Šajā sēdē Latvijas Bankas padome arī aktualizēja galveno makroekonomisko rādītāju prognozes šim gadam. Pie ekonomiskajām prognozēm tad arī šoreiz pakavēšos sīkāk.
Par inflāciju
Inflācijas tendences 2012.gadā Latvijā atbilda Latvijas Bankas iepriekš prognozētajām. 2012. gadā inflācija saglabājās zema, ar krituma tendenci visa gada garumā. Arī darba algas pieauga mēreni, kas neradīja pieprasījuma spiedienu uz cenām. Gada pēdējos mēnešos stabilizējās svarīgāko pasaules izejvielu cenas.
Saskaņā ar mūsu prognozēm, arī 2013. gada inflācijas vidējais līmenis būs zems.
To noteiks galvenokārt piedāvājuma puses faktori. Pirmkārt, pašlaik stabilizējušās naftas un pasaules pārtikas cenas nepārsniedz to līmeni, kāds bija 2012. gada sākumā. Tādējādi, pasaules naftas produktu cenu līmenim saglabājoties vai, iespējams, pat nedaudz samazinoties, arī ietekme uz Latvijas patēriņa cenu pieauguma tempu būs minimāla. Stabilizējoties pasaules energoresursu cenām, arī iekšzemes energoresursu ražotāji pašlaik nenāk klajā ar jauniem tarifu projektiem.
Tajā pašā laikā, iespējams, ka ienākumu līmeņa pieaugums, ņemot vērā bezdarba līmeņa samazināšanos un algu pieaugumu, un ar to saistītais mazumtirdzniecības apgrozījums kāpums, kas varētu iezīmēties šī gada otrajā pusē, varētu izraisīt nelielu spiedienu uz cenu pieaugumu gada nogalē.
Tomēr kopumā gada vidējo inflāciju 2013. gadā prognozējam 2.0% apmērā, tātad mazāku par 2.3%, kas ir bijis vidējais gada inflācijas rādītājs 2012. gadā.
Sagaidāmā ekonomiskā izaugsme 2013. gadāPirmkārt, lai gan iepriekš ārējā vide kopumā ir attīstījusies labāk kā iepriekš gaidīts, tomēr saglabājas daudzi riski. Nav šaubu, ka vairākām eiro zonas valstīm priekšā stāv ilgs atkopšanās process. Eiropas Centrālās bankas darbība ir novērsusi daudzus riskus un situācijas tālāku pasliktināšanos, bet tomēr ne Eiropas Centrālā bankas, ne šo valstu valdību rīcībā nav nekādu brīnumlīdzekļu, kas nodrošinātu strauju izaugsmi tuvākajā laikā. Ekonomiskā atkopšanās pēc banku krīzes un tai sekojošā parādu līmeņa mazināšanās vienmēr ir ilga. To apstiprina ekonomikas analīze, un eiro zona šajā ziņā, visticamāk, nebūs izņēmums.
Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā būtisks ārējā pieprasījuma kāpums pēc Latvijas eksporta nav sagaidāms. Latvijas uzņēmumi gan līdzīgos apstākļos ir pierādījuši, ka spēj sekmīgi darboties un palielināt eksporta tirgus daļas. Tomēr mūsu optimismu nedaudz mazina pašlaik notiekošās pārmaiņas globālajā konjunktūrā, kas nav labvēlīgas Latvijas uzņēmumiem. Tā piemēram, reģionā mazinās pieprasījums pēc oglēm, kas nelabvēlīgi ietekmē transporta nozari Latvijā, kā arī mazinās pieprasījums pēc būvmateriāliem, kam savukārt ir negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecību. Apstrādes rūpniecības izlaides apjomu pieauguma temps šogad būs zemāks nekā aizvadītajā gadā, bet izaugsme turpināsies. Savukārt iekšzemes kopproduktam svarīgajā tirdzniecības nozarē pašlaik neprognozējam būtiski lēnāku izaugsmi.
Otrkārt, vājā ārējās vides izaugsme, kā arī Latvijas uzņēmumu pārstāvju bažas par pieprasījuma vājināšanos ir veicinājusi veselu virkni investīciju lēmumu atlikšanu, un tas jau bija novērojams 2012. gada otrajā pusē. Līdz ar to, visticamāk, arī 2013. gadā investīciju pieauguma temps mazināsies. To papildus ietekmēs arī atsevišķu Kohēzijas projektu realizācijas kavēšanās.
Treškārt, kreditēšanas attīstībā joprojām novērojama kopējā banku kredītportfeļa samazināšanās. Un, lai arī uzņēmējdarbības rādītāji pašlaik uzlabojas, kreditēšanas pieauguma tempa atsākšanos mēs sagaidām vien 2013. gada beigās. Proti, gada kāpums kredītportfelim varētu parādīties tikai nākamgad, bet uzņēmumiem izsniegto kredītu pieaugumu varētu redzēt jau šī gada beigās.Sagaidām, ka šogad ekonomika kopumā augs mērenāk - pēc prognozētās 5% izaugsmes pagājušajā gadā šogad paredzams 3.6% IKP pieaugums. Tomēr Latvijā izaugsme joprojām būs viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Tas nodrošinās arī darba samaksas kāpumu tautsaimniecībā un bezdarba mazināšanos.
Tātad Latvijas ekonomikas attīstības pamata jeb bāzes scenārijs, ko prognozējam šim gadam, ir neliels ekonomiskās aktivitātes un inflācijas samazinājums, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Tomēr šāda scenārija īstenošanās balstās uz vairākiem pieņēmumiem par dažādu iekšēju un ārēju faktoru mijiedarbību. Ja šo faktoru ietekme mainīsies, gada gaitā būs jāmaina arī mūsu prognozes - tās ceļot vai samazinot.
Scenārijs, kura īstenošanās nozīmētu augstākas izaugsmes prognozes
Mūsu pamata scenārijā prognozējām, ka ārējās vides un līdz ar to arī Latvijas eksporta pieprasījuma izaugsme saglabāsies samērā lēna. Tomēr nevaram izslēgt varbūtību, ka Eiropas finanšu tirgū jau šobrīd vērojamais sentimenta uzlabojums arī turpmāk saglabājas salīdzinoši augstā līmenī un tas liek straujāk augt gan Eiropas, gan pasaules ekonomikai. Tādā gadījumā arī Latvijas eksporta apjomi pieaugtu straujāk, nekā prognozējam pašlaik, pozitīvi ietekmējot arī visas tautsaimniecības attīstību.
Otrkārt, ja2012. gada otrajā pusē novērotā investīciju pieauguma bremzēšanās izrādītos īslaicīga un investīcijas augtu straujāk, nekā prognozēts, tas, protams, pozitīvi ietekmētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Straujāku investīciju kāpumu varētu izraisīt, piemēram, uzņēmēju nākotnes vērtējuma uzlabošanās gadījumā, ja Latvija gada vidū tiktu aicināta pievienoties eiro zonai.
Treškārt, straujāka eksporta un investīciju attīstība un labākas tendences darbaspēka tirgū, visticamāk, izpaustos arī kā straujāks atlīdzības pieaugums nodarbinātajiem. Tas pozitīvi ietekmētu patēriņa kāpumu un tādējādi arī tirdzniecības sektoru.
Visbeidzot, mūsu pamata scenārijā pieņemam, ka banku kredītportfeļa pieaugums uzņēmumiem atsāksies tikai šī gada beigās, bet labākas pozitīvāka nekustamā īpašumu tirgus attīstība var aktivizēt kreditēšanu jau gada vidū. Arī tas pozitīvu ietekmētu tautsaimniecības izaugsmi.
Šā scenārija īstenošanās gadījumā straujāka izaugsme salīdzinājumā ar pamata scenāriju būtu apstrādes rūpniecībā – uz labākas ārējās vides rēķina – un būvniecībā – uz atlikto investīciju lēmumu atjaunošanas rēķina. Arī ar būvniecības un apstrādes rūpniecības nozarēm saistītās nozares (transporta nozare, enerģētika, ieguves rūpniecība, u.c. pakalpojumi) šādā gadījumā augtu straujāk. Savukārt, straujāks darba tirgus situācijas uzlabojums veicinātu tirdzniecības apjomu lielāku pieaugumu.
Kopumā, ja šāds scenārijs realizētos - augstāks ārējais pieprasījums, kas veicinātu arī iekšzemes pieprasījuma kāpumu, kopā ar labvēlīgākām kreditēšanas tendencēm labvēlīgākajā scenārijā varētu šogad nodrošināt IKP kāpumu pat virs 4.0%.
Scenārijs, kas nozīmētu lēnāku izaugsmi
Galvenais faktors, kura ietekmē ekonomiskā izaugsme Latvijā varētu būt vājāka, ir lēnāks ārējā pieprasījuma kāpums. Pamata scenārijs paredz pakāpenisku situācijas uzlabošanos visās Eiropas valstīs, taču nevar izslēgt varbūtību, ka kādā valstī situācija, diemžēl, pasliktinās, izsaucot neziņas un neskaidrības pieaugumu, noskaņojuma pasliktināšanos un lēnāku ekonomisko izaugsmes. Tas negatīvi ietekmētu ne tikai Latvijas eksportu, bet, pasliktinoties vispārējam uzņēmēju noskaņojuma līmenim, varētu mazināt arī investīciju apjomu, kas tiek ieguldīts Latvijas tautsaimniecībā.
Otrs nozīmīgākais iemesls iespējamai prognožu samazināšanai var būt Latvijas patērētāju noskaņojuma izlīdzināšanās ar pārējām Eiropas valstīm. Proti – ja pēc ilgstošās atrašanās starp visoptimistiskāk noskaņotajām ES valstīm Latvijas iedzīvotāju noskaņojums šogad pasliktinātos. Tas izsauktu uzkrājumu līmeņa pieaugumu un privātā patēriņa mazināšanos 2013. gadā.
Visbeidzot, izaugsmi var bremzēt arī naftas cenu kāpums, piemēram, reģionālo nemieru rezultātā. Tas ietekmētu Latviju negatīvi, gan pazeminot globālās ekonomikas izaugsmi, gan mazinot iekšzemes patēriņu.
Šā nelabvēlīgākā scenārija īstenošanās gadījumā visbūtiskāk ciestu apstrādes rūpniecība, kuras izlaide ir cieši saistīta ar Latvijas galveno eksporta partnervalstu ekonomisko attīstību. Negatīva ietekme būtu arī uz būvniecības nozari – vājākas jauno investīciju aktivitātes dēļ – un atsevišķām pakalpojumu nozarēm. Mazāk uzlabojoties situācijai darba tirgū, būtu sagaidāms arī lēnāks tirdzniecības apjomu pieaugums.
Īstenojoties nelabvēlīgajam attīstības scenārijam, ekonomikas izaugsme Latvijā šogad būtu 3.1%, tomēr arī šāds pieauguma temps Eiropas Savienības valstu vidū būtu augsts.
Nobeigumā – par Latvijas Bankas padomes šodien pieņemtajiem lēmumiem.
Tātad Latvijas Bankas pamata prognoze paredz nedaudz lēnāku ekonomisko izaugsmi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un riski cenu stabilitātei vidējā termiņā nepastāv - arī tautsaimniecības labvēlīgas attīstības scenārijā. Tādējādi Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un līdz šim noteikto obligāto rezervju normu.
***