2008. gada 11. septembris

Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas ekonomikā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.

Vasaras nogalē esam pārliecinājušies - inflācijas augstākais punkts ir aiz muguras un, kā prognozējām, gada inflācija turpina sarukt. [Attēls]. Pirmajam nelielajam samazinājumam jūnijā sekojis 1 procenta punkta liels gada inflācijas kritums jūlijā un, pēc jaunākajiem datiem, arī augustā. Mēneša laikā patēriņa cenas jūlijā pieauga vien par 0.3%, kam sekoja samazinājums par 0.4% augustā, kas ir neredzēts notikums pēdējo divu gadu laikā. Tādējādi gada inflācija augustā noslīdēja līdz 15.7%. Tas norāda uz pakāpenisku pieprasījuma puses spiediena mazināšanos, kas vistiešāk atspoguļojas neregulējamo pakalpojumu ietekmes kritumā, kā arī atspoguļo iepriekšējā gada augsto tabakas akcīzes nodokļa bāzi.
Arī turpmāk kopumā sagaidāma inflācijas pakāpeniska samazināšanās, taču, neskatoties uz mazāku pieprasījuma ietekmi uz cenām, gludu un ātru inflācijas samazinājumu kavēs izmaksu kāpums, ko izraisa lielais energoresursu cenu pieaugums. Taču svarīgi apzināties - ja arī rudenī sagaidāmais gāzes tarifu kāpums īslaicīgi cenu līmeni cels, kopējo inflācijas krītošo tendenci tas nemainīs.
Tā kā šie faktori jau ir ņemti vērā iepriekš, tad Latvijas Bankas ekspertu gada inflācijas prognoze netiek mainīta: decembrī tā varētu būt 13-14% robežās. Savukārt gada vidējā inflācija, ņemot vērā cenu kāpumu pirmajā pusgadā, 2008. gadā gaidāma 15.5-15.8% robežās.
Kad pēc ilga inflācijas kāpuma posma sācies tās kritums, šo tendenci var stiprināt arī ekonomikas dalībnieku lēmumi, pārtraucot tajos pēc inerces ierēķināt iepriekšējo periodu inflāciju un raugoties uz priekšu. Proti, aprēķini un lēmumi turpmāk būtu balstāmi apziņā, ka, ekonomikas pieaugumam bremzējoties, samazināsies arī inflācija. Šāda, uz nākotni vērsta uzvedība tautsaimniecībā pieliktu punktu līdzšinējās augstās inflācijas atražošanai, kas notika, to iecenojot izmaksu, tostarp algu plānošanā. Tas veicinās tālāku inflācijas kritumu un, ņemot vērā arī pozitīvās gaidas, labvēlīgi ietekmēs ikviena iedzīvotāja ienākumus.
Par tautsaimniecības attīstību, ko jau pieminēju inflācijas sakarā, jāsaka: ir skaidri iezīmējusies ekonomikas attīstības lejupslīde ar vāju kopprodukta izaugsmi 2. ceturksnī - tas pieaudzis vien par 0.1 procenta punktu. Pozitīvā zonā to noturējusi neliela, tomēr pozitīva preču un pakalpojumu reālā eksporta izaugsme (+2.5% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu). Lai arī preču eksporta pieaugums jūlijā par 9.3% bijis labā līmenī [Attēls], virkne trešā ceturkšņa sākuma rādītāju tomēr apstiprina bažas, ka trešajā ceturksnī sagaidāms kopprodukta kritums. Piemēram, produkcijas izlaide apstrādes rūpniecībā jūlijā turpināja sarukt īpaši strauji - par 9.1%. Arī mazumtirdzniecības apgrozījumam jūlijā gada laikā kritums reālajā izteiksmē bija 10.3%. Šī gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi līdz ar to samazinām līdz 0.5-1% no līdzšinējiem 2.5%.
Vienlaikus kā pozitīvu norisi minēšu ievērojamo tekošā konta deficīta samazinājumu - uz 14.6% 2. ceturksnī no 23.7% gadu iepriekš. [Attēls]. Lai arī deficīts vēl ir ļoti augsts, šāds kritums liecina, ka nesamērības ekonomikā pakāpeniski labojas. Vai arī turpmāk tekošā konta deficīts saruks tikpat strauji? Eksporta lēnāka izaugsme pēdējos mēnešos liek domāt, ka turpmāk tekošā konta deficīta kritumu nodrošinās galvenokārt vāja iekšzemes pieprasījuma izraisīts importa kritums, kas nozīmēs arī lēnāku ekonomikas izaugsmi. Tas no jauna liek uzsvērt, cik aktuāla ir eksportētāju atbalsta politika. Ceram, ka gada nogalē papildus citiem pasākumiem beidzot sāks darboties eksporta kredītu garantiju shēma!
Otrs ļoti svarīgs darba virziens ātrākai ekonomikas korekcijai jeb pārejai no pārlieku straujas uz ilgtermiņā uzturamu izaugsmi ir daudz piesardzīgāka nākamo gadu budžeta plānošana. Lai arī šī gada pirmajos septiņos mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā joprojām saglabājās finansiālais pārpalikums, tomēr, sākot ar jūniju, tas sāk sarukt, jo atsevišķos mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā jau vērojams deficīts. Ekonomikas aktivitātes lejupslīde ir noteikusi kritumu budžeta ieņēmumu pieaugumā pēdējos trīs mēnešos, tai skaitā nodokļu ieņēmumi jūlijā pieauga tikai par 7.9%. Tikmēr izdevumu pieaugums ir bijis stabils - jūlijā par 26.0%. Latvijas Bankas analītiķi sagaida, ka 2008. gadu beigsim ar 2% no IKP lielu budžeta deficītu.
2009. gada budžetam jābūt sabalansētam, jo deficīts kavēs ātrāku ekonomikas atkopšanos! Pretējā gadījumā valdība turpinātu uzturēt augstu inflāciju, kas vēl nav pat apārstēta, lielu importu, augstas latu starpbanku likmes un pasliktinātu uzņēmumu konkurētspēju, sacenšoties atalgojuma lielumā ar privāto sektoru. Tikpat nozīmīgs apsvērums ir tas, ka mēs palielinātu valsts ārējo parādu, kas ir lielākais jauno Eiropas Savienības dalībvalstu starpā un jau izsaucis pietiekami daudz jautājumu un spekulāciju par Latvijas nākotni. Piebildīšu, ka Latvijas ārējais parāds 2007. gada beigās bija 134%.

Šobrīd piedāvātais nākamā gada budžeta mets ar -1.85% lielu deficītu ved mūs tajā pašā grāvī, kādā grasās nonākt 2008. gada budžets. Proti, labi sākām ar uzstādījumu sasniegt pārpalikumu +1% no IKP, bet tagad izskatās, ka gadu beigsim ar 2% deficītu! Pēc analoģijas, sākot 2009. gadu ar uzstādījumu, ka deficīts būs ap 2% no IKP, varam beigt ar -4 līdz -5% lielu iztrūkumu! [Attēls].
Svarīgi ir pavisam konkrēti apzināties, ka 2% deficīts ir apmēram 350 miljoni latu, kas valstij ir jāaizņemas Latvijas komercbankās vai ārvalstīs. Ja valdība šos 350 miljonus latu aizņemas no Latvijas komercbankām, tad zūd iespēja, ka komercbankas šādu līdzīgu naudas apjomu varētu novirzīt uzņēmumu kreditēšanai - Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Nerodas jaunas darba vietas, neienāk nodokļu maksājumi.
Savukārt valdībai 350 miljonus aizņemties ārzemēs nozīmē palielināt ārējo parādu, kas nepalielina ārvalstu finansējuma stabilitāti. Bet Latvija šodien ir ļoti atkarīga no ārējo aizdevumu plūsmām un aizdevēju uzticības. Ja tādējādi aizdevējiem demonstrēsim, ka Latvija turpina noēst nenopelnīto - dzīvo uz parāda un neiegulda attīstībā, varam nonākt situācijā, kad Latvijas uzņēmējiem apgrūtinās aizņemšanās, pieaug procentu likmes, sadārdzinās esošo kredītu maksājumi.
Nobeidzot par kreditēšanas tēmu, jāatzīmē, ka saskaņā ar operatīvajiem datiem augustā tās gada pieauguma temps krities līdz 17.9% no 49.6% pērn. [Attēls]. No vienas puses, tas ir bijis svarīgs faktors ekonomikas pārkaršanas riskus mazināšanā. No otras puses, pašlaik, ekonomikai ļoti strauji atdziestot, jāturpina rūpēties par finanšu resursu pieejamību, kas var tikt ieguldīti tautsaimniecības produktīvās kapacitātes attīstībā. Arī plašās naudas gada pieauguma temps ir lēns. Augustā saskaņā ar operatīvajiem datiem tas pieaudzis tikai par 5.4% pretstatā 24.3% atbilstošajā pagājušā gada periodā. Būs vietā paskaidrojums - plašā nauda raksturo naudas daudzumu tautsaimniecībā jeb, citiem vārdiem sakot, tautsaimniecības asinsrites stāvokli. Tikko minētais kopumā liecina par to, ka korekcija kreditēšanas tirgū ir notikusi un tālāka tās bremzēšanās nebūtu vēlama.

Apkopojot augstāk minēto, varam secināt, ka skaidri iezīmējas nelīdzsvarotas tautsaimniecības attīstības mazināšanās tendence - krīt inflācija un tekošā konta deficīts. Tomēr novēlota reakcija uz iepriekšējos gados konstatētajām tautsaimniecības pārkaršanas pazīmēm un gāzes spiešana grīdā tagad nozīmēs sāpīgāku korekciju - vairākus ceturkšņus negatīvas izaugsmes - pirms ekonomika pakāpeniski atgriezīsies pie ilgā laikā uzturama un veselīga izaugsmes līmeņa.
Ņemot vērā to, ka finanšu sektorā korekcija ir notikusi, ka turpmāka kreditēšanas izaugsmes un uzņēmumiem pieejamo resursu mazināšanās nav vēlama un ka inflācijai ir krituma tendence, Latvijas Bankas padome šodien nolēma tālāk samazināt augstas inflācijas laikā palielināto rezervju normu banku saistībām virs 2 gadiem no 6% uz 5% un samazināt rezervju normu pārējām rezervju bāzē iekļautajām saistībām no 8% uz 7%. Tādējādi tiek atbrīvoti papildu finanšu resursi kreditēšanai un radīti labvēlīgāki apstākļi tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai nepieciešamo kreditēšanas resursu pieejamībai. Turklāt vienlaicīgs rezervju normas samazinājums dažādu termiņu saistībām nodrošinās vienmērīgāku ietekmi uz visu latu likviditātes situāciju banku sektorā, joprojām uzturot banku motivāciju ilgtermiņa līdzekļu piesaistē. Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes netika mainītas.

* * *

Preses konferences ilustrācijas Adobe PDF  formātā