Publicēts: 13.05.2004. Aktualizēts: 18.01.2011.

Latvijas Bankas prezidenta 
Ilmāra Rimšēviča
preses konference

2004. gada 13. maijs

Godājamie žurnālisti!

Šodien Latvijas Bankas padome kārtējā sēdē analizēja galvenās valsts makroekonomiskās attīstības tendences un sprieda par turpmāko monetārās politikas virzību.

Vispirms jāatzīmē, ka patēriņa cenu pieaugums šī gada martā un aprīlī nedaudz pārsniedza iepriekš prognozēto. Gada sākumā veiktajā inflācijas prognozē Latvijas Bankas speciālisti bija iekļāvuši vairākus faktorus šogad paredzamajam inflācijas pieaugumam kā administratīvi regulējamo cenu un naftas produktu cenu kāpumu, kā arī netiešo nodokļu izmaiņas atbilstoši ES normatīvajiem aktiem. Tomēr inflāciju papildus ietekmē faktori, kurus iepriekš precīzi prognozēt nebija iespējams. Tā, piemēram, iedzīvotāju pesimistiskās gaidas attiecībā uz iespējamajām cenu pārmaiņām paplašinātajā ES daudzviet palielināja atsevišķu preču pieprasījumu, kas stimulēja tirdzniecības uzņēmumus paaugstināt to cenas. Turklāt metālu un naftas cenu pieaugums pasaules tirgos nereti kalpo kā aizbildinājums cenu paaugstinājumam gandrīz jebkurā nozarē strādājošiem uzņēmumiem.

Nākas konstatēt, ka ne vienmēr cenu kāpums mazumtirdzniecībā ir samērojams ar patieso izmaksu pieaugumu un cenu kāpumu izskaidro citi faktori. Piemēram, NVS ražoto lētāko medikamentu izspiešana no tirgus ļauj vietējā tirgū paaugstināt pārdodamo medikamentu cenas, nezaudējot konkurences pozīcijas, bet eksportētajai farmācijas produkcijai cenas pat samazinās.

2004. gada aprīlī patēriņa cenu gada inflācija pieauga, sasniedzot 5.0%, kas nozīmē, ka vidējais gada inflācijas rādītājs janvārī - aprīlī bija 4.5%. Tomēr dažām preču un pakalpojumu grupām vidējais cenu kāpums šī gada četros mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu iepriekšējā gadā, veidoja 12.8%. Te jāmin cenu kāpums, piemēram, pienam, cukuram, medicīnas produktiem un transportlīdzekļiem, kā arī ambulatoru pacientu aprūpei un vairākiem pakalpojumiem - finanšu, tūrisma un personiskās aprūpes pakalpojumiem. Šīm precēm un pakalpojumiem vidējais cenu kāpums četros mēnešos bija 12.8%, bet pārējās preču grupās vidējais cenu kāpums sasniedza vien 3.4%, ieskaitot pat administratīvās cenas, kam ir ievērojami lielāks kāpums. Tātad ažiotāžas izraisītais cenu kāpums uzskaitītajās preču un pakalpojumu grupās ir palielinājis kopējo inflāciju par aptuveni 1.5 procenta punktiem, kaut gan tās veido tikai 11.6% no visa patēriņa groza.

Šī iemesla dēļ, kā arī ņemot vērā aizvien stipro iekšzemes pieprasījumu, Latvijas Banka paaugstina šī gada vidējās inflācijas prognozi no līdzšinējiem 4% uz 4.5%. Ar šādu inflācijas prognozi mēs ņemam vērā minēto faktoru izraisīto situāciju, pieņemot, ka nenotiks jaunas ažiotāžas. Tiktāl par cenām.

Tālāk par kreditēšanas attīstību valstī, ko Latvijas Banka arvien ir paturējusi uzmanības lokā. Martā veiktā Latvijas Bankas refinansēšanas likmes paaugstināšana ir atbilstoši ietekmējusi visu termiņu naudas tirgus likmes. Tāpat ir pieaugušas arī procentu likmes rezidentiem izsniegtajiem kredītiem.

Saskaņā ar pašreiz pieejamo informāciju procentu likmju pieaugums pagaidām nav atstājis būtisku ietekmi uz izsniegto kredītu apjomu pieauguma tempu - šī gada pirmajos trīs mēnešos izsniegto kredītu gada pieaugums ir nepārtraukti palielinājies, martā atkal pārsniedzot 40% robežu. Lai gan latos izsniegto kredītu gada pieaugums ir stabilizējies 35% līmenī, ārvalstu valūtās izsniegtie kredīti ir auguši daudz straujāk. Šī gada martā novērotais kredītu pieaugums ārvalstu valūtā par vairāk nekā 44% ir lielākais kāpums kopš 2002. gada novembra. Šī gada martā ārvalstu valūtās ir izsniegti aptuveni 56% no visiem rezidentiem izsniegtajiem kredītiem. Citiem vārdiem sakot - arvien vairāk kredītņēmēju pakļauj sevi tā saucamajam valūtas riskam.

Proti, ja cilvēks izvēlējies aizņēmumu ārvalstu valūtā, bet ieņēmumus saņem latos, pastāv iespēja, ka maksājumi par kredītu pieaugs valūtas kursa svārstību rezultātā. Izvēloties aizņēmumu valūtu, ir jāsalīdzina ne tikai procentu likmes kredītiem latos un ārvalstu valūtās, bet aprēķinos jāņem vērā arī iespējamais valūtas risks. Tādējādi zemākas procentu likmes ārvalstu valūtu kredītiem ne vienmēr nozīmē to, ka šie kredīti ir izdevīgāki, salīdzinot ar latos izsniegtajiem aizdevumiem.

Vienkāršs piemērs ilustrācijai. Šī gada februārī ilgtermiņa kredītiem ārvalstu valūtās vidējā likme bija 4.9%, kredītiem latos - 6.8%, un lata kurss pret ASV dolāru bija aptuveni 0.53 LVL/USD. Šobrīd lata kurss pret ASV dolāru ir pieaudzis līdz 0.55 LVL/USD. Cilvēkiem, kā ienākumi ir latos un kas februārī aizņēmās ASV dolāros, maksājumi bankai par kredītu jau ir pieauguši uz valūtas kursa izmaiņu rēķina vien. Ja lata un dolāra kurss sasniegtu līmeni 0.58 LVL/USD, šiem cilvēkiem latu izteiksmē nāksies maksāt vairāk nekā tiem, kas kredītus ir ņēmuši latos un maksājuši augstāku procentu likmi, toties pilnībā izvairījušies no valūtas riska.

Un vēl par šo pašu tēmu. Latvijas uzņēmumiem ir visai plašas iespējas valūtas riska kontroles ziņā, un, eksportējot produkciju, daļa ieņēmumu ir iespējama arī ārvalstu valūtās. Savukārt Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir galvenokārt latos un arī valūtu riska ierobežošanas iespējas ir salīdzinoši mazas vai gandrīz nekādas. To apzinoties, sevišķi satraucošs ir fakts, ka tieši iedzīvotāji uzņemas daudz lielāku valūtas risku nekā uzņēmumi. Uzņēmumiem izsniegto kredītu īpatsvars ārvalstu valūtās martā bija virs 50%, bet privātpersonas ārvalstu valūtās marta beigās ir saņēmušas 60% no visiem kredītiem.

Te jāpatur prātā divas būtiskas lietas. Pirmā - valūtas kursa virzību nav iespējams precīzi prognozēt. Otrā - valūtas kursa svārstību risks bieži pārsniedz potenciālos ieguvumus no procentu likmju starpības. Latvijas Banka atkārtoti aicina kredītņēmējus izvēlēties aizņēmumu valūtu, kas atbilst viņu ienākumu valūtai.

Tagad par pārējiem makroekonomiskajiem rādītājiem.

Šobrīd turpinās strauja tautsaimniecības attīstība, ko stimulē stiprs iekšzemes pieprasījums. To redzam gan apstrādes rūpniecības, gan mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma datos šī gada pirmajos trijos mēnešos. Reizē ar šādu pozitīvu attīstību tomēr turpinās arī tendences, kas prasa rūpīgu turpmāku analīzi. Te jāmin gan straujais darba samaksas pieaugums - tas pērn kopumā pārsniedza produktivitātes pieaugumu -, gan importa pieaugums, kas šī gada pirmajos divos mēnešos sasniedza 20%.

Lai iepriekš minēto risku dēļ nepieļautu iespējamu ekonomiskās attīstības tempa mazināšanos nākotnē, Latvijas Banka martā paaugstināja refinansēšanas likmi. Tomēr apstākļos, kad Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi aktīvi uzņemas valūtas risku, izvēloties aizdevumus ārvalstu valūtā, centrālās bankas īstenotās monetārās politikas efektivitāte ir zināmā mērā ierobežota. Tāpēc vienīgais iedarbīgais instruments ekonomikas ietekmēšanai pašlaik ir valdības īstenotā fiskālā politika.

Tādēļ vēl jo vairāk iepriecina valsts fiskālā situācija, šī gada pirmajā ceturksnī konsolidētā kopbudžeta fiskālā bilances pārpalikumam sasniedzot gandrīz 40 miljonus latu. Atzinīgi ir vērtējams iekasēto nodokļu gada pieaugums par vairāk nekā 17%. Pagaidām gan vēl nevar pilnībā paļauties uz to, ka šāds nodokļu ienākumu pieauguma temps saglabāsies arī turpmākajos mēnešos. Tomēr pat piesardzīgākie aprēķini liecina, ka šogad nodokļos iekasētā summa pārsniegs sākotnējās, budžeta likumā iestrādātās prognozes. Ir skaidrs, ka 2004. gadā budžeta deficīts 1.5% vai pat 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta ir sasniedzams.

Apstākļos, kad budžeta ienākumi ievērojami pārsniedz sākotnējās prognozes, neveikt pasākumus budžeta deficīta samazināšanai būtu nepiedodami. Budžeta ieņēmumus, kuri pārsniedz plānoto līmeni, valdībai būtu nepieciešams novirzīt budžeta deficīta samazināšanai. Vienīgais izņēmums varētu būt līdzfinansējuma palielināšana ES strukturālo līdzekļu apgūšanai, tomēr saglabājot budžeta deficīta līmeni ne augstāku par 1.5% no iekšzemes kopprodukta. Budžeta deficīta samazināšana no 1.8% pērn līdz 1.5% šogad būtu progresīvs solis, skaidri apliecinot Latvijas valsts izpratni par riskiem, kas saistīti ar straujo makroekonomisko attīstību un kas nākotnē varētu izsaukt ekonomikas pārkaršanu un nespēju uzturēt augsto izaugsmes tempu ilgākā laika posmā.

Kopsavilkumā jāsaka - Latvijas Banka jau pirms diviem mēnešiem veikusi pasākumus makroekonomiskās situācijas stabilizēšanai, ceļot refinansēšanas likmi ar mērķi veicināt sabalansētu ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi. Pašreiz mūsu rīcībā vēl nav pietiekami daudz datu, lai pilnvērtīgi izvērtētu šī soļa iespaidu un tālākās Latvijas Bankas aktivitātes monetārās politikas jomā. Tam citstarp nepieciešams analizēt vēlāk gaidāmos pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta un maksājumu bilances tekošā konta deficīta datus, kā arī inflācijas ainu, kad tā būs normalizējusies pēc gada pirmajā pusē vērotās ažiotāžas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt galvenās Latvijas Bankas procentu likmes. Līdz ar to turpmākajiem diviem mēnešiem noteiktās Latvijas Bankas procentu likmes ir šādas.

  • Latvijas Bankas refinansēšanas likme tiek saglabāta 3.5% līmenī.
  • Latvijas Bankas lombarda kredītu procentu likmes ir:

- kredītiem līdz desmit dienām - 5%,
- 11.-20. dienā - 6%,
- sākot no 21. dienas, - 7%.

  • Latvijas Bankā latos veikto termiņnoguldījumu procentu likmes ir:

- septiņām dienām - 2%,
- 14 dienām - 2.25%.