Publicēts: 11.09.2003. Aktualizēts: 18.01.2011.


Latvijas Bankas prezidenta 
Ilmāra Rimšēviča
preses konference

2003. gada 11. septembrī

Godājamie žurnālisti!

Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda galvenās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par Latvijas Bankas īstenotās monetārās politikas turpmāko virzību. Pēdējo mēnešu laikā, kopš Latvijas Bankas padome identificēja riskus, kas saistīti ar valsts makroekonomisko attīstību, Latvijas Bankas eksperti ir uzmanīgi vērtējuši situācijas attīstību dažādās tautsaimniecības jomās.

Inflācijas datu analīze rāda, ka šī gada augustā patēriņa cenas pret iepriekšējā gada augustu kāpušas par 3.5%, kas atbilst Latvijas Bankas prognozei. Galvenie faktori, kas ietekmē inflācijas līmeni, joprojām ir starptautiski tirgojamo preču cenu izmaiņas valūtas kursa svārstību rezultātā, kā arī neapstrādātās pārtikas cenas. Abus šos faktorus Latvijas Banka nevar ietekmēt tiešā veidā, tas ir, mainot procentu likmju līmeni.

No pagājušā gada otras puses galveno pasaules valūtu maiņas kursu svārstību rezultātā ir būtiski pieaudzis eiro kurss pret latu. Tas jāņem vērā, runājot par starptautiski tirgojamo preču cenām. No vienas puses, valūtas kursa izmaiņas ir labvēlīgi ietekmējušas Latvijas eksporta apjoma pieaugumu uz ES valstīm. Proti, ja Latvijas ražotāji pārdod savu produkciju ES tirgos par tādu pašu cenu kā pagājušajā gadā, tas šobrīd nozīmē augstāku cenu latos. Pirmajā pusgadā sasniegtais eksporta cenu kāpums ir bijis augstākais beidzamo septiņu gadu laikā - kopš 1996. gada. No otras puses, līdz ar eiro kursa pieaugumu pieaug arī no ES importējamo preču cenas, izteiktas latos. Importa cenu dinamikas analīze uzrāda skaidri izteiktu importa preču cenu pieauguma tendenci pēdējo četru ceturkšņu laikā, kas sakrīt ar eiro vērtības nostiprināšanos pret latu. Zinām, ka no ES valstīm Latvija importē daudz preču, kurām nav pašu ražotu analogu, tostarp ražošanas iekārtas, mašīnas un mehānismus. Tādējādi varam secināt, ka cenu pieaugumu starptautiski tirgojamo preču jomā lielā mērā nosaka ārējie un piedāvājuma puses faktori, nevis pārmērīgs pieprasījums.

Savukārt neapstrādātās pārtikas cenu izmaiņas galvenokārt nosaka nevis ar piedāvājuma pusi saistītie faktori, bet gan dažādi ārēji faktori, no kuriem galvenie ir laika apstākļi un gaidāmā raža. Arī šobrīd novērotais neapstrādātās pārtikas cenu kāpums, it sevišķi augļiem un dārzeņiem, ir saistīts ar pagājušā un šī gada laika apstākļiem, nevis straujām pieprasījuma puses izmaiņām.

Pašlaik Latvijas Bankas pamatprognoze šī gada inflācijas līmenim ir aptuveni 3%. Tomēr gan neparedzama laika apstākļu maiņa, gan eiro un dolāra kursa svārstības var ietekmēt prognozes gan paaugstinošā, gan pazeminošā virzienā.

Viens no faktoriem, kas, iespējams, turpmāk būtiski ietekmēs cenu dinamiku, ir pieprasījuma puses attīstība. Kā rāda dati par dažādu tautsaimniecības jomu attīstību, iekšzemes pieprasījums joprojām saglabājas augstā līmenī un būtiskas bremzēšanās pazīmes šajā jomā nav novērojamas. Augstu iekšzemes pieprasījumu uztur galvenokārt reālās darba samaksas pieaugums, kā arī salīdzinoši zemās procentu likmes, kas stimulē privāto patēriņu un nodrošina augstu iekšzemes investīciju līmeni.

Analizējot darba samaksas rādītāju attīstību, uzmanības vērts ir fakts, ka šī gada otrajā ceturksnī tika novērots augstākais vidējās neto darba samaksas pieaugums kopš 1998. gada, kas ievērojami apsteidza cenu pieaugumu. Vērtējot reālā izteiksmē, tas ir, ņemot vērā inflāciju, darba samaksas pieaugums šī gada otrajā ceturksnī ir augstākais kopš 1994. gada, kad sāka uzskaitīt vidējo darba samaksu tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Šāds straujš darba samaksas tempa pieaugums daļēji ir saistāms ar valdības noteiktās minimālās darba algas paaugstināšanu un nelegālās ekonomikas īpatsvara mazināšanos. Tomēr neapšaubāms ir arī fakts, ka iedzīvotāju, it sevišķi darbspējīgās iedzīvotāju daļas, labklājība un pirktspēja būtiski uzlabojas.

Saistībā ar šo tendenci būtisks ir jautājums - cik augsts ir pieļaujamais darba algas pieauguma temps, lai tas neapdraudētu inflācijas līmeni valstī? Latvijas Banka jau iepriekš vairākkārt uzsvērusi, ka no ilglaicīgas ekonomikas attīstības aspekta ir svarīgi, lai reālās darba samaksas pieaugums būtiski un ilglaicīgi nepārsniegtu produktivitātes pieaugumu. No šī viedokļa, līdz šim situācija Latvijā ir bijusi apmierinoša: reālā darba samaksa visumā ir pieaugusi atbilstoši produktivitātes izmaiņām. Tomēr dati par šī gada pirmajiem diviem ceturkšņiem rāda, ka reālās darba samaksas pieaugums ir augstāks par produktivitātes kāpumu. Ir skaidrs, ka šāda situācija ilgstoši nav pieļaujama. Tomēr jāatzīmē, ka pēc divu ceturkšņu datiem vēl nevar izdarīt drošus secinājumus par ilgtermiņa attīstību, tāpēc Latvijas Banka turpinās detalizēti analizēt attīstības tendences darba samaksas jomā.

Kā jau minēts iepriekš, otrs faktors, kas sekmē iekšzemes pieprasījumu, ir salīdzinoši zemās procentu likmes. Piemēram, latos izsniegtajiem kredītiem tās ir saglabājušās zemas kopš šī gada sākuma. Līdz ar to strauji attīstītās kreditēšana, un rezidentiem izsniegto kredītu pieauguma temps šogad ir nevis samazinājies - kā to varētu sagaidīt augošās bāzes efekta dēļ - bet pieaudzis, pēdējo trīs mēnešu laikā būtiski pārsniedzot 40% robežu. Tas vēlreiz apliecina, ka pašreizējais procentu likmju līmenis Latvijā ir ļoti labvēlīgs un iekšzemes pieprasījumu stimulējošs.

Teorētiski tik straujai kreditēšanas attīstībai ierobežoto banku finanšu resursu dēļ būtu jāizsauc procentu likmju kāpums. Latvijā potenciālo iekšzemes procentu likmju kāpumu bremzē banku iespējas aizņemties finanšu resursus ārvalstu finanšu tirgos - bieži no saistītajām jeb mātes bankām. Tomēr banku spējas aizņemties ārējos tirgos ir ierobežotas, tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka, turpinoties tik straujai kreditēšanas attīstībai, finanšu tirgu darbības rezultātā iekšzemes procentu likmes var pieaugt pat bez centrālās bankas tiešas iejaukšanās. Turklāt jāņem vērā, ka gan ES valstīs, gan ASV procentu likmes pašreiz ir ļoti zemas un tuvākā vai tālākā nākotnē var prognozēt šo likmju pakāpenisku kāpumu. Tas sadārdzinās arī Latvijas bankām pieejamos finanšu resursus un tādējādi var radīt arī Latvijas iekšzemes procentu likmju pakāpenisku pieaugumu.

Pievēršoties fiskālajai politikai, vispirms jāsaka, ka pirmo septiņu mēnešu dati liecina par salīdzinoši labu fiskālo situāciju. Tomēr, kā liecina pagājušā gada pieredze, nav jāpaiet mēnešiem, lai budžeta bilance būtiski pasliktinātos - pietiek ar dažām nedēļām. Tāpēc šobrīd vēl pārliekam optimismam nav pamata. Gan fiskālās situācijas attīstība, gan Latvijas Bankas iespējamā rīcība nākotnē būs lielā mērā atkarīga no valdības lēmumiem fiskālās politikas jomā šī gada rudens mēnešos. Latvijas Banka jau vasaras sākumā pauda bažas par valdības plāniem gada otrajā pusē veikt 2003. gada budžeta grozījumus un palielināt budžeta izdevumu daļu. Šāda izdevumu palielināšana ne tikai neatbilstu pašreizējai ekonomiskajai situācijai valstī, bet arī apgrūtinātu valdības plānus mazināt budžeta deficītu nākamajā gadā. Tāpēc Latvijas Banka atkārtoti aicina valdību visus šogad papildus iekasētos nodokļu ieņēmumus, kas radušies par prognozēm straujākas ekonomiskās attīstības rezultātā, novirzīt šī gada budžeta deficīta segšanai - deficīta, kas atrodas bīstami tuvu 3% robežai.

Analizējot ārējā sektora attīstību, jāatzīmē, ka salīdzinoši izdevīgais eiro kurss noteicis būtisku Latvijas eksporta apjomu pieaugumu uz ES valstīm. Pēc maijā novērotā pieauguma tempa samazinājuma, nākamo divu mēnešu eksporta attīstība uz ES valstīm tomēr liecina, ka Latvijas ražotāju konkurētspēja ļauj mums saglabāt un pat palielināt tirgus daļas galvenajos Latvijas noieta tirgos. Tas notiek par spīti situācijai, ka ekonomiskā izaugsme šajos tirgos vēl joprojām ir samērā vāja, it sevišķi salīdzinot ar ekonomikas izaugsmi Latvijā. Izaugsmes tempa atšķirības starp iekšzemes un galvenajiem eksporta tirgiem, kā arī salīdzinoši augstā importa komponente Latvijas eksportētajā produkcijā ir galvenie iemesli, kāpēc preču importa pieaugums šī gada pirmajā pusgadā ir augstāks par eksporta pieaugumu. Eksporta pieauguma temps, domājams, turpinās atpalikt no importa līdz pat nākamā gada otrajai pusei, kad tiek prognozēts ekonomikas izaugsmes tempa pieaugums ES valstīs. Šis faktors, kā arī pieejamā informācija par vairākiem investīciju projektiem, kas var izraisīt investīcijām nepieciešamo kapitālpreču importa pieaugumu, liek prognozēt tekošā konta negatīvo saldo šim gadam 9.5% apmērā no IKP.

Apkopojot teikto, jāsecina: kopš iepriekšējās Latvijas Bankas padomes sēdes makroekonomiskā stabilitāte valstī nav būtiski mainījusies. Otrā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta rādītāji ir mazinājuši bažas par tautsaimniecības pārkaršanas draudiem. Valstī kopumā stabilizējusies inflācija. Pozitīvi vērtējams fakts, ka Latvijas Bankas ieteikumu un konsultāciju rezultātā valdība ir atlikusi iepriekš rudenī plānoto eiroobligāciju laidienu 400 miljonu eiro apjomā. Tas būtu radījis papildu finanšu resursu ieplūdi valstī un iekšzemes patēriņa kāpumu, pasliktinot valsts maksājumu bilanci, kā arī palielinot ar parāda apkalpošanu saistītos valsts budžeta izdevumus.

Tā kā citas būtiskas izmaiņas valsts ekonomiskajā attīstībā nav notikušas, Latvijas Bankas padome šīs dienas sēdē nolēma nemainīt galvenās Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes. Tomēr saglabājas līdzšinējie makroekonomiskie riski, kas saistīti ar straujo kreditēšanas attīstību, valsts ārējo sektoru un potenciāli - arī valsts fiskālo bilanci. Tā kā minētie riski nav mazinājušies un turpmākā notikumu attīstība nav precīzi prognozējama, Latvijas Banka ar pastiprinātu uzmanību vēros turpmākās attīstības tendences un nepieciešamības gadījumā pieļauj arī aktīvu rīcību un monetārās politikas korekcijas nākotnē.

Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes turpmākajiem diviem mēnešiem ir šādas.

  • Latvijas Bankas refinansēšanas likme saglabāta 3% līmenī.
  • Latvijas Bankas lombarda kredītu procentu likmes ir:

- kredītiem līdz desmit dienām - 5%,
- 11.-20. dienā - 6%,
- sākot no 21. dienas, - 7%.

  • Latvijas Bankā latos veikto termiņnoguldījumu procentu likmes ir:

- septiņām dienām - 2%,
- 14 dienām - 2.25%.

Ikdienas likviditāti Latvijas Banka turpinās pārvaldīt ar galveno monetārās politikas instrumentu - repo un valūtas mijmaiņas operāciju - palīdzību. Latvijas Bankas izsolēs šīs nedēļas sākumā tika fiksētas šādas likmes:

- repo kredītu uz septiņām dienām vidējā likme bija 2.95%;
-  valūtas mijmaiņas darījumu uz septiņām dienām vidējā likme latiem bija 2.87%, uz divdesmit astoņām dienām - 3.01%, uz deviņdesmit vienu dienu - 3.25%.