Latvijas Bankas prezidenta preses konference. 2004. gada marts

Latvijas Bankas prezidenta 
Ilmāra Rimšēviča
preses konference

2004. gada 11. marts

Godājamie žurnālisti!

Šodien Latvijas Bankas padome kārtējā sēdē, apspriežot valsts ekonomisko attīstību, galveno uzmanību pievērsa vairākām ar makroekonomisko stabilitāti saistītām tendencēm.

Vispirms jāatzīmē, ka patēriņa cenu pieaugums šī gada februārī bija straujāks par iepriekš prognozēto. Kā zināms, tik strauju cenu kāpumu lielā mērā noteica cenu izmaiņas  pārtikai, sevišķi piena produktiem. Daļēji tas saistīts gan ar Latvijas ražotāju gatavošanos dalībai Eiropas Savienībā un augstākām kvalitātes prasībām, gan ar iepirkuma cenu kāpumu dažiem lauksaimniecības produktiem, kas saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju aizsākās pagājušā gada nogalē, bet sevišķi izteikta ir kļuvusi šī gada pirmajos mēnešos. Zināmā mērā iepirkuma cenu kāpumu Latvijā ir veicinājušas novērotās iepirkuma cenu izmaiņas dažās mūsu kaimiņvalstīs un ar to saistītais īslaicīgais iekšzemes piedāvājuma samazinājums. Taču jāņem vērā, ka šie faktori nespētu tik nozīmīgi ietekmēt patēriņa cenas bez stipra un noturīga iekšzemes pieprasījuma, kas acīmredzot saskaņā ar ražotāju aplēsēm ļauj saglabāt tirdzniecības apgrozījumu arī pie augstāka cenu līmeņa.

Arī vairāku citu makroekonomisko rādītāju dinamika liecina, ka valstī saglabājas spēcīgs iekšzemes pieprasījums bez būtiskām bremzēšanās pazīmēm - dažās jomās drīzāk vērojams tālāks pieprasījuma kāpums.

Darba samaksas dinamika pērnā gada pirmajos trīs ceturkšņos rāda, ka tautsaimniecībā kopumā reālās darba samaksas pieaugums apsteidz produktivitātes pieaugumu par vairāk nekā trim procenta punktiem. Turklāt tautsaimniecības nozares šajā ziņā ievērojami atšķiras. Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, arī viesnīcu un restorānu nozarē darba samaksas pieaugums visumā atbilst produktivitātes pieaugumam, bet būvniecībā, tirdzniecībā un finanšu starpniecībā samaksas pieaugums apsteidz produktivitāti. Arī dati par pagājušā gada pēdējo ceturksni uzrāda līdzīgas tendences - būvniecības un tirdzniecības jomā darba samaksas pieaugums saglabājas augsts un acīmredzot būs straujāks par produktivitātes pieaugumu.

Joprojām turpinās arī visai straujš kredītu apjoma pieaugums. Rezidentiem izsniegto kredītu gada pieaugums šī gada janvārī sasniedza 38.9%. Turklāt iepriekšējos gados pieaugums janvārī samazinājās, bet šogad tas kāpis ne tikai attiecībā pret pagājušā gada decembri, bet arī pret 2003. gada janvāri*. Pēc straujās kreditēšanas attīstības pērn banku kredītportfelis ir krietni pieaudzis, un augstākas bāzes dēļ šogad varētu gaidīt nelielu kredītu pieauguma tempa kritumu. Taču pagaidām - vismaz pēc janvāra datiem - šāda tendence nav novērojama. Tieši pretēji - gada pirmajā mēnesī rezidentiem izsniegto kredītu apjoms absolūtajā izteiksmē nekad vēl nav bijis tik liels kā šogad.

Privātajam sektoram izsniegto kredītu pieaugums Latvijā jau trīs gadus pēc kārtas ir viens no augstākajiem Centrālās un Austrumeiropas valstīs, kas turklāt tiek sasniegts no salīdzinoši augstas bāzes. Lai arī Latvijā izsniegto kredītu apjoms pret valsts iekšzemes kopproduktu pašlaik ir aptuveni trīs reizes zemāks nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs, tas tomēr ir viens no augstākajiem rādītājiem starp Centrālās un Austrumeiropas valstīm.

Analizējot kreditēšanas attīstību valstī, jāņem vērā arī izsniegto kredītu sadalījums. Pozitīvi, ka otrs lielākais apjomu pieaugums absolūtajā izteiksmē pēdējo mēnešu laikā ir novērots tieši t.s. industriālajiem kredītiem, kas palielina investīciju līmeni valstī. Tomēr visvairāk gan procentuāli, gan absolūtajā izteiksmē audzis hipotekāro kredītu apjoms. Turklāt procentu izteiksmē otrs lielākais pieaugums ir novērots patēriņa kredītiem. Ja veiksmīgi tiek izmantoti industriālie kredīti, pieaug valsts ražošanas potenciāls, bet abi pārējie tiešā veidā veicina jau tā stipro iekšzemes patēriņu. To, ka tendences kreditēšanā tieši atsaucas uz iekšzemes patēriņa attīstību, apliecina arī fakts, ka iekšzemes uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms gada sākumā pieauga par aptuveni 30%, bet privātpersonām izsniegto kredītu apjoms - par gandrīz 80%.

Stimulējot iekšzemes patēriņu, straujā kreditēšanas attīstība sekmē arī ārējās tirdzniecības bilances pasliktināšanos. Arī aizvadītajā gadā kopumā - tāpat kā iepriekšējos gados - imports auga straujāk par eksportu, līdz ar to vēl vairāk palielinot importa pārsvaru pār eksportu. Turklāt jāatzīmē, ka gan eksporta, gan importa pieaugumu pagājušajā gadā būtiski ietekmēja cenu izmaiņas, ko izsauca eiro un dolāra kursa svārstības. Eksporta cenas pieauga straujāk nekā importa cenas, un Latvijas ārējās tirdzniecības nosacījumi nedaudz uzlabojās. Tādējādi ārējās tirdzniecības bilances pasliktināšanās nominālajā izteiksmē norāda uz to, ka reālajā izteiksmē importa kāpums būtiski pārsniedz eksporta pieaugumu. Tās ir tiešas stipra iekšzemes patēriņa sekas. Turklāt, banku sistēmai arvien aktīvāk aizņemoties no nerezidentiem, tekošā konta segumā pakāpeniski samazinās ārējo tiešo investīciju un ilgtermiņa kapitāla ieplūžu īpatsvars, bet pieaug banku sistēmas ārējo aizņēmumu loma. Lai arī šis fakts pašlaik neapdraud makroekonomisko stabilitāti valstī, tas tomēr liecina, ka esošais iekšzemes uzkrājumu līmenis ir pārāk zems, lai nodrošinātu valstij nepieciešamo investīciju apjomu, un šis zemais iekšzemes uzkrājumu līmenis savukārt rada ārējo nesabalansētību.

Runājot par valsts fiskālās situācijas attīstību, kā pozitīvs faktors jāmin pārpalikums valsts konsolidētajā kopbudžetā gada sākumā - šī gada janvārī tas ir bijis lielākais beidzamajos gados. Jāatceras gan, ka Latvijā nu jau tradicionāli valsts budžeta līdzekļus pastiprināti tērē gada pēdējos mēnešos. Tāpēc gada sākuma fiskālā situācija vēl neļauj spriest par gaidāmo attīstību gadā kopumā. Te gan jāpiezīmē, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, - tātad no šī gada 1.maija - Latvijai būs saistoši Eiropas Stabilitātes un attīstības pakta nosacījumi. Prasība kopējam budžeta deficītam iekļauties 3% robežās no iekšzemes kopprodukta ir tikai viens no šiem nosacījumiem, kas turklāt paredzēts kā maksimālais rādītājs izņēmuma gadījumiem. Turklāt valsts pilnas ekonomiskās attīstības fāzes ietvaros valsts budžetam ir jābūt sabalansētam, bet budžeta deficīta palielināšana ir pieļaujama tikai gadījumā, ja valstī kļūst lēnāka ekonomiskā attīstība. Latvijā, kā zināms, attīstība ir stabila un, varētu pat teikt, strauja, un līdz ar to jebkāda fiskālā ekspansija nav ekonomiski pamatota, un tā būtu pretrunā ar Stabilitātes un attīstības pakta prasībām. Šogad plānotais budžeta deficīts, kas saskaņā ar Eiropas Savienībā lietoto aprēķina metodoloģiju sasniedz aptuveni 2.2% no valsts iekšzemes kopprodukta, liecina par fiskālās situācijas pasliktināšanos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Pēc Latvijas Bankas domām, šāds budžeta deficīts pašreizējās straujās ekonomiskās attīstības apstākļos nav pieļaujams. Ja budžeta ieņēmumi pārsniegs plānoto līmeni, valdībai tie ir jāizmanto budžeta deficīta samazināšanai. Latvijas Banka uzskata, ka uzlabojumi sociālajā sfērā ir nepieciešami, taču tie nedrīkst notikt uz valsts makroekonomiskās stabilitātes rēķina. Līdz ar to jebkuri papildu budžeta tēriņi ir jāsamēro ar faktiskajām iespējām, ņemot vērā valsts ilgtermiņa attīstības perspektīvas.

Kopumā jāsecina, ka galvenais valsts ekonomisko izaugsmi stimulējošais faktors - iekšzemes pieprasījums - neuzrāda būtiskas bremzēšanās pazīmes. No vienas puses, to nosaka ievērojamais darba samaksas pieaugums, kas, spriežot pēc oficiāli pieejamās statistikas, dažās jomās apsteidz produktivitātes pieaugumu. No otras puses, iekšzemes pieprasījumu būtiski ietekmē arī straujais kreditēšanas pieaugums. Kredītu apjoma kāpums nekļūst mazāks arī šī gada sākumā, lai gan ir pieaugusi bāze jeb līdz šim izsniegto kredītu apjoms. Straujā kreditēšanas attīstība, sekmējot iekšzemes patēriņu, domājams, veicina arī ārējās tirdzniecības deficīta pieaugumu. Par to liecina gan fakts, ka visstraujāk aug patēriņa un hipotekāro kredītu apjoms, gan tas, ka privātpersonām izsniegto kredītu pieaugums vairāk nekā 2.5 reizes apsteidz kāpumu uzņēmumu kreditēšanā. Ar valsts budžetu saistīto neskaidrību dēļ pašreiz ir pāragri prognozēt valsts fiskālās situācijas attīstību gadā kopumā. Tomēr ir skaidrs, ka 2004. gada budžeta deficīts, kas pārsniedz 2% no valsts iekšzemes kopprodukta, ir neatbilstoši augsts un turpmāko mēnešu laikā ir jāveic pasākumi budžeta deficīta samazināšanai. Pieturoties līdzšinējam attīstības tempam, valdībai jārūpējas par tālāku stabilitāti valsts finanšu sistēmā un jālūkojas uz 2005. gada budžeta deficītu, kas nepārsniegtu 1% no iekšzemes kopprodukta. Lai mazinātu iekšzemes pieprasījumu, nepietiek ar Latvijas Bankas rīcībā esošajiem monetārās politikas instrumentiem vien - ir nepieciešama cieša Latvijas Bankas un Latvijas valdības sadarbība arī valsts fiskālās politikas jomā, nepieļaujot budžeta deficīta palielināšanos un sekojošu iekšzemes pieprasījuma kāpumu. Visbeidzot, pašlaik novērojamo inflācijas pieaugumu galvenokārt ietekmē vairāki ārējie piedāvājuma puses faktori - valūtas kurss un administratīvi regulējamo cenu izmaiņas. Taču inflācijas pieaugums pēdējos mēnešos  liek domāt, ka vismaz daļēji inflāciju Latvijā sāk ietekmēt arī ilgstoši augstais un pat pieaugošais iekšzemes pieprasījums.

Tāpēc, lai veicinātu vienmērīgu Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību un nepieļautu esošo makroekonomisko risku palielināšanos un papildu risku veidošanos, Latvijas Bankas padome šodien nolēma paaugstināt Latvijas Bankas noteikto refinansēšanas procentu likmi par 0.5% punktiem, saglabājot lombarda kredītu un termiņnoguldījumu procentu likmes iepriekšējā līmenī. Bez tam, balstoties uz jaunāko makroekonomiskās attīstības tendenču un banku sektora likviditātes analīzi, Latvijas Banka atzina, ka šobrīd Latvijas bankām piemērojamo obligāto rezervju prasību normas samazināšana nav vēlama. Tādējādi līdz šī gada beigām obligāto rezervju norma tiks saglabāta 3% līmenī.

Līdz ar to turpmākajiem diviem mēnešiem noteiktās Latvijas Bankas procentu likmes ir šādas.

• Latvijas Bankas refinansēšanas likme tiek noteikta 3.5% līmenī.
• Latvijas Bankas lombarda kredītu procentu likmes ir: 

- kredītiem līdz desmit dienām - 5.0%, 
- 11.-20. dienā - 6.0%, 
- sākot no 21. dienas, - 7.0%.

• Latvijas Bankā latos veikto termiņnoguldījumu procentu likmes ir:

- septiņām dienām - 2.0%, 
- 14 dienām - 2.25%.

Jāuzsver, ka šāda Latvijas Bankas darbība ir vērsta uz to, lai līdzšinējā veiksmīgā tautsaimniecības attīstība turpinātos un tiktu mazināta dažādu makroekonomisko risku - augsta budžeta deficīta, augstas inflācijas, tautsaimniecības ārējās nesabalansētības un citu risku - ietekme.

Nobeigumā piebildīšu - Latvijas Banka arī turpmāk uzmanīgi vēros valsts makroekonomiskās attīstības tendences un nepieciešamības gadījumā ir gatava izmantot tās rīcībā esošos instrumentus stabilas attīstības nodrošināšanai. 

---