Godājamie žurnālisti!

Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību.

Galvenie secinājumi saistīti ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, inflācijas dinamiku, kā arī norisēm budžeta sfērā.

Tautsaimniecības izaugsme

Jaunākie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati apstiprina tendenci, ko redzējām jau iepriekšējā mēnesī, kad tika publicēti sākotnējais IKP pārmaiņu novērtējums: Latvija jau trešo ceturksni pēc kārtas ir straujāk augošā tautsaimniecība Eiropas Savienībā (Attēls). Turklāt jau piecus ceturkšņus pēc kārtas Latvijas kopprodukta pieauguma gada temps ir vismaz 5%. Tā ir pozitīva ziņa, ko vēl labāk varam novērtēt, ja ņemam vērā norises pārējā Eiropā: vairumā ES valstu izaugsme šogad kļūst ievērojami lēnāka. Kā Latvijai šādu ekonomikas pieaugumu ir izdevies panākt?

Svarīgi, ka pašlaik to pamatā virza citi faktori nekā iepriekšējā ekonomiskās vēstures posmā jeb tā sauktajos "treknajos gados". Tad, kā zinām, izaugsmi galvenokārt nodrošināja iekšzemes patēriņš, ko savukārt stimulēja plaša kredītu pieejamība. Pašlaik galvenie ekonomikas vilcējspēki ir eksports un investīcijas. Jūlijā eksports pieauga par 2.5%, bet imports par 1.2% (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi). Gada skatījumā preču eksporta vērtības pieaugums joprojām ir ievērojams, proti, +16.5%, un tekošā konta deficīts jūlijā ir samazinājies līdz 22 miljoniem latu. Stabilu eksporta pieaugumu līdzšinējos gada mēnešos Latvijai ir izdevies nodrošināt par spīti būtiskam pasliktinājumam ārējā vidē. To ir izdevies panākt vairāku iemeslu dēļ, ko vērts izcelt.

Pirmkārt, Latvija ir spējusi spītēt apstākļu pasliktinājumam eksporta tirgos. Ekonomiskās izaugsmes temps parādu krīzes ietekmē ir būtiski krities daudzās ES valstīs, kas ir samazinājis arī šo valstu pieprasījumu pēc importa. Tomēr Latvijas uzņēmēji ir ne tikai noturējušies, bet pat audzējuši savu tirgus daļu. Dati to apliecina – lai gan kopējais ES valstu imports kopš aizvadītā gada gandrīz nav pieaudzis, Latvijas eksports uz ES valstīm tomēr ir saglabājis augšupvērstu tendenci (Attēls). Tā pamatā ir sekmīga ražošanas modernizācija, konkurētspējas uzlabošana, un eksports kāpj, neveicot manipulācijas ar valūtas kursu - kā to mums krīzes sākumā mēģināja iestāstīt dažādi konsultanti.

Otrkārt, ES valstis kopumā joprojām ir galvenais Latvijas tirdzniecības partneris, taču Latvijas eksporta struktūra jeb karte ir pietiekami plaši izvērsta un dažādota. Latvijas eksports uz tām eksporta partnervalstīm, kas ir ārpus ES, pašlaik pieaug straujāk, un tas, protams, palīdz pašreizējos apstākļos (Attēls), ļaujot kaut daļēji kompensēt importa pieprasījuma kritumu ES valstīs.

Trešais svarīgākais faktors, kas nosaka samērā straujo ekonomikas izaugsmi pēdējo ceturkšņu laikā, ir ievērojamais investīciju pieaugums. Ekonomiskās krīzes iespaidā kopējais investīciju līmenis pamatkapitālā bija nokrities no agrākajiem 20-30% no IKP līdz 12% no IKP. Tagad, kad uzņēmumu restrukturizācija ir praktiski noslēgusies un uzņēmumi lielākoties ir pielāgojušies darbam jaunajos tirgus apstākļos, investīciju apjoms ir būtiski pieaudzis un pārsniedzis 20% robežu no IKP (Attēls). Šāds investīciju kāpums ir ievērojams ar to, ka tas notiek apstākļos, kad bankas turpina samazināt izsniegto kredītu apjomu – kopējais Latvijas banku izsniegto kredītu apjoms turpina samazināties (jūlijā gada kritums veidoja 5.6%). Kā šādas tendences iet kopā – kas tad palīdz uzturēt investīciju kāpumu?

Pirmkārt, tās ir valstī ienākošās ārvalstu tiešās investīcijas.

2009. un 2010. gadā Latvijā valdīja neziņa par valsts turpmākās attīstības kursu: vai valdībai izdosies noturēt iesākto budžeta ieņēmumu un izdevumu samērošanas procesu? Vai fiksētais lata kurss tiks noturēts? Vai, izmantojot sarežģīto ekonomisko situāciju, popularitāti negūs ātri, īstermiņa risinājumi, kas valsts ekonomisko attīstību vidējā termiņā tikai pasliktinātu? Šādos apstākļos, protams, ir grūti vai pat neiespējami gaidīt lielas kapitāla ieplūdes valstī. Un laika posmā no 2009. līdz 2010. gadam tik tiešām kopējais ārvalstu tiešo investīciju līmenis valstī nepieauga un atsevišķos ceturkšņos pat samazinājās. Mums par laimi, pateicoties konsekventai valdības rīcībai un īstenotajai fiskālajai politikai, šīs investoru bažas ātri tika kliedētas un investoru uzticība valstij tika atjaunota. Tāpēc likumsakarīgi, ka sākot ar 2011.gadu, ārējo tiešo investīciju plūsmas ir stabili atgriezušās 4-5% līmenī no IKP.

Ar šiem rezultātiem Latvija pozitīvi atšķiras no citām Eiropas valstīm, kur parādu krīzes risinājumi bieži ir novilcināti vai atlikti. Tas turpina uzturēt augstu neskaidrības līmeni par šo valstu tālāko attīstību, un kapitāla ieplūdes samazinās vai kapitāls pat no šīm valstīm aizplūst. Latvijas pieredze liecina, ka valsts tālāko attīstību ir vieglāk būvēt, ja to pavada investoru uzticība un to nodrošinātais papildu kapitāls, tā ieplūde. Liela daļu nozaru, kuras tagad uzrāda straujāko eksporta pieaugumu, kopš 2011. gada ir saņēmušas lielas ārvalstu tiešās investīcijas (piemēram, pārtikas, metālu, koksnes rūpniecība). Tas apliecina, ka Latvijā krīzes pārvarēšanai izvēlētā politika – izdevumu samērošana ar nopelnīto un nemanipulēšana ar valūtas kursu – ir noteikti sekmējusi tautsaimniecības attīstību un investīcijas tautsaimniecībā.

Otrkārt (Attēls), investīciju pieaugumu palīdz finansēt arī pašu uzņēmumu rīcībā pieaugušais naudas daudzums: kā rāda statistikas dati, Latvijā darbojošos uzņēmumu rentabilitātes rādītāji aizvien turpina uzlaboties. Tas panākts, iepriekšējos periodos ražošanu efektivizējot un modernizējot, kas tagad sāk nest augļus. Turklāt pieaugušo eksporta īpatsvaru tautsaimniecībā pozitīvi sāk sajust arī plašāka sabiedrība – ne tikai eksportējošie uzņēmumi un to darbinieki.

To redzam:

  • gan vidējās darba samaksas kāpumā,
  • gan nodarbinātības pieaugumā,
  • gan mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpuma rekordos pēdējā laikā.

Arī ekonomiskā noskaņojuma indekss, kas gandrīz visā Eiropā turpina pasliktināties, Latvijā joprojām saglabājas augsts.

Tas faktiski ir jau senāk vēlamā izteiksmē piesauktais stāsts par svarīgiem pārkārtojumiem, kas nepieciešami privātajā sektorā. Tie pēdējo gadu laikā ir notikuši, un tagad Latvijas tautsaimniecības struktūra ir daudz veselīgāka un labāk piemērota noturīgai ekonomiskai izaugsmei. Taču Eiropas parādu krīze diemžēl vēl nav atrisināta.

Jaunākie dati liecina, ka vairumā Latvijas nozīmīgāko tirdzniecības partnervalstu (Attēls) ekonomiskā izaugsme pakāpeniski krītas.

Pastāv iespēja, ka privātais patēriņš un investīcijas Latvijā vēl dažus periodus turpinās augt līdzšinējā tempā, taču Latvijas Bankas prognozes liecina, ka bez drīza krīzes atrisinājuma Eiropā Latvijas tautsaimniecības izaugsme gada otrajā pusē diemžēl nedaudz, bet tomēr gadā bremzēsies. Pirmās pazīmes tam jau ir novērojamas:

  • eksporta apjoma pieaugums kopš pagājušā gada vidus samazinās;
  • krīt arī pieauguma temps transporta nozarē – pēdējā laikā ne tikai gaisa satiksmē, bet arī ostās un autotransporta nozarē;
  • arī nodokļu ieņēmumu valsts budžetā pārmaiņām pēdējā laikā ir lejupvērsta tendence.

Iekšzemes kopprodukta prognozi šim gadam saglabājam nemainīgu: 3.5-4.0% robežās.

Par inflāciju

Iepriekš veiktās prognozes piepildās, un inflācija Latvijā joprojām turpina samazināties. Augustā (Attēls), līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, inflācija Latvijā saglabājās zema. Vēl straujāku kopējās inflācijas samazināšanos diemžēl kavē vienīgi pēdējos mēnešos atjaunojies naftas cenu kāpums pasaulē. Inflācijas rādītājs, no kura ir izslēgta globālo naftas un pārtikas cenu izmaiņu ietekme, –pamatinflācija – saglabājas zems. Pašlaik tautsaimniecībā dominē inflāciju mazinošas tendences, un jau septembrī Latvijas inflācija varētu iekļauties Māstrihtas kritērijā.

Jāpiebilst, ka iekšzemes faktoru ietekme uz inflāciju ir neliela. Tajā skaitā arī darbaspēka izmaksas tautsaimniecības kopumā nerada spiedienu uz patēriņa cenām: šā gada 2. ceturksnī darbaspēka vienības izmaksas ir samazinājušās salīdzinājumā ar 2011. gada 2. ceturksni gan nominālā, gan reālā izteiksmē. Tas nenozīmē, ka turpina samazināties darba samaksa – daudzās nozarēs darbaspēka vienības izmaksu kritums ir panākts uz darba ražīguma pieauguma rēķina, kas priecē. Tas nozīmē, ka vismaz tuvākajā nākotnē ekonomikas izaugsme ies roku rokā ar visai zemu inflācijas līmeni. Latvijas Banka saglabā līdzšinējo vidējā cenu pieauguma prognozi šim gadam – 2.4%.

Par valsts budžetu

Atgriežos pie jautājuma, kā valsts un uzņēmēji var gatavoties ekonomikas lejupslīdei Eiropas parādu skartajās valstīs. Vienā teikumā: mums joprojām jāsaglabā konkurētspēja un stabila, piesardzīga finanšu politika. Konkurētspējas sakarā atliek turpināt iesāktās strukturālās reformas, bet, veidojot valsts budžetu, jāvirzās uz iepriekš nospraustajiem deficīta samazināšanas mērķiem.

Tādēļ pozitīvi vērtējams ir fakts, ka budžeta likuma labojumi, kas pieņemti šodien, neparedz pilnībā iztērēt visus budžeta ieņēmumus, kas ienākuši vai vēl ienāks virs plānotā. Svarīgi, ka pēc šiem grozījumiem plānotais kopējais budžeta deficīts šim gadam nepārsniedz 2% no IKP. Tātad jāsaglabā skaidri izteikta budžeta deficīta mazināšanās tendence (Attēls).

Un vēl par pāreju uz eiro

Uzlabojoties valsts budžeta situācijai un mazinoties inflācijai, tuvojas brīdis, kad valsts kopumā izpildīs Māstrihtas kritērijus. Tad Latvija būs vēsturiskas izšķiršanās priekšā - vai valsts nākotni un turpmāko attīstību redzam eiro zonā.

Tā kā tas ir finansiālu un ekonomisku ieguvumu vai - kā daži mēģina teikt - zaudējumu jautājums, Latvijas Bankas ekonomisti jau septembra sākumā nākuši klajā ar kopsavilkumu un izvērsti skaidrojuši pieņēmumus un makroekonomisko modeļu rezultātus. Šoreiz tikai atgādināšu galvenās atziņas (Attēls):

Paredzam, ka pāreja uz eiro uzlabos - kā tas notika kaimiņvalsts gadījumā - valsts kredītreitingus, palīdzēs lētāk atmaksāt valsts parādu un veikt procentu maksājumus, vairāk naudas atstājot Latvijas ekonomikā (proti, 10 gados tie būtu nepilni 900 miljoni jeb 895 miljoni eiro). Investīciju pieaugums un lētāks finansējums palielinās ražošanu un eksportu, tādējādi pieaugot arī kopproduktam. Ar eiro iegūsim zemākas izmaksas par kapitālu, kas palīdzēs vairāk investēt, un kopumā ekonomika attīstīsies straujāk, nekā neieviešot eiro (eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas kopproduktu no 2014. līdz 2020. gadam ir lēsta kā papildu 8 miljardi eiro).

Labāka ekonomikas attīstība nozīmē vairāk darbavietu, arī lielāku vidējo algu, lielākus budžeta ieņēmumus – līdz ar to arī valdības iespējas vairāk ieguldīt un tērēt dažādām vajadzībām. Protams, eiro nepadarīs iedzīvotājus bagātus vienā jaungada naktī, bet tuvāko gadu laikā pārejas pozitīvā ietekme noteikti būs jūtama. Savukārt ar pāreju saistītie vienreizējie izdevumi valsts līmenī atmaksāsies jau vienā gadā.

Eiro ir arī plašāks, ne tikai ekonomisks jautājums – tas ir jautājums par saimnieciskās dzīves uztveres un darbības pamatprincipiem. Izšķiršanās par eiro ieviešanu savā ziņā ir atgādinājums pašiem sev un arī pārējai pasaulei, ka mūsu vieta ir kopā ar citām pragmatiski noskaņotām Eiropas valstīm; ka atbalstam uz skaidriem principiem un noteikumiem balstītu savienību, kurā katrai valstij ir tiesības izmantot kopēju valūtu un visus ieguvumus, ko tā sniedz, bet reizē arī pienākums atbildīgi saimniekot. Jaunākās aptaujas rāda, ka eiro ieviešanu atbalsta 35% iedzīvotāju, kas atbilst iepriekšējo gadu mērījumiem kopš iestāšanās ES.

Un visbeidzot – par Latvijas Bankas padomes šodien pieņemtajiem lēmumiem.

Šīs dienas lēmumu pamatā ir četri galvenie faktori.

Risks, ka inflācija varētu radīt draudus cenu stabilitātei vidēja termiņa perspektīvā, ir būtiski mazinājies, ko apliecina pēdējo triju mēnešu dati. Kreditēšana diemžēl neatjaunojas vai atjaunojas ļoti lēni, naudas daudzums apgrozībā ir samazinājies un prognozējam tautsaimniecības un kopprodukta pieauguma bremzēšanos šī gada otrajā pusē.

Tādēļ Latvijas Bankas padome šodien nolēma samazināt Latvijas Bankas noteikto refinansēšanas likmi no 3.0% uz 2.5%. Vienlaikus, noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likme tiek samazināta no 0.1% līdz 0.050% gadā, bet noguldījumu iespējas uz septiņām dienām Latvijas Bankā procentu likmi no 0.125% uz 0.075%. Samazinātas arī aizdevumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likmes:

  1. no 4% līdz 3% gadā, ja banka aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojusi ne vairāk kā 5 darbadienas;
  2. no 7% līdz 6% gadā, ja banka aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojusi 6-10 darbadienas;
  3. no 10% līdz 9% gadā, ja banka aizdevumu iepriekšējās 30 dienās izmantojusi vairāk nekā 10 darbadienu.

Likmju izmaiņas stāsies spēkā ar šī gada 24.septembri.