Latvijas Bankas prezidenta
Ilmāra Rimšēviča
preses konference
Godājamie žurnālisti!
Šodien Latvijas Bankas padome kārtējā sēdē analizēja Latvijas tautsaimniecības attīstību saistībā ar turpmāko monetārās politikas virzību.
Vispirms par inflāciju. Pēc šī gada maija rekorda, kad patēriņa cenu gada izmaiņas sasniedza 6.2%, jūnijā inflācijas līmenis samazinājās līdz 6.1%. Tas, protams, nav būtisks kritums, īpaši, ja atceramies, ka tieši pagājušā gada jūnijā pieauga neapstrādātās pārtikas cenas. Tas palielināja kopējo cenu līmeni, pret ko nosakām inflāciju šī gada jūnijā. Prognozējam, ka arī nākamajos mēnešos inflācijas līmenis, visticamāk, nepārsniegs maijā novēroto, kaut arī cenu kāpumu turpinās uzturēt faktoru kopums gan no piedāvājuma, gan pieprasījuma puses.
Piedāvājuma pusē inflāciju joprojām ietekmē trīs galvenie faktori - nodokļi, degvielas cenas un valūtu kursi. Proti, tās ir izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē nodokļus, - jauna 5% PVN likme un akcīzes pieaugums degvielai un tabakai -, kā arī augstās naftas produktu cenas pasaules tirgos un eiro kursa pret ASV dolāru pieauguma efekts. Pēdējais, kā zināms, darbojas ar vairāku mēnešu vai pat ceturkšņu nobīdi. Šopavasar plaši izskanēja publiskā diskusija par pēkšņu un milzīgu cenu pieaugumu, kam it kā jānāk reizē ar iestāšanos ES, stiprinot iedzīvotāju pesimistiskās nākotnes gaidas attiecībā uz cenu pieaugumu. Šīs gaidas patlaban ir nozīmīgs papildu faktors inflācijas kāpumā. Tās ļāvušas atsevišķiem uzņēmējiem spekulatīvi uz laiku palielināt cenas virs līmeņa, kas būtu attaisnojams ar pieaugošajām ražošanas izmaksām. Domājams, ka gada otrajā pusē, noplokot sākotnējai ažiotāžai ap dalību ES, tās radītais inflācijas spiediens mazināsies un cenas stabilizēsies izmaksu ziņā pamatotā līmenī.
Līdz ar minētajiem piedāvājuma puses faktoriem inflācijas arvien nozīmīgāk ietekmē stiprais iekšzemes pieprasījums. Tas atspoguļojas starptautiski netirgojamo preču cenās - pieaug ēdināšanas, apdrošināšanas, frizētavu un personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumu cenas. Kopš gada sākuma netirgojamo preču cenu ietekme uz kopējo inflāciju pieaug ar katru mēnesi, un jūnijā tā jau veidoja 1.4% punktus no kopējiem 6.1%.
Par spēcīgu iekšzemes pieprasījumu liecina arī vairāki citi makroekonomiskie rādītāji. Turklāt tie rāda, ka šobrīd nav novērojamas iekšzemes pieprasījuma bremzēšanās pazīmes. Pirmkārt, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī par 8.8% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija straujāks, nekā iepriekš prognozēts. Strauja izaugsme ir vērojama gandrīz visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs, proti, rūpniecībā, tirdzniecībā un būvniecībā. Pēc augstajiem pirmā ceturkšņa rādītājiem un otrā ceturkšņa operatīvajiem datiem Latvijas Banka jūnijā šī gada IKP pieauguma prognozi paaugstināja no 7% līdz 7.5%.
Straujais kreditēšanas pieaugums arī liecina par to, ka tuvākajā laikā iekšzemes pieprasījuma tempa mazināšanās nav gaidāma. Kopš gada sākuma kreditēšana ir pieaugusi ik mēnesi, maijā pieaugumam pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu sasniedzot šogad augstāko līmeni - 42.8%. Sevišķi strauji ir pieaudzis ārvalstu valūtās izsniegto kredītu apjoms, kas maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, jau pārsniedza 50%. Tas lielā mērā ir saistīts ar pašreiz pastāvošajām procentu likmju atšķirībām starp latu un ārvalstu valūtu kredītiem. Redzams, ka kredītņēmēji Latvijā turpina uzņemties papildu valūtas risku cerībā, ka valūtu kursu svārstības nākotnē būs mazākas nekā procentu likmju atšķirības. Par šādas rīcības sekām un iespējamiem zaudējumiem brīdinām jau ilgstoši un aicinām izvairīties no valūtas riska. Taču pašlaik risks kļūst arvien lielāks: pēdējo mēnešu notikumi skaidri liecina, ka zemo procentu un līdz ar to arī lētās naudas ēra ir beigusies. Kā zināms, ASV Federālo Rezervju banka jūnija beigās paaugstināja procentu likmes, un tādējādi sadārdzinājās dolāros izsniegto kredītu likmes arī Latvijā. Anglijas centrālā banka procentu likmes par 1% punktu paaugstināja jau kopš pagājušā gada novembra. Tirgus analītiķi prognozē, ka līdz šī gada beigām dolāros izsniegto kredītu likmes varētu turpināt kāpt. Līdz ar to kredītņēmēji, uzņemoties papildu valūtas risku, vairs nevar sevi pilnībā pasargāt arī no procentu likmju riska. Latvijas Banka atkārtoti aicina apsvērt visus ar kreditēšanu ārvalstu valūtās saistītos riskus un iespējamās sekas.
Trešais faktors, kas netieši, bet tomēr liecina par stipru iekšzemes pieprasījumu, ir maksājumu bilances tekošā konta deficīta palielināšanās. Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas vairāk nekā divkāršojies, sasniedzot 9.5% no IKP. Šādu pieaugumu izsauca straujais importa kāpums - šī gada pirmajos četros mēnešos par 31.5%, tostarp aprīlī - par vairāk nekā 48%. Daļēji tas skaidrojams ar tobrīd gaidāmo Latvijas iestāšanos ES un ar to saistītajām neskaidrībām vai importa tarifu izmaiņām, kam labs piemērs ir transportlīdzekļu importa pieaugums. Tomēr šāds tekošā konta deficīta pieaugums nenoliedzami nebūtu iespējams bez strauji augoša iekšzemes pieprasījuma.
Apstākļos, kad tautsaimniecībā jau pastāv augsts iekšzemes pieprasījums, kas ir licis būtiski augt tekošā konta deficītam, ir sevišķi satraucoši vērot, kā maijā un jūnijā pasliktinājusies valsts fiskālā situācija. Par to liecina pieaugošais valsts pamatbudžeta deficīts. Šobrīd nekas neliecina, ka valdība būtu iecerējusi veikt jel kādus pasākumu 2004. gada budžeta deficīta samazināšanai zem 2% no IKP - par spīti tam, ka IKP pieaugums šogad acīmredzot būs augstāks par iepriekš prognozēto. Bažas vairo arī tas, ka budžeta deficītu ierobežošanu valdība nav iecerējusi veikt arī turpmākos gadus. Tas lasāms nesen apstiprinātajā Latvijas konverģences programmā, kas sniedz informāciju par valsts vidējā termiņa ekonomisko politiku un kas katru gadu tiek iesniegta vērtēšanai Eiropas Savienības institūcijām.
Pretēji iepriekš izskanējušajam viedoklim, ka šo dokumentu Eiropas Komisija esot novērtējusi ļoti atzinīgi, diemžēl nākas konstatēt, ka Eiropas Komisijas atzinumos no trim Baltijas valstīm Latvijas iesniegtais dokuments ir novērtēts kā visvājākais. Varam to analizēt kopīgi.
Lietuva turpmākajos pāris gados plāno samazināt valsts budžeta fiskālo deficītu, bet Igaunijā tas būtu sabalansēts. Ja precīzi, tad Lietuvā ir plānots samazināt valsts fiskālo deficītu no šogad plānotajiem 2.7% no IKP līdz 1.8% 2006. un 1.5% 2007. gadā, bet Igaunijā līdz pat 2008. gadam ir plānots pilnībā sabalansēts budžets. Latvija turpretim neparedz budžeta deficīta samazināšanu - līdz pat 2007. gadam tas tiek plānots 2% apjomā no IKP. Tas ir klajā pretrunā ar pašā konverģences programmā Latvijas valdības deklarēto apņemšanos pakāpeniski samazināt budžeta deficītu.
Varam secināt, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā - kur pastāv līdzīgs valsts izmaksu pieaugums saistībā ar dalību ES un NATO un līdzīgas sociālas problēmas - tomēr tiek plānota stingrāka un pašreizējai ekonomiskajai situācijai daudz atbilstošāka fiskālā politika. Jāsecina arī, ka iecerētās fiskālās politikas jomā Latvija, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ievērojami atpaliek, un tas varētu mazināt ārvalstu investoru uzticību valstij un palielināt ar makroekonomisko attīstību saistītos riskus.
Rūpējoties par Latvijas ekonomikas līdzšinējās straujās izaugsmes ilgtspēju, kā arī domājot par to, lai būtiski nevājinātu Latvijas starptautisko prestižu, Latvijas Bankas padome atkārtoti aicina valdību nepieļaut šī gada budžeta deficītu virs 1.5% no IKP. Nākamajam gadam budžeta deficītu aicinām veidot ne lielāku par 1% no IKP un jau tuvākajā nākotnē domāt par bezdeficīta budžeta izveidi.
Kopumā jāsecina, ka tautsaimniecība turpina strauji attīstīties, nemainīgi augstie kreditēšanas attīstības tempi uztur stipru iekšzemes pieprasījumu un būtiskas bremzēšanās pazīmes šobrīd tautsaimniecībā nav novērojamas. Tekošā konta deficīta pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī, lai arī daļēji saistīts ar Latvijas gatavošanos dalībai ES, lielā mērā ir stiprā iekšzemes pieprasījuma rezultāts. Apstākļos, kad tautsaimniecības izaugsme apsteidz iepriekš prognozēto, ir nepieciešams nekavējoties samazināt budžeta deficītu, tā nodrošinot tautsaimniecības attīstības stabilitāti.
Latvijas Bankas padome šodien nolēma galvenās Latvijas Bankas procentu likmes nemainīt.
Tajā pašā laikā Latvijas Banka apstiprina iepriekš izteikto gatavību lietot arī citus tās rīcībā esošos instrumentus gadījumā, ja makroekonomiskās attīstības jomā netiks novērotas būtiska uzlabošanās. Lai veicinātu vienmērīgu ekonomikas attīstību, Latvijas Bankas padome nolēma paaugstināt banku obligāto rezervju normu no 3% līdz 4%. Lēmums būs spēkā ar šī gada 24. jūliju. Te gan uzreiz jāatgādina, ka obligātās rezervju normas paaugstināšana - tāpat kā citi monetārās politikas instrumenti - nespēj aizvietot ekonomikas attīstībai atbilstošu valsts fiskālo politiku. Citiem vārdiem sakot - arī pēc obligāto rezervju normas paaugstināšanas nepieciešamība pēc stingrākas fiskālās politikas nemazinās.