Godājamie žurnālisti!
Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas ekonomikā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.
CENU DINAMIKA
Mazinoties ārējo faktoru ietekmei, 2011. gada decembrī gada inflācija, t.i., patēriņa cenu līmeņa kāpums salīdzinājumā ar 2010. gada decembri, saruka līdz 4.0%. Tātad inflācija ir par 1 procentu punktu zemāka nekā pagājušā gada vidū, kad maijā tā sasniedza 5.0%. Uz priekšu raugoties ir svarīgi, kas noteica cenu kāpumu 2011. gadā – proti, tie bija vienreizēji un pārejoši faktori: globālo naftas un pārtikas cenu pieaugums, kā arī Latvijā paaugstināto netiešo nodokļu ietekme.
Kā atceramies, 2011. gada janvārī:
- tika celta PVN pamatlikme (no 21% uz 22%) un celta samazinātā PVN likme (no 10% uz 12%);
- no likuma tika izslēgts punkts, kas noteica samazinātās likmes piemērošanu elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, t.i., likme pieauga no 10% uz 22%.
Turpinot par nodokļu pieaugumu:
- jūnijā tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai un alkoholam,
- un jūlijā tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un siltumenerģijas ražošanai izmantotajai dabasgāzei, kā arī
- tika atcelta samazinātās PVN likmes piemērošana dabasgāzes piegādei, tādējādi šī nodokļa likme pieauga par 10 procentu punktiem (līdz 22%).
Tiktāl par pērno gadu.
Centrālās bankas skatījums uz inflācijas attīstību saglabājas nemainīgs, proti, šobrīd nesaskatām riskus cenu stabilitātei vidējā termiņā. [attēls] Naftas un pārtikas cenu un nodokļu kāpuma ietekmei mazinoties, šogad inflācija būs daudz zemāka – 2012. gada beigās tā prognozējama nedaudz zem 2%, salīdzinot ar 4.0% pagājušajā decembrī. Līdz ar to varam prognozēt arī gada vidējās inflācijas samazināšanos no 4.4% 2011. gadā līdz 2.4% šogad. Domājot par valdības mērķi Latvijai 2014. gadā ieviest eiro, mūs interesē tieši šis gada vidējās inflācijas rādītājs, jo ar to mēra atbilsmi vienam no Māstrihtas kritērijiem – cenu stabilitātei.
Kas ir pamatā šai prognozei? Svarīgs faktors ir globālo naftas produktu cenu attīstība, kur atslēgas vārds ir neskaidrība. Šis faktors, protams, nav nedz valdības, nedz centrālās bankas ietekmē, un tā virzienu lielā mērā noteiks tas, kā risināsies saspīlējums Tuvo Austrumu naftas ieguves valstīs. Globālās cenas ietekmēs arī tas, kā augs globālais patēriņš – galvenokārt Āzijā – un vai turienes stabilā izaugsme kompensēs Eiropas valstu parādu krīzes ietekmi. Pašlaik vērtējam, ka globālās naftas cenas nepiedzīvos lielus lēcienus – ne pieaugumu, ne kritumu. Saistībā ar šo faktoru nozīmīgs aspekts būs arī eiro un ASV dolāra kursa svārstības, kas īslaicīgi var ietekmēt Latvijas inflāciju, mainoties energoresursu cenu pārmaiņām eiro – un tātad arī latu izteiksmē. Saglabājoties stabilam pieprasījumam jaunattīstības valstīs, paredzam arī pārtikas cenu pieauguma turpināšanos pasaules tirgos, tomēr daudz lēnāk, nekā pieredzēts līdz šim.
Latvijā inflāciju uztur diemžēl arī tāds faktors kā dabasgāzes un siltumenerģijas sadārdzināšanās, kas jau atspoguļojusies jaunajos gāzes tarifos Latvijā.
Savukārt iekšējais pieprasījums 2012. gadā saglabāsies mērens, kam tātad būs cenu pieaugumu ierobežojošs raksturs.
Inflācijas procesu attīstība šogad būs vienlīdz atkarīga no ārējiem faktoriem – pasaules naftas un pārtikas cenām – un Latvijas ekonomiskās politikas lēmumiem. Māstrihtas inflācijas kritērija skaitlis ir kustīgs mērķis, un šajā ziņā būsim atkarīgi no valstīm, kuras atrodas parādu krīzes risinājuma sākuma posmā un kuras var piedzīvot inflācijas līmeņa kritumu, proti, iespējams pat ļoti zemu inflāciju. Tāpēc svarīgi, ka valdība tur rokās un gatava lietot aktuālu pretinflācijas pasākumu plānu. Tas savlaicīgi izstrādāts pagājušajā gadā, ņemot vērā "trekno" gadu pieļautās kļūdas, proti, šoreiz nepieļaujot tādu algu celšanu, kas apsteigtu ražīguma kāpumu. Būtiski arī sekmēt konkurenci vietējā tirgū, kā arī turpināt darbu pie strukturālā bezdarba mazināšanas, tuvinot ilgstoši bez darba esošo cilvēku prasmes darba tirgus pieprasījumam un dodot iespēju bezdarbnieku pārkvalificēšanas procesu veikt nevis administratīvi birokrātiskajam aparātam, kā tas bijis līdz šim, bet pašiem uzņēmējiem.
TAUTSAIMNIECĪBAS AKTIVITĀTE ATJAUNOJASPagājušais gads tautsaimniecībā bijis veiksmīgas stabilizācijas laiks. Kopā ar Baltijas kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu –, kurās arī ievērojami mazināti pārmērīgie budžeta izdevumi, Latvija ir ekonomikas pieauguma līderos Eiropas Savienībā. Droši varam teikt, ka apstrādes rūpniecībā, eksportā bijis parauggads, tur sasniegts un pārsniegts pirmskrīzes līmenis. Arī mazumtirdzniecībā iezīmējās izaugsme, kas liecina par lēnu iekšējā tirgus atkopšanos. Redzam, ka savlaicīga un izšķirīga rīcība, konsolidējot budžetu, palīdz piesaistīt jaunas investīcijas, radīt jaunas darba vietas un ļauj atjaunoties izaugsmei, ceļot arī budžeta ieņēmumus. Saprotu, ka nav populāri lietot gada nevārdu (runa ir par konsolidāciju), bet esmu pārliecināts, ka no ekonomikas viedokļa šis vārds ir patiess – tas nozīmē, kā rāda vārdnīcas, nostabilizēšanos un nostiprināšanos. Un budžets, kurš tiek būvēts uz reāliem tagadnes un nākotnes ienākumiem, nevis uz bērniem un bērnubērniem maksājumu un valstij neceļamu parāda nastu, nostabilizē un nostiprina gan valsts finanses, gan, kā jau to redzam, arī tautsaimniecību kopumā.
Eksporta pieauguma ziņā Latvija bijusi ES valstu galvgalī [attēls]. Preču un pakalpojumu eksporta gada pieaugums reālajā izteiksmē 2011. gada 3. ceturksnī – 10.3% - bijis otrs straujākais aiz Igaunijas, un to nozīmīgi balstījusi atjaunotā konkurētspēja. [attēls] Pārmērīgais algu pieaugums, kas bija vērojams ekonomikas pārkaršanas laikā, lejupslīdes gados ir ticis samērots ar ražīguma līmeni. Tas ļāvis uzņēmumiem sekmīgi konkurēt eksporta tirgos, palielinot Latvijas ražojumu tirgus daļas uz citu valstu ražotāju rēķina.
Tas atspoguļojas arī ražošanas apjomu pieaugumā. Latvijas apstrādes rūpniecības gada izaugsme saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem datiem bijusi visstraujākā Eiropas Savienībā, pērn novembrī tās gada pieaugumam[1] sasniedzot 12.1%. Ļoti labi rādītāji vērojami arī transporta nozarē. Gan kravu apgrozījums Latvijas ostās (+12.5%), gan dzelzceļa pārvadājumu apjoms (+20.8%) pērn sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā. Operatīvie rādītāji apliecina, ka arī autotransporta nozarei gads bijis veiksmīgs. Arī tirdzniecības aktivitāte pērn ir kāpusi, īpaši ilglietošanas preču jomā. Mazumtirdzniecības apgrozījuma, kurā ieskaitīta arī automobiļu tirdzniecība, gada pieaugums pērn novembrī sasniedza 11.1%. No dziļiem mīnusiem atkopusies arī būvniecības nozare, kas 2011. gada 3. ceturksnī beidzot no krituma nonāca pieauguma zonā. Labs signāls ir investīciju atkopšanās, kas pērn 3. ceturksnī pieaugušas par ceturto daļu, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš. Tas vairo cerības, ka vidējā termiņā Latvijas ekonomikas attīstības izredzes ir ļoti labas.
[attēls] Arī investori pozitīvi raudzījušies uz Latviju: jaunākie dati par ārvalstu tiešo investīciju ieplūdi liecina, ka 2011. gada pirmajos deviņos mēnešos tās vairāk nekā četrkāršojušās, sasniedzot 621 miljonu latu pretstatā vien 145 miljoniem 2010. gada atbilstošajā periodā. Jāsaka, ka Baltija kopumā investīciju piesaistē ir ES līdere, un Latvija ir cieši sekojusi Lietuvai un Igaunijai. Šādas norises atspoguļojas arī jaunu darba vietu pieaugumā un bezdarba kritumā. Reģistrētais bezdarbs pērn samazinājies no 14.5% gada sākumā līdz 11.5% gada beigās. Nodarbināto skaits saskaņā ar pēdējiem darbaspēka apsekojuma datiem gada laikā līdz pagājušā gada 3. ceturksnim bija pieaudzis par 25 tūkstošiem cilvēku.
MAKSĀJUMU BILANCES TEKOŠAIS KONTS
Viens no ekonomikas pamatrādītājiem, kas pirmskrīzes laikā uz sevi vērsa lielu uzmanību ir maksājumu bilances tekošais konts [attēls]. Šobrīd tas liecina, ka Latvijas makroekonomiskā stabilitāte nostiprinās, ir maksājumu bilances tekošais konts. Līdzsvars starp eksportu un importu lielā mērā ir atjaunojies. Tas nozīmē, ka valsts kopumā (nevis budžets) jau spēj dzīvot ar nopelnīto un ekonomiskās izaugsmes uzturēšanai vairs nav ārvalstīs jāaizņemas aizvien lielākas un lielākas naudas summas, kā tas bija vērojams tā saucamajos treknajos gados. Tālāka budžeta deficīta samazināšana un sabalansēšana 2013.-2014. gadā ļautu arī valsts finansēm nonākt līdzsvarā un pakāpeniski mazināt krīzes laikā pieaudzēto valdības parādu.
AKTUALIZĒTA IEKŠZEMES KOPPRODUKTA PROGNOZE 2012
tagad pāriesim pie iekšzemes kopprodukta prognozes. Lai gan tautsaimniecība sekmīgi atkopjas un makroekonomiskā situācija stabilizējas, tādējādi padarot Latviju daudz spēcīgāku un noturīgāku pret satricinājumiem citviet pasaulē, īstermiņā prognozējam ekonomiskās aktivitātes vājināšanos. Diemžēl virs Eiropas savelkas aizvien tumšāki mākoņi. Vēl septembrī sagaidījām – lai gan lēnāku – tomēr pozitīvu iekšzemes kopprodukta attīstību eiro zonas valstīs, bet pašlaik šis skatījums ir jūtami pasliktinājies. Jau pērn novembrī Eiropas Komisija – ekonomikas un finanšu lietu komisārs Oli Rēns – pieļāvis atkārtotas recesijas iespēju ES. [attēls] Arī Eiropas Centrālā banka pagājušā gada nogalē jūtami samazinājusi savu eiro zonas iekšzemes kopprodukta prognozi. Septembrī tā vēl bija robežās no 0.4% līdz 2.2%, bet gada beigās noslīdēja uz intervālu no mīnus 0.4% līdz plus 1%, tātad iekļaujot ļoti būtisku krituma iespēju. Un šāda prognoze ir pie nosacījuma, ka finanšu krīze Eiropā neies dziļumā, ka Eiropas finanšu krīze tiek nostabilzēta.
Lielākā ES tautsaimniecība – Vācija –, kas oktobrī jau samazināja savu šī gada kopprodukta prognozi no 1.8 uz 1%, vakar paziņoja, ka izaugsmi sagaida vēl zemāku – vien 0.7%. Savukārt deviņām Eiropas Savienības valstīm pagājušajā nedēļā samazināti kredītreitingi, jo eiro parādu krīzes uzplaiksnījums skatu uz tām darījis bažīgāku. Šonedēļ izaugsmes prognozes samazinājusi arī Pasaules Banka, brīdinot arī par finanšu šoka iespēju, ja kāda liela Eiropas ekonomika vairs nespētu aizņemties finanšu tirgos – piebilstot, ka tā sekas būtu smagākas, nekā 2008. gadā piedzīvotais globālais finanšu sasalums pēc ASV bankas Lehman Brothers bankrota. Arī Latvijas lielākie eksporta partneri – Igaunija un Lietuva – starplaikā jūtami samazinājuši izaugsmes prognozes [attēls]. Igaunijas centrālā banka šogad sagaida iekšzemes kopprodukta izaugsmi vien 1.9% apjomā, kas ir būtisks samazinājums no sagaidāmās 7.9% izaugsmes 2011. gadā. Arī Lietuvā prognozes jūtami pasliktinātas. Saskaņā ar Lietuvas Finanšu ministrijas pagājušā gada novembra aplēsi izaugsme šogad kritīsies no sagaidāmajiem 7.0% 2011. gadā uz 2.0-2.5%.
Arī Latvijas Banka aktualizējusi 2012. gada iekšzemes kopprodukta prognozi: to esam samazinājuši uz 1.3% no vēl septembrī prognozētajiem 2.5%. Prognozes samazinājums lielā mērā skaidrojams ar mazāku ārējo pieprasījumu un līdz ar to arī gausāku eksporta izaugsmi, kas atspoguļosies arī vājākā mājsaimniecību – iedzīvotāju patēriņā, jo tās vairāk līdzekļu novirzīs uzkrājumos. tas arī nozīmē mazākas investīcijas, uzņēmumiem saskaroties ar lielāku nenoteiktību noieta tirgos. Jau tagad ir vērojama negatīvās tendences pastiprināšanās kreditēšanas jomā, kas, no vienas puses, atspoguļo pieaugošo nenoteiktību un bažas par nākotnē sagaidāmo attīstību un, no otras puses, – sliktākas iespējas iegūt finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai.
Šādos apstākļos finanšu tirgu uzticību Latvija nav pilnībā atguvusi. Nepatīkams pārsteigums pērnā gada nogalē, protams, bija Latvijas kredītreitinga nākotnes izredžu pasliktinājums – pretēji gaidītajam uzlabojumam. Tas vēlreiz apliecina, ka panāktā stabilitāte joprojām ir trausla un veiksmes stāsts vēl nav uzrakstīts līdz galam: tas ir jānostiprina, pārliecinoši turpinot virzīties uz sabalansētu budžetu un samazinot savu atkarību no finanšu tirgiem.
Tomēr līdzās iekšzemes kopprodukta prognozes samazinājumam jāmin, ka prognožu scenārijs ir pakļauts gan nozīmīgiem augšupvērstiem, gan lejupvērstiem riskiem. Viens no scenārijiem ir, ja Eiropas Centrālās bankas nesen pieņemto monetārās politikas soļu sniegtais īsais atelpas brīdis tiktu izmantots valsts finanšu situācijas uzlabošanai eirozonas valstīs, skaidri iezīmējot budžeta deficīta un parāda samazināšanas trajektoriju un pārliecinot finanšu tirgus dalībniekus par attiecīgo ES dalībvalstu valstu finanšu ilgtspēju. Tas kopsolī ar neseno eiro vērtības kritumu pret ASV dolāru var likt aizvien straujākus apgriezienus uzņemt Vācijas un citu eiro zonas valstu eksporta dzinējiem un uzlabot konfidenci jeb nākotnes vērtējumu par valstu iekšējo tirgu attīstību. Arī Latvijas ekonomika šādā situācijā iegūtu jaunu impulsu straujākai izaugsmei.
Diemžēl jāsaka, ka vienlīdz iespējams arī negatīvāks, proti - pretējs scenārijs. Ekonomiskā aktivitāte var izrādīties vēl vājāka gadījumā, ja finanšu situācija Eiropā turpinātu saasināties, uzticība finanšu tirgu dalībnieku starpā vēl samazinātos un tas izsauktu ievērojamas problēmas Eiropas banku sistēmā. Nespēja savaldīt kādas eiro zonas valsts finanses var arī aizvest līdz tās defoltam. Un minētie negatīvie procesi var summēties. Tādā gadījumā arī maz ticams, ka Latvijas ekonomikai izdotos izvairīties no atkārtotas recesijas. Ir skaidrs, ka arī šādā situācijā ekonomikas sarukums Latvijā šoreiz būtu daudz mazāks, nekā 2008.-2009. gadā piedzīvotais. Atšķirībā no iepriekšējās recesijas Latvijas tautsaimniecībā pašlaik vairs nav vērojama makroekonomiskā nesabalansētība, un tā ir daudz noturīgāka pret ārējiem satricinājumiem. Tomēr īstenojoties šādai negatīvu notikumu virknei, iekšzemes kopprodukta krituma iespējamība Latvijā nav izslēdzama. Tādēļ tagad ir izšķirīgi svarīgi rūpīgi sekot ekonomiskās situācijas attīstībai un sagatavoties iespējami sliktākajam attīstības scenārijam. Ja tāds piepildītos, Latvijai azotē būtu reāls rīcības plāns jeb plāns B negatīvo seku mazināšanai ekonomikā.
BUDŽETS 2012
Un tāpēc, runājot par 2012. gada budžetu, pirmkārt, šādā plānā iekļaujami iespējami pasākumi papildu budžeta konsolidācijai vēl šogad. Šeit gan jāveic neliela atkāpe. Pirms sīkāk pievēršos valsts šī gada budžeta izredzēm, noteikti jāatzīmē, ka budžeta deficīts līdz šim ir savaldīts [attēls], ja salīdzinām to ar 2008.-2009. gadu, kad izdevumu pārsniegums pār ienākumiem draudēja sasniegt 20% no iekšzemes kopprodukta. Budžeta deficīts pagājušajā gadā bijis ap 4% no iekšzemes kopprodukta, un šogad tas plānots 2.5% no iekšzemes kopprodukta. Tātad virziens ir pareizs, bet tas joprojām ir deficīts – arī šogad ik dienu tērēsim ap miljonu latu nenopelnītas naudas. Lai to finansētu, Latvijai būs jāaizņemas kapitāla tirgū un būsim atkarīgi no investoru uzticības [attēls]. Arī par krīzē pieaudzēto valsts parādu maksāsim procentus, gadā gandrīz 300 miljonus latu – tā ir nauda, kas ir aizmaksāta projām un kuru varētu izmantot, piemēram, veselības un izglītības sistēmu attīstībai. Tāpēc izšķirīgi svarīgi ir pārstāt pieaudzēt parādu un nodrošināt, ka investoru acīs Latvijas ekonomiskā politika ir uzticama. Tas ir vienīgais ceļš uz jaunām darba vietām un papildu ieņēmumiem budžetā. Jo īpaši situācijā, kad finanšu tirgi ir nervozi un to skatījums uz Latviju var strauji mainīties pat pie vismazākajām aizdomām, ka Latvija varētu novērsties no valsts finanšu ilgtspējas ceļa un pakļauties kārdinājumam šogad un nākamgad tērēt vairāk par nopelnīto.
Protams, cilvēkiem labāk patiktu optimistiski pieņēmumi, ka Eiropa šogad iztiks bez jauniem satricinājumiem un situācija pakāpeniski uzlabosies. Dies' dod, lai tā arī notiktu. Bet no valsts finanšu un uzņēmumu plānošanas viedokļa pragmatiskāk un apdomīgāk ir ievērot piesardzības principu, jo nenoteiktība ir liela un nezināmo daudz. Tāpēc jārēķinās ar iespēju, ka budžeta pamatā liktajai iekšzemes kopprodukta prognozei nepildoties, vēl gada pirmajā pusē var nākties pārskatīt budžetu un attiecīgi samazināt izdevumus. Un šādai iespējamībai ir jāparedz un jāizstrādā plāns, lai pavasarī vai vasaras vidū Latvijai atkal nenāktos pieņemt stihiskus un sasteigtus lēmumus budžeta konsolidācijas jomā, kas radītu papildu sitienu tautsaimniecībai.
Ja budžetā savlaicīgi nereaģēsim uz izmaiņām ārējā vidē, riskējam atkārtoti piedzīvot situāciju, ka vairāku gadu gaitā atjaunotā uzticamība būs zaudēta un valdības iespējas aizņemties diemžēl finanšu tirgos atkal tiks apgrūtinātas. Savukārt piesardzīga pieeja dotu ne tikai lielāku drošību, bet arī lielāku stimulu ekonomikai. Papildus konsolidēto summu budžets ienākumos atkal atgūtu – jo zemākas būtu procentu likmes, mazāki parāda procentu maksājumi no budžeta un lielākas ekonomikas aktivitātes dēļ lielāki nodokļu ieņēmumi.EIRO 2014
Lieki piebilst, ka lielāka piesardzība budžeta plānošanā tieši šogad dod lielākas iespējas izpildīt Māstrihtas kritēriju, kas novērtē valsts finanšu stabilitāti pēc budžeta deficīta rādītāja.
Sakopjot līdzšinējās kļūdas budžeta politikā, eiro zona pamazām veseļojas no krīzes jeb slimības. Domāju, ka 2012. gadā grūtākais budžetu sakārtošanas darbs jau būs aiz muguras. Tāpēc varam sagaidīt, ka Latvija iestāsies spēcīgākā eiro zonā, nekā tā bijusi līdz šim. Lēmumi par deficītu un parādu samazināšanu gan ir sāpīgi, un tie netop ātri. Dzirdēsim daudz diskusiju, kā ES pareizāk koordinēt dalībvalstu finanšu politiku. [attēls] Un, protams, dzirdēsim dažādas spekulācijas – līdzīgi, kā tas bija ar latu krīzes gados. Jārēķinās, ka ap eiro ir un būs liels viedokļu raibums, un tajā svarīgi nesamulst, bet paveikt iesākto ceļu uz pašlaik reāli sasniedzamo mērķi. Kā saka vērtīgs un populārs televīzijas raidījums – Latvija var. latvija var 2014. gadā ieviest eiro!
PADOMES LĒMUMI
Un nobeigumā par Latvijas Bankas padomes šodienas lēmumiem.
Ņemot vērā to, ka inflācijai ir krituma tendence un, neapdraudot cenu stabilitāti, iespējams veicināt finanšu sektora rīcībā esošo brīvo līdzekļu pieejamību uzņēmumiem, Latvijas Bankas padome šodien nolēma samazināt rezervju normu par vienu procentu punktu. Banku saistībām virs 2 gadiem no 3% uz 2% un pārējām rezervju bāzē iekļautajām banku saistībām no 5% uz 4%.
Samazinot rezervju normu, tiek atbrīvoti papildu finanšu resursi kreditēšanai un radīti labvēlīgāki apstākļi tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo kreditēšanas resursu pieejamībai. Vienlaicīgs rezervju normas samazinājums dažādu termiņu saistībām nodrošinās vienmērīgu ietekmi uz brīvo līdzekļu pieejamību banku sektorā un turpinās uzturēt banku motivāciju ilgtermiņa līdzekļu piesaistē.
Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes netika mainītas.