikas pasākumi ir ļoti svarīgs ekonomikas dzinējspēks. Jau var novērot pirmos pozitīvos programmas rezultātus – finansēšanas nosacījumi gan eiro zonas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ir kļuvuši  labvēlīgāki. Arī izsniegto kredītu dinamika uzlabojas. Tāpēc ir svarīgi turpināt Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmu (PAPP) saskaņā ar plānu arī turpmāk. Atgādināšu, ka aktīvu iegādes, kuru apjoms ir 60 miljardi eiro mēnesī, paredzēts īstenot līdz 2016. gada septembra beigām vai vismaz līdz brīdim, kad būs vērojama noturīga inflācijas tuvošanās mērķa līmenim – tuvu, bet zem 2%.

Runājot par programmas īstenošanu, augustā, kā jau iepriekš tika prognozēts, kopējais programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru apjoms bija mazāks – nedaudz virs 50 miljardiem eiro, kas galvenokārt skaidrojams ar atvaļinājumu sezonu un mazāku tirgus aktivitāti. Eirosistēmas dalībnieki ar to bija jau rēķinājušies, un iepriekšējos mēnešos tika iepirkti vērtspapīri nedaudz virs 60 miljardu limita, iespējams, kādos mēnešos arī vairāk, lai kompensētu augustā neiepirktos vērtspapīru daudzumus.

Raugoties no PAPP turpmākās efektivitātes un ietekmes viedokļa, vakar ECB Padomē pieņemtais lēmums par PAPP programmas ietvaros uzpērkamo valdības vērtspapīru emisijas limita laidiena paaugstināšanu no 25% līdz 33% ir viennozīmīgi vērtējams ļoti pozitīvi. Tas ļaus arī Latvijas Bankai papildus iepirkt Latvijas valdības emitētos vērtspapīrus, kas varētu būt aptuveni 213  miljonu eiro apmērā, tādējādi daudz tiešākā veidā sekmējot Latvijas tautsaimniecības attīstību. Kā zināms, pēdējo mēnešu laikā atbilstošu valdības vērtspapīru piedāvājuma trūkuma apstākļos Latvijas Banka arvien vairāk bija spiesta iepirkt starpvalstu institūciju vērtspapīrus, kas mazināja PAPP tiešo pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

2. Tagad īsumā par situāciju Latvijas tautsaimniecībā

PK-040915-2

2015. gada 1. pusgadā turpinājās mērena, bet tomēr Latvijas tautsaimniecības izaugsme – 1. ceturksnī IKP pieauga par 2.0%, bet 2. ceturksnī – par 2.7%. No īstermiņa perspektīvas raugoties uzrādītā ekonomiskā izaugsme ir vērtējama kā apmierinoša. Tajā pašā laikā tikko iepriekš minētās jaunākās eiro zonas attīstības prognozes liek mums būt piesardzīgiem, domājot par Latvijas tautsaimniecības attīstību vidējā termiņā.

Turklāt bažas rada arī apstāklis, ka 2. ceturkšņa izaugsmes paātrinājumu lielākoties noteica  faktori, kas varētu tikt uzskatīti par vienreizējiem un zaudēt ietekmi līdz gada beigām vai līdz nākamā gada attiecīgajam ceturksnim. Piemēram, "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas darbināšanas atsākšana ir bijis galvenais faktors apstrādes rūpniecības salīdzinoši labajam veikumam.  Vai tas saglabāsies  - izaugsme šīs rūpnīcas darbībā, to rādīs laiks.

Arī pārējās apstrādes rūpniecības nozares veikums ir nevienmērīgs. No vienas puses, kokrūpniecības un elektronisko iekārtu ražošanas apakšnozaru izaugsme ir stabila un noturīga. Tajā pašā laikā vērojama lēnāka izaugsme pārtikas, būvmateriālu un apģērbu ražošanas nozarēs. Vakar publicētie jūlija apstrādes rūpniecības rādītāji ir bijuši ļoti pozitīvi – pieaugums ir bijis vairumā apakšnozaru. Tomēr viena mēneša labie dati vēl nevar būtiski mainīt skatījumu uz situāciju nozarē kopumā – vairākās apstrādes rūpniecības nozarēs tā joprojām ir sarežģīta, un straujš situācijas atrisinājums tuvākajā laikā, visdrīzāk,  nav gaidāms.

Kā jau bija zināms, būvniecības nozarē ir zināmas problēmas - izlaide ir mazinājusies, Tas saistāms galvenokārt ar nekustamā īpašuma tirgus atdzišanu pēc nosacījumu maiņas termiņuzturēšanās atļauju jomā. Ģeopolitisko norišu ietekmē problēmas vērojamas transporta nozarē, kur mazinās gan ostās pārkrauto, gan dzelzceļā pārvadāto kravu apjoms. Turklāt pēdējo nedēļu laikā transporta sektorā ir parādījušies arī jauni potenciālie riska faktori. Gada sākums diemžēl padevies neveiksmīgs enerģētikā – salīdzinoši siltie laika apstākļi nav veicinājuši enerģijas izstrādi.

Apkopojot – pagaidām tautsaimniecības izaugsmi nodrošina apstrādes rūpniecības līdzšinējais salīdzinoši labais veikums, kā arī tirdzniecības labie rādītāji. Tāpat izaugsmē lielu pienesumu dod nozares, kurās liela nozīme ir bijusi sabiedriskajam finansējumam. Tajā pašā laikā ārējās vides riski ir pieauguši. Turklāt redzam, ka katra nākamā diena nes arvien jaunus negatīvos pārsteigumus arī mūsu pašu mājās – zivrūpnieki un piensaimnieki saskaras ar ļoti smagu situāciju savās nozarēs, transporta nozarē apjomi krītas un nenoteiktība ir tikai augusi.

Tajā pašā laikā ir arī pozitīvas ziņas – rūpnieki un eksportētāji ir pierādījuši, ka ir krīzes rūdīti un pat šajos sarežģītajos apstākļos spēj ielauzties jaunos produkcijas realizācijas tirgos, diversificēt savu darbību un kāpināt ražošanas apjomus.

Runājot par inflāciju, gada inflācijas līmenis kopš maija ir krietni sarucis. Šādu cenu attīstību būtiski ietekmēja pārtikas un enerģijas cenu sarukums.

Naftas cenas pasaulē pēdējo mēnešu laikā ir pakāpeniski sarukušas. Atbilstoši pasaules energoresursu cenu tendencēm jūnijā – augustā, arī AS "Latvijas Gāze" turpināja samazināt dabasgāzes tarifus mājsaimniecībām un rūpnieciskajiem patērētājiem.

Tikmēr Krievija pagarināja esošo sankciju periodu pārtikas produktiem ES valstīm un pēcāk noteica vēl jaunus pārtikas tirdzniecības ierobežojumus Latvijai. Tādējādi saglabājas jau manis minētais lejupvērsts spiediens uz pārtikas cenu līmeni.

3. Runājot par jaunākajām IKP un inflācijas prognozēm,

2015. gada 1. un 2. ceturkšņa dati – un it īpaši vakar iznākušie jūlija pozitīvie dati - ļauj nedaudz augšup koriģēt IKP prognozi. Pēc mūsu aplēsēm, 2015. gadā IKP varētu augt nedaudz straujāk nekā iepriekš plānots, t.i., par aptuveni par 2.3% (salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 2%). Bet, protams, jāpatur prātā, ka mēs dzīvojam ļoti lielas nenoteiktības apstākļos un līdz gada beigām šī prognoze vēl varētu mainīties.

Runājot par 2016. gada Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, Latvijas Bankas līdzšinējā prognoze bija 3%, bet redzam, ka kopš vasaras mēnešiem, kad veicām iepriekšējo prognozēšanas raundu, globālā ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies. To ir ietekmējuši šādi notikumi un procesi:

  •        Ķīnas un gandrīz visu pārējo jaunattīstības valstu izaugsmes pavājināšanās;
  •        korekcijas akciju tirgos;
  •        vispārējās neziņas pieaugums un "riska apetītes" samazināšanās, kas nestimulē jaunas investīcijas;
  •        papildu sarežģījumi eksportētājiem Krievijas tirgū.

Viss iepriekšminētais ir mūs spiedis pārskatīt  IKP prognozi 2016. gadam no 3% uz 2.7%.

PK-040915-3

Saistībā ar samazināto ekonomiskās aktivitātes prognozi, mūsu šī gada inflācijas prognoze ir 0.4% (samazināta no 0.7%). 2016. gadā cenu kāpums gaidāms 1.3% līmenī.

4. Par 2016. gada budžetu

Atzinīgi vērtējama valdības vadītājas un Finanšu ministrijas pozīcija, kuri stingri pateikuši, ka nepiekritīs lielākam budžeta deficītam par 1%. Pozitīvi, ka budžets izskatīts valdībā un iesniegts Saeimā tik savlaicīgi, turklāt atbalstu nav guvusi priekšlikumi  par pievienotās vērtības nodokļa celšanu. Tomēr vēlamies šodien uzsvērt, ka saistībā ar nākamā gada budžetu pastāv virkne risku.

Pirmkārt, nākamā gada budžets tiek plānots ar 3% IKP izaugsmi. Kā jau teicu, ņemot vērā Eirosistēmas jaunāko prognožu publicēšanu, esam vakar pārskatījuši arī mūsu prognozes, paredzot IKP kāpumu 2016. gadā zem 3%. Mazāks IKP nominālajā izteiksmē nozīmē mazākus nodokļu ieņēmumus arī budžetā, attiecīgi arī nedaudz lielāku budžeta deficītu – nevis 1%, bet gan 1.3% no IKP. Tāpēc, ņemot vērā minēto, mūsu aicinājums būtu nekādā gadījumā neplānot nekādus  papildu izdevumus 2016. gada budžetā, kad tas būs nokļuvis Saeimā.

Otrkārt, nenoteiktības apstākļos satraukumu rada plāni atteikties no likumā noteiktās fiskālo risku rezerves veidošanas 2016. gadā. Atgādināšu, ka fiskālo risku rezervi aicina veidot Fiskālās atbildības likums un tā ir vērtējama kā budžeta drošības spilvens. Saskaņā ar likumu tā būtu plānojama aptuveni 0.1% apmērā no IKP. Pieredze rāda, ka drošības rezerves izveide Latvijā ir absolūta nepieciešamība! Zinām, ka valdībai no mēneša uz mēnesi ir šādi neparedzēti izdevumi un, ja tie netiek plānoti, tas paver risku, ka deficīts var būt vēl lielāks.

Treškārt, diemžēl arī šogad budžeta izstrādē netiks izmantota nulles budžeta izstrādes pieeja. Kas nozīmē to, ka jebkura budžeta aktivitāte tiktu izvērtēta no sākuma -  izvērtējot šo pozīciju lietderību, nevis palielinot bāzi, bez rūpīga izvērtējuma: vai šie tēriņi bijuši pamatoti vai ne.

Šis jautājums apskatīts darba grupā, kura tika izveidota ar premjeres rīkojumu. Bet tai bija lemts strādāt tikai trīs nedēļas. Mēs ļoti ceram, ka šī darba grupa atsāks darbu jau jaunā statusā, proti, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vadībā, turbinot darbu pie nulles budžeta izstrādāšanas. Tas būtu ļoti svarīgi, lai nākamajā gadā, kad droši vien situācija nebūs vienkāršāka, lai Latvijas valdībai būtu rezerve, ar kuru rīkoties – piešķirt attiecīgo ministriju vajadzībām.

Raugoties uz budžeta veidošanu no makroekonomiskās stabilitātes un risku viedokļa, kārtējo reizi jāsecina – neskatoties uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un to, ka  esam starp straujāk augošajām valstīm ES, joprojām tērējam vairāk par nopelnīto, tā pasliktinot budžeta ilgtspēju tuvākā un tālākā nākotnē un uzkraujot šo nastu nākamajām paaudzēm.