Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību.
Galvenie secinājumi neizbēgami saistīti ar topošo nākamā gada budžetu.
Trijos smagos gados ir sasniegts daudz. Un krīzes pārvarēšanā sasniegtais budžeta sakarā ir pierādījis – mazāk ir vairāk:
- mazāk deficīta ir vairāk izaugsmes (attēls), kas atgriežas straujāk (attēls),
- mazāk deficīta ir vairāk konkurētspējas un ražošanas,
- mazāk deficīta ir vairāk darba vietu (attēls), un eksporta izaugsmes (attēls).
Liekas, acīmredzamas lietas. Bet ir auditorijas/cilvēki, kam šāda atkopšanās – neticami, bet… traucē.
Vienīgais, kā to varu izskaidrot: nepatīk, jo apgāž viņu būvētās teorijas un mītus:
- ka izejai no krīzes bija kādas saldākas zāles;
- ka devalvācija būtu bijis mazāk sāpīgs ceļš.
Makroekonomiskā situācija apliecina pilnīgi pretējo:
- Latvija strauji atgriezusies pie izaugsmes;
- un tikai tas var mudināt cilvēkus palikt – vai aizbraukušos atgriezties dzimtenē.
Latvija jau ir kļuvusi par vienu straujāk augošajām un eksportspējīgākajām valstīm ES! To atliek nostiprināt! Ne tikai pabeidzot konsolidāciju, kas nozīmē sabalansēt budžetu 2013.gadā, bet arī:
- krīzes mācību – izaugsmes gados ietaupīt – ierakstot Satversmē un Fiskālās disciplīnas likumā;
- pārejot uz reālu budžeta plānošanu trim gadiem.
Par padarīto 2012. gada budžeta veidošanā
Ņemot vērā īso laika sprīdi, kas bijis jaunās valstības rīcībā budžeta veidošanai, panāktais ir uzslavas vērts. Ir strādāts ar apziņu, ka šis nav kārtējais budžets, bet ar tālejošām sekām –
tas noteiks, kā dzīvosim nākamos desmit gadus, ne tikai nākamgad. Un, vai dzīvosim ar eiro vai bez tā. Esam gandarīti, ka vairs nepastāv domstarpības starp aizdevējiem un Latvijas Republikas valdību un konsolidācijas apjoms ir tuvu 150 miljoniem latu, ko savulaik minējusi centrālā banka. Bet diemžēl tajā nav rezerves! Jāņem vērā, ka pasaulē un jo īpaši Eiropā vērojams globālās parādu krīzes saasinājums.
Otrais krīzes vilnis jau ir sācis velties, būtiski samazinot attīstības prognozes (attēls)! Jauni būtiski pavērsieni nāk ik dienu, nevis ik mēnesi vai nedēļu.
Eiropas monetāro lietu komisārs Oli Rēns nupat, 10. novembrī, brīdinājis par "atkārtotas recesijas" iespējamību, tātad – par atkārtotu ražošanas un pakalpojumu apjomu kritumu Eiropā. Citēju: "Skats turpmākajā diemžēl ir padrūms. Šī prognoze faktiski jāuztver kā beidzamais modinātājs zvans. Tautsaimniecības atkopšanās ir apstājusies, un pastāv atkārtotas recesijas risks." Arī EK rudenī aktualizētās prognozes uzrāda gaidāmu izaugsmes kritumu. Jaunākie statistikas dati liecina par rūpniecības kritumu jau šī gada atlikušajos mēnešos (attēls).
Arī ECB veiktā regulārā prognozētāju aptauja pagājušajā nedēļā uzrāda zemāku IKP eirozonā ne tikai īstermiņā (0.8% 2012.gadā), bet lēnu attīstību arī turpmākos piecus gadus.
Stājas daudzu Eiropas valstu, arī tā saucamā eiro zonas kodola valstu ekonomikas. Tuvāk pakavēšos pie Itālijas un Francijas.
Itālija.
Parādu krīzes vērotāju fokuss no nelielās Grieķijas jau pārvirzīts uz Itāliju. Tās valdības parāds ir 118% no ikgadējā tautsaimniecības apjoma jeb iekšzemes kopprodukta. Tas ir daudz, pat salīdzinot ar ES līdzšinējo praksi kopumā, bet
Itālijas izaugsme beidzamajā desmitgadē bijusi vien nedaudz virs nulles. Tas veicinājis finanšu tirgu bažas, ka arī Itālija, turpinot neko nedarīt fiskālās konsolidācijas laukā, var nespēt šo parādu atdot.
Sliktākajā gadījumā tas var izvērsties pašpiepildošā tirgu panikā:
- pieņemot, ka Itālija nespēs atmaksāt, tiek secināts, ka tai nākotnē var būt ļoti grūti vai ļoti dārgi aizņemties;
- un turpinot samazināt Itālijas kredītreitingu, tas tuvinātu situāciju, ka Itālija tiešām var nespēt parādu pārfinansēt.
Finanšu tirgi par aizdošanu Itālijas valdībai novembra sākumā jau prasīja vairāk nekā 7% (7.6% 9. novembrī), kas ir augstākā cena kopš 1999. gada, kad tika ieviests eiro. Salīdzinājumam: Vācija var aizņemties par 0.25%.
Francija.
Francijas kredītreitings joprojām ir augstākais iespējamais (AAA), un, lai arī tās parāda līmenis ir zemāks nekā Itālijai (84% no IKP), tomēr ekonomikas izaugsmes perspektīvas pasliktinās arī Francijā. Tā apņēmusies veikt fiskālo konsolidāciju, bet, pēc Eiropas Komisijas domām, tā nav pietiekama. Tuvojošās vēlēšanas 2012. gadā un zemas izaugsmes perspektīvas nozīmē to, ka panākt lielāku konsolidāciju varētu būt sarežģīti.
Svarīgi arī, ka Francijas banku sektors ir ievērojami iesaistījies Dienvideiropas parāda vērtspapīros. Francijas bankām pieder ne tikai liela daļa Grieķijas un Spānijas parāda, bet arī gandrīz puse no Itālijas banku sektora parāda.
Ja būs nepieciešams veikt Eiropas banku rekapitalizāciju 200 miljardu eiro apmērā, tad 30 miljardi no tiem būtu jāveic Francijas bankām. Jāatzīmē, ka Francijas valdība nesen jau ir uzņēmusies garantijas 33 miljardu eiro apmērā (1.7% no IKP) Dexia bankas glābšanai.
Tiktāl par ES, eiro zonas izredzēm kopumā un Franciju konkrēti. Nesenā pieredze rāda, ka šādos apstākļos vislabāk veicas tām valstīm, kas valsts finanses spējuši sakārtot. Šāda pieredze, atcerēsimies, nav tālu jāmeklē – ir tepat kaimiņos, Igaunijā, kur pieauguši reitingi, investīcijas, darba vietas un kur algas un pensijas ir lielākas nekā Latvijā.
Pagaidām finanšu sakārtošanā darāmā vēl daudz (attēls): arī nākamgad valsts ik dienas tērēs miljonu latu dienā uz parāda un valsts izdevumi joprojām ir 2007. gada līmenī. Ja Eiropā īstenosies lejupvērstie attīstības riski, Latvijā var nākties veikt papildu konsolidāciju nākamā gada vidū. Tad konsolidācijas apjoms varētu būt krietni lielāks, nekā to ieplānojot savlaicīgi un slogu sadalot 12 mēnešu garumā.
Eiro mērķis 2014
Neskatoties uz to, ka situācija ES un eiro zonā pasliktinās; neskatoties uz to, ka Latviju var sagaidīt otrais krīzes vilnis un Eiropā tas jau ir sācies - tas nedrīkst mūs novirzīt no vēlmes uzlabot kredītreitingu un ieviest eiro! No mērķa, kas nodrošinās daudz lielāku stabilitāti, prognozējamību un mazākas parāda izmaksas. Atkārtošos – valstij nākamajos gados stāv priekšā krīzes gados uzkrāto parādu – 2.3 miljardu latu atmaksa. Tie būs jāpārfinansē 2014. un 2015. gadā (attēls). Un ir ļoti svarīgi, par kādiem procentiem to varēsim izdarīt: par 2-2.5% vai 5 -5.5%. Starpība desmit gados ir miljards latu jeb ik gadu prom procentos aizmaksāts pēc apjoma veselības vai izglītības budžets (attēls).
Budžets konsolidējams neatkarīgi no eiro ieviešanas plāna, taču ar ieviestu eiro lētāk atdosim parādu (attēls). Un rēķināsim līdz, kad mūs gribēs sabiedēt ar it kā lielajām citu valstu glābšanas izmaksām, ko tagad uzņemoties Igaunija un kas ar eiro draudētu arī Latvijai.
Latvijas līdzdalība Eiropas parādu problēmu risinājumā?
Izskanējuši dažādi apgalvojumi, ka Latvijai - tāpat kā Igaunijai - varētu nākties ieguldīt lielas naudas summas veco Eiropas valstu glābšanā, ka Latvija varētu zaudēt miljonus. Šī informācija neatbilst patiesībai! Igaunija nekur neko neiemaksā un nezaudē miljardus Grieķijā! Tā pagaidu glābšanas riņķa režīmā piedalās Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismā, kura ietvaros sniedz garantijas. No 2013. gada plānots, ka pagaidu mehānismus aizstās pastāvīga glābšanas sistēma – Eiropas stabilitātes mehānisms. Tas attiektos arī uz Latviju, kad iestāsimies eiro klubā, – tāpat kā igauņi iemaksāsim šī glābšanas mehānisma kapitālā: apmēram 30 miljonus latu gadā jeb kopā 150 miljoni latu 5 gados. Latvija faktiski kļūs par fonda līdzīpašnieci – valsts īpašumā būs fonda kapitāla daļas, un par tām var tikt saņemtas dividendes. Šādi ieguldīto nezaudējam – nevienam neatdodam par velti, bez atdošanas. Aizņēmējiem būs pienākums naudu atdot pat pēc makstātnespējas. Igaunija, kura šādai vajadzībai aizdotu, par to pelnīs! Šo fondu var salīdzināt ar sava veida pašpalīdzības kasi jeb, vēl precīzāk, – ar uzkrājošas apdrošināšanas polisi. Paturpinot salīdzinājumu: eiro zona ir klubs, un biedriem, kuri izpilda noteikumus, ir virkne priekšrocību:
- lētāka aizņemšanās un investīcijas,
- ECB likviditātes atbalsts bankām,
- un šī apdrošināšanas polise, kas nevienam netiktu uzdāvāta, tā būtu jāiegādājas un pelnītu procentus.
Tā ka Latvijai atliek mērķtiecīgi darboties (attēls), lai izmantotu īso laika posmu – turpmākos pāris gadus līdz valsts gatavībai eiro kritēriju izpildei.
Latvijas Bankas padomes lēmumi
Noslēgumā par Latvijas Bankas padomes šodien lemto. Centrālās bankas skatījums par cenu dinamiku vidējā termiņā paliek nemainīgs:
- mazinoties pasaules energoresursu un pārtikas cenu ietekmei un
- valdībai turpmāk neceļot nevienu nodokli,
pierims arī tālāks cenu kāpums un jau nākamgad vērosim jūtamu inflācijas samazinājumu.
Papildus iezīmējas risks, ka Latvijas ekonomikas izaugsme nākamgad palēnināsies, ko pamatā noteiks parādu krīze pasaulē. Tāpēc līdzšinējie monetārās politikas nosacījumi saglabā aktualitāti, un Latvijas Bankas padome tādēļ šodien nolēma pagaidām nemainīt Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un banku sektoram noteikto obligāto rezervju normu.