Latvijas Bankas prezidenta
Ilmāra Rimšēviča
preses konference
2004. gada 9. septembris
Godājamie žurnālisti!
Šodien Latvijas Bankas padome kārtējā sēdē apsprieda jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un sprieda par centrālās bankas monetārās politikas turpmāko virzību. Īsi pastāstīšu par galvenajiem secinājumiem.
Pirmkārt par cenām. Jūnijā cenu kāpums nedaudz pierima, bet pēdējo divu mēnešu - jūlija un augusta - inflācijas rādītāji pārsnieguši prognozēto. It sevišķi tas sakāms par cenu izmaiņām augustā, kad patēriņa cenu indekss, salīdzinot ar pērno augustu, pieauga par 7.8%. Cenu attīstībā šobrīd dominē vairāki faktori, kuru iedarbība ir salīdzinoši īslaicīga un grūti prognozējama. Proti, sliktas ražas dēļ nozīmīgi pieauga dārzeņu un augļu cenas. Pasaules naftas cenas sasniegušas vēsturiski augstāko līmeni, kas ietekmē cenu līmeni arī Latvijā. Nozīmīgu iespaidu joprojām atstāj arī administratīvo cenu pieaugums un izmaiņas nodokļu un apdrošināšanas likumos. Gada sākumā celto administratīvi regulējamo cenu pieauguma efekts saglabāsies līdz pat gada beigām. Papildus šiem faktoriem augsto inflācijas līmeni jūlijā un augustā būtiski ietekmēja pārtikas cenu kāpums.
Patēriņa cenu līmenis augustā nav turpinājis augt un bija par 0.1% zemāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada augustu, pagājušajā mēnesī cenu kāpumu lielā mērā ietekmēja pārtikas cenu pieaugums - tostarp neapstrādātajai pārtikai par 17.5% -, kas daļēji ir saistīts ar laika apstākļu izraisītiem ražas zudumiem, kā arī ar noturīgo iekšzemes pieprasījumu. Beidzamajos vasaras mēnešos šogad nepiedzīvojām tik izteiktu sezonālu cenu kritumu pret iepriekšējo mēnesi, kā tas tradicionāli novērots pēdējo sešu gadu laikā.
Augustā ik gadus novērojams būtisks sezonāls cenu kritums pārtikai. Lielākais kritums bija tieši pērnajā augustā - par 3.6%. Taču šogad šis samazinājums bija neraksturīgi zems - tikai par 0.6%. Dārzeņu, augļu un kartupeļu cenu sezonālais kritums šī gada augustā bija ievērojami mazāks nekā iepriekšējo gadu attiecīgajā mēnesī. To galvenokārt nosaka šī gada pavasara salnu ietekmētā sliktā raža vietējai produkcijai, kā arī importēto produktu cenu pieaugums sakarā ar to, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā vairs nav atļauts subsidēt savienības ietvaros eksportējamās pārtikas preces.
Ņemot vērā tikko minētos faktorus - neapstrādātās pārtikas cenu ievērojamo kāpumu, sagaidāmo apstrādātās pārtikas cenu pieaugumu, ko noteiks augstākas neapstrādātās pārtikas cenas, augstās naftas produktu cenas, kā arī noturīgo iekšzemes pieprasījumu, Latvijas Banka paaugstina šī gada inflācijas prognozi līdz 7.0%.
Par maksājumu bilanci. Ārējās tirdzniecības bilance un tekošā konta saldo pirmajā pusgadā pasliktinājās. Datu analīze liecina, ka importa pieaugums šī gada pirmajos sešos mēnešos kopumā joprojām pārsniedz eksporta pieauguma tempu un tādējādi arvien palielinās ārējās tirdzniecības bilances deficīts. Šī gada sešos mēnešos ir sasniegts lielāks ārējās tirdzniecības deficīts nekā iepriekšējā gada septiņos mēnešos. Līdzīgas attīstības tendences ir vērojamas tekošā konta bilancei kopumā - saskaņā ar operatīvo statistisko informāciju tekošā konta deficīts pirmajā pusgadā ir divreiz lielāks nekā atbilstošajā periodā pagājušā gadā, sasniedzot aptuveni 13.5% no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumam - pagājušā gada pirmajā pusgadā tekošā konta deficīts veidoja tikai 7.5% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Jāpieskaras arī valsts budžetam, par ko šogad nācies runāt vairākkārt. Viens no instrumentiem makroekonomisko risku mazināšanai fiksēta valūtas kursa apstākļos ir valdības īstenotā fiskālā politika. Jāatgādina, ka stipra iekšzemes pieprasījuma apstākļos jebkurš izdevumu palielinājums, kas pasliktina fiskālo bilanci, ir visai maz efektīvs ekonomikas stabilizators. Pieaugošie valdības izdevumi sekmē inflācijas kāpumu, kas savukārt lielā mērā neitralizē iespējamo pozitīvo valdības izdevumu pieauguma efektu. Latvijas Banka jau vairākkārt norādījusi, ka šogad valsts fiskālā politika vēl nav izmantota, lai stabilizētu makroekonomisko situāciju - tostarp iegrožotu cenu pieaugumu un samazinātu tekošā konta deficītu jeb importa pārsvaru pār eksportu. Mēģināt nodrošināt ilgtspējīgu valsts izaugsmi uz budžeta deficīta pieauguma rēķina būtu klaja ekonomikas pamatlikumu ignorēšana. Vēl nevienā valstī līdz šim nav izdevies panākt ievērojamu labklājības pieaugumu, palielinot budžeta deficītu.
Ar sarūgtinājumu jākonstatē, ka valdība turpina piekopt ekspansīvu fiskālo politiku. Izrādās - valdība šī gada budžeta izdevumus palielinājusi nevis par 66 miljoniem latu, bet gan 119 miljoniem latu un tikai lielākas iekšzemes kopprodukta prognozes dēļ iekļāvusies līdz šim plānotā budžeta deficīta - 2.2% no IKP - robežās. Latvijas Bankas ieteikumi tik augstu deficītu nepieļaut diemžēl nav sadzirdēti un šobrīd neredzam citu efektīvāku veidu, kā mēģināt iegrožot inflāciju! Ja tā turpināsim, es nedomāju, ka pāreja uz eiro Latvijā varēs notikt saskaņā ar valdības ieskicēto scenāriju.
Otrs faktors, kas varētu darboties makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanas virzienā, ir pašreizējā kreditēšanas tempa pakāpeniska samazināšanās. Šobrīd gan kopumā kreditēšanas bremzēšanās pazīmes nav novērojamas. Reaģējot uz makroekonomisko risku pieaugumu, tostarp cenu kāpumu, reizē ar dinamisko ekonomikas attīstību iepriekšējos periodos, Latvijas Banka šogad jau divreiz - pavasarī un vasarā - veikusi ekonomikas stabilizācijas pasākums un darbojusies proaktīvi. Atgādināšu - Latvijas Banka martā cēla refinansēšanas likmi - par 0.5 procenta punktiem līdz 3.5% - un jūnijā palielināja banku obligāto rezervju normu no 3% uz 4%. Tādējādi sadārdzinās latu kredīti un bankām ir nedaudz mazāk brīvo līdzekļu kreditēšanai. Pēc pirmajiem provizoriskajiem datiem obligāto rezervju normas celšana palielinājusi procentu likmes par 0.25 procenta punktiem. Šos pasākumus Latvijas Banka veica ar mērķi galvenokārt panākt mazāk krasu inflācijas kāpumu, kā arī mazināt Latvijas ārējās nesabalansētības draudus jeb, citiem vārdiem, mazināt importa pārsvaru pār eksportu un maksājumu bilances tekošā konta deficītu. Rezultātā ir mazinājies latos izsniegto kredītu gada pieauguma temps - līdz 28% šī gada jūlijā.
Kā zināms, gan ASV, gan Anglijas centrālās bankas jau ir vairākkārt paaugstinājušas bāzes procentu likmes, tādējādi padarot ārvalstu valūtās ņemtos kredītus dārgākus arī Latvijā. Paredzams, ka šis process turpināsies un agrāk vai vēlāk par procentu likmju paaugstināšanu lems arī Eiropas Centrālā banka. Tādējādi nākotnē arī Latvijā pieaugs ārvalstu valūtās izsniegto kredītu cena, tas ir, procentu likmes. Līdz ar to visiem kredītņēmējiem, kas šobrīd ir paņēmuši vai plāno ņemt kredītus ārvalstu valūtā ar termiņu garāku par 12 mēnešiem, neatkarīgi no aizņēmumu valūtas noteikti jārēķinās ar faktu, ka nākotnē viņi par saņemtajiem kredītiem būs spiesti maksāt augstākus procentus. Atliek vienīgi cerēt, ka kredītņēmēji kopā ar savām bankām ir rūpīgi izanalizējuši un pilnībā apzinās visus ar kreditēšanu ārvalstu valūtās saistītos riskus. Kā pozitīvu faktu var minēt to, ka pašlaik vērojamais un nākotnē gaidāmais ārvalstu valūtās izsniegto kredītu procentu likmju kāpums pārskatāmā nākotnē tomēr darbosies kā straujos kreditēšanas attīstības tempus bremzējošs un stabilizējošs faktors.
Kopumā jāsecina, ka noturīgais iekšzemes pieprasījums un ar to saistītā straujā ekonomikas attīstība turpina uzturēt samērā augstu inflācijas tempu un neveicina tekošā konta deficīta samazināšanos. Tomēr vienlaikus secinām, ka patēriņa cenu pieaugumu beidzamajos divos mēnešos lielākoties noteikuši piedāvājuma puses faktori, un to ietekme pēc savas būtības ir īslaicīga un neprasa tūlītēju Latvijas Bankas rīcību un izmaiņas monetārajā politikā. Lai varētu lemt par turpmāk nepieciešamajiem soļiem, Latvijas Banka rūpīgi auditēs un izvērtēs datus par tautsaimniecības attīstību 2. ceturksnī - iekšzemes kopproduktu un maksājumu bilanci -, valsts budžeta izpildi, kā arī ar pietiekamu laika distanci novērtēt bankas iepriekš pieņemto lēmumu, tostarp obligāto rezervju normas paaugstināšanas, ietekmi uz kreditēšanu un citiem ekonomikas rādītājiem. Līdz ar to šodien Latvijas Bankas padome nolēma galvenās Latvijas Bankas procentu likmes atstāt nemainīgas.