Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās makroekonomiskās attīstības tendences Latvijā, aktualizēja Latvijas Bankas galveno makroekonomisko rādītāju prognozes šim gadam, kā arī lēma par turpmāko monetārās politikas virzību.
Cenu stabilitāte
Vispirms par inflāciju. Jau pēc iepriekšējām padomes diskusijām šogad esmu varējis teikt – cenu dinamika Latvijā šobrīd nerada bažas par riskiem cenu stabilitātei. Faktiskais cenu kāpums valstī kopš gada sākuma konsekventi izrādījies zemāks, nekā vairums ekonomistu to prognozēja gada sākumā. Jaunākie inflācijas dati rāda, ka cenu kāpums ir minimāls, jūnijā vien 0.2%, un arī 12 mēnešu vidējā inflācija bijusi 0.9%. Kopumā – kā jau iepriekš prognozējām – līdzšinējā cenu dinamika liecina, ka šogad inflācijas līmenis varētu būt pat zemāks par vienu procentu. Zinot, ka tautsaimniecība Latvijā aug pietiekami strauji, šāds inflācijas līmenis ir jāvērtē kā netipiski zems.
Tam ir vairāki – gan iekšēji, gan ārēji – izskaidrojumi.
Pirmkārt, lai gan pasaules pārtikas cenas šobrīd ir samērā stabilas, lauksaimniecības preču nākotnes darījumu cenas ir zemākas nekā decembrī (lauksaimniecības preču nākotnes darījumu indekss 2013. gada jūnijā ir par 7% zemāks nekā 2012. gada decembrī). Arī jaunās graudaugu ražas prognozes (2013. - 2014. gadam) ir augstākas nekā iepriekšējā sezonā. Tas arī varētu labvēlīgi ietekmēt pārtikas cenas pasaules tirgos. Līdz ar to samazināma arī neapstrādātās pārtikas cenu pieauguma prognoze Latvijā.
Otrs faktors ir globālās naftas cenas. Arī tās šobrīd ir zemākas nekā pērnajā decembrī (106 USD pašlaik, 111 USD 2012. gada decembrī). Prognozējot naftas cenu turpmāko dinamiku, ņemam vērā naftas nākotnes darījumu vērtību. Tā šobrīd latu izteiksmē gandrīz pilnībā sakrīt ar jūlija-augusta darījumu vērtību 2012. gada beigās. Līdz ar to, citiem apstākļiem nemainoties, nav pamata gaidīt nozīmīgas dažādu energoresursu cenu pārmaiņas arī Latvijā.
Vienlaikus mēs redzam diezgan ievērojamu dabasgāzes tirdzniecības cenu kritumu, salīdzinot ar gada sākumā prognozēto līmeni. Dabasgāzes cenu samazināšanās ietekmē arī siltumenerģijas tarifus: Latvijas lielākajās pilsētās tie ir samazinājušies, vai arī tas tiek plānots līdz šī gada apkures sezonas sākumam. Arī rūpniekiem zemāki dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi ļauj noturēt ražošanas izmaksas, tādējādi labvēlīgi ietekmējot arī vispārējo cenu līmeni.
Gada otrajā pusē inflācijas rādītāji varētu būt nedaudz augstāki nekā gada pirmajos mēnešos, taču šobrīd nav bažu par strauju inflācijas kāpumu nākotnē:
- pirmkārt, līdz šim darba samaksa ir augusi līdz ar darba ražīgumu. Līdzīgu attīstību šajā ziņā sagaidām arī pārskatāmā nākotnē līdz šī gada beigām;
- otrkārt, pagaidām lēnā kreditēšanas attīstība arī nerada bažas par jaunu strauja patēriņa kāpumu, kas varētu apdraudēt cenu stabilitāti valstī.
Ņemot vērā zemākas, nekā gada sākumā prognozēts, pārtikas, gāzes un siltumenerģijas cenas, kā arī paredzamo cenu dinamiku gada otrajā pusē, Latvijas Banka 2013. gada inflāciju prognozē 0.7% līmenī.
Iekšzemes kopprodukts
Runājot par norisēm Latvijas tautsaimniecībā, jāsaka, ka mūsu IKP pieauguma prognoze šim gadam gada sākumā bija 3.6%, kuru pavadīja gan augšupvērsti, gan lejupvērsti riski. Daži no šiem riskiem šobrīd ir īstenojušies. Eksporta pieauguma rādītāji gada pirmajos mēnešos ir bijuši stabili, lai arī ārējā vide nav uzlabojusies. Arī iekšzemes patēriņš valstī līdz šim ir pieaudzis straujāk nekā iepriekš prognozēts (1. ceturksnī privātā patēriņa gada pieaugums bija 4.7%). No nozaru puses 2013. gada 1. ceturksnī ir reģistrētas būtiski labākas, nekā iepriekš prognozēts, norises būvniecības (gada pieaugums 9.8%), transporta (gada pieaugums 4.3%), nekustamā īpašuma nozarē (gada pieaugums 9.4%), kā arī finanšu pakalpojumu nozarē (gada pieaugums 2.2%).
Savukārt situācija apstrādes rūpniecībā 2013. gada sākumā diemžēl ir pasliktinājusies. Nozare, kas iepriekšējos gadus ir bijusi viena no galvenajām tautsaimniecības izaugsmi virzošajām nozarēm, pēdējos mēnešos diemžēl ir sabremzējusies. Galvenā ietekme uz apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu samazinājumu neapšaubāmi bija Liepājas Metalurga problēmām, tomēr arī farmācijas un ķīmiskajā rūpniecībā gada pirmajos mēnešos reģistrēts saražotā apjoma gada kritums.
Raugoties nākotnē – lai gan rūpnieku 1. ceturkšņa noskaņojuma rādītājs uzlabojās, salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, to galvenokārt noteica rūpnieku pozitīvais iekšzemes pasūtījumu apjoma novērtējums. Eksporta pasūtījumu novērtējums tajā pašā laikā ir nedaudz, bet tomēr, pasliktinājies. Un, lai gan konjunktūras apsekojumu sniegtie signāli ir dažādi, taču kopumā bažas par nozares turpmāko attīstību aug. Ņemot vērā problēmas lielākajā Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumā un arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, visticamāk, ka 2. ceturksnī – tāpat kā 1. ceturksnī – apstrādes rūpniecības devums IKP izaugsmē būs negatīvs.
Tomēr nozarē ir arī pozitīvas norises. Visai straujš pieaugums 2013. gada pirmajos četros mēnešos ir pārtikas rūpniecībai. Acīmredzot iepriekšējos gados veiktās investīcijas šajā nozarē sāk dot atdevi; turklāt pozitīvs ir fakts, ka lielākā daļa saražotās produkcijas tiek eksportēta. Pietiekami veiksmīgi turpina attīstīties elektrisko iekārtu ražošana un mēbeļu ražošana. Līdz ar to sagaidāms, ka Liepājas metalurga problēmu izsauktais apstrādes rūpniecības apjomu kritums būs īslaicīgs, un jau 2014.gadā nozarē atsāksies pieaugums, kuru mēs varētu mērīt 5-7% līmenī.
Būvniecības nozares izaugsme 2013. gada 1. ceturksnī bija ievērojami straujāka, nekā gaidīta iepriekš, – salīdzinājumā ar 2012. gada 1. ceturksni būvniecības izlaide faktiskajās cenās pieauga par 15.8%. Jāatzīmē, ka lielāko devumu pirmo reizi pēckrīzes periodā veidoja dzīvojamo ēku būvniecības pieaugums.
Nekustamā īpašuma tirdzniecības un izīrēšanas nozarē 2013. gada 1. ceturksnī tika novērota ievērojama izaugsme, kas lielā mērā arī noteica negaidīti straujo IKP izaugsmi ceturksnī kopumā. Būtiski aug nekustamā īpašuma nozares uzņēmumu apgrozījums. Nenoliedzami, nozares izaugsmi šobrīd virza nerezidentu veiktie ieguldījumi nekustamajā īpašumā, kā arī aktivitātes pieaugums lauksaimniecības zemju tirdzniecības segmentā.
Visbeidzot, arī transporta nozares pievienotā vērtība 2013. gada 1. ceturksnī ir pieaugusi straujāk, nekā iepriekš gaidīts (par 4.3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu). Lielākā daļa operatīvo rādītāju līdz šim norādīja uz nozares pievienotās vērtības bremzēšanos – piemēram, pārkrauto kravu apjoms Latvijas ostās, kā arī pārvadāto kravu apjoms dzelzceļā krītas. To nosaka globālās konjunktūras pasliktinājums, kas nosaka, ka samazinās pieprasījums pēc pārvadājumiem. Taču kravu apjoma kritumu ostu un dzelzceļa apgrozījumā pašlaik – vismaz saskaņā ar statistikas datiem – spēj kompensēt būtisks kravu apjoma pieaugums autotransportā. Tādējādi sagaidāms, ka transporta nozares pievienotā vērtība 2013. gadā varētu pieaugt par 3.3%.
Tātad ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī ir bijusi straujāka, nekā iepriekš prognozēts, un kritumu apstrādes rūpniecībā ar uzviju ir spējis kompensēt eksporta un privātā patēriņa necerēti straujais pieaugums. Tas liek pārskatīt arī kopējo šī gada IKP prognozi. Tomēr jāpatur prātā, ka Liepājas Metalurga finanšu problēmu negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku var izrādīties lielāka – vai mazāka –, nekā to šobrīd sagaidām. Ja Liepājas Metalurgā tomēr jau šogad atsāks ražošanu, tas labvēlīgi ietekmētu arī IKP izaugsmi. Turklāt nevar izslēgt varbūtību, ka, sagaidot eiro ieviešanu, daļa iedzīvotāju steigs veikt dažādu ilglietojamo preču iegādi vēl šī gada nogalē, tādējādi pārceļot daļu no patēriņa no nākamā uz šo gadu, atbilstoši palielinot arī IKP izaugsmi šogad un mazinot to nedaudz nākamgad.
Līdz ar to Latvijas Banka prognozē IKP pieaugumu 4.1% apmērā.
Par padomes lēmumiem
Apkopojot iepriekš minēto, jāsecina, ka inflācija turpina samazināties, bet ekonomikas izaugsmes temps, lai arī pēdējos mēnešos ir bijis augstāks nekā gaidīts, šogad tomēr būs lēnāks nekā 2012. gadā. Kopumā pašreizējā un prognozētā tautsaimniecības attīstība nerada riskus cenu stabilitātei. Līdz ar to Latvijas Bankas padome šīs dienas sēdē nolēma samazināt Latvijas Bankas refinansēšanas un aizdevumu iespēju likmes. Proti:
- Latvijas Bankas refinansēšanas likmi samazināja no 2.50% līdz 2.00% gadā;
- aizdevumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likmes samazināja:
- no 3% līdz 2.5% gadā, ja kredītiestāde aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojusi ne vairāk kā 5 darbadienas;
- no 6% līdz 4.75% gadā, ja kredītiestāde aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojusi 6-10 darbadienas;
- no 9% līdz 7% gadā, ja kredītiestāde aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojusi vairāk nekā 10 darbadienu.
- Noguldījumu iespēju likmes un rezervju normu Latvijas Bankas padome nemainīja.
Jaunās likmes būs spēkā no šī gada 24. jūlija.
Un noslēgumā - par uzaicinājumu ieviest eiro un pārejas kursu
Dāmas un kungi! Pirms pāris dienām, 9. jūlijā, Eiropas Savienības valstis pieņēma galīgo lēmumu par Latvijas pāreju uz eiro 2014. gada 1. janvārī. Vienlaikus neatgriezeniski fiksēts arī pārejas kurss no lata uz eiro – tika apstiprināts Latvijas Bankas līdzšinējais kurss 0.702804 latu par eiro.
Man to svarīgi akcentēt un pieminēt. Esam spējuši to aizstāvēt, pamatot un nosargāt tieši šo kursu! Tas ir ārkārtīgi svarīgs lēmums Latvijas iedzīvotājiem un eiro ieviešanas raitai norisei, kā arī mūsu uzņēmumiem un tautsaimniecības tālākai attīstībai.