Latvijas Bankas prezidenta
Ilmāra Rimšēviča
preses konference
2005. gada 13. janvāris
Godājamie žurnālisti!
Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda Latvijas tautsaimniecības norises pagājušajā gadā un analizēja šogad iespējamo attīstību ekonomikā un ar to saistīto monetārās politikas virzību. Galvenās atziņas un secinājumi ir šādi.
Kā zināms, 2004. gada nogalē tika sperts vēl viens solis tuvāk pilntiesīgai Latvijas dalībai Eiropas Ekonomikas un monetārajā savienībā. Tika noteikts kurss, pēc kāda Latvijas nacionālā valūta lats kopš šī gada sākuma ir piesaistīts Eiropas Savienības kopējai valūtai eiro. Šajā sakarā uzmanības un akcentēšanas vērti ir divi secinājumi.
Pirmkārt, gribu uzsvērt, ka piesaistes maiņa ir noritējusi gludi un veiksmīgi - precīzi īstenojot savlaicīgi izsludinātu plānu un saskaņā ar labi zināmu kursa noteikšanas formulu. Latvijas Bankas fiksēto lata un eiro tirgus kursu tiešā veidā noteica SDR groza valūtu kursu savstarpējās attiecības pagājušā gada nogalē, un piesaistes rezultātā lats nav nedz devalvēts, nedz revalvēts. Arī šobrīd - pāris nedēļas pēc piesaistes maiņas - Latvijas valūtas tirgus darbojas bez kādiem satraukumiem: Latvijas Banka šogad valūtas intervences nav veikusi ne reizi.
Kopš piesaistes brīža ir nešaubīgi skaidrs, ka spekulācijas, piemēram, par lata un eiro maiņas kursa noteikšanu attiecībā 1:1 vai tamlīdzīgi ir bijušas tikai nepamatotas baumas, kuru rašanās un izplatīšanās iemeslus mēs varam tikai minēt.
Otrkārt, lata piesaistes kurss - 0.702804 lati par vienu eiro - Latvijas tautsaimniecībai ir labvēlīgs. Iespējamo ieguvumu un zaudējumu aprēķinā ir jāņem vērā, tas, ka Latvijas ārējās tirdzniecības norēķinos tiek izmantots gan eiro, gan arī ASV dolārs. Līdz ar to arī piesaistes kursa iespējamā ietekme uz dažādām tautsaimniecības jomām ir atšķirīga. Saskaņā ar pēdējo pieejamo informāciju 56% no Latvijas eksporta un 58% no importa ieņēmumiem tiek nominēti eiro, bet ASV dolāros tiek nominēti attiecīgi 19% eksporta un 24% importa. Tādējādi gan ieguvēju, gan zaudētāju skaits tautsaimniecībā no salīdzinoši zemā lata maiņas kursa kopumā ir līdzsvarā.
Bez tam - lai arī zemais lata kurss pret eiro var sadārdzināt atsevišķas no ES valstīm importētās preces, augstais lata kurss pret ASV dolāru palētina dolāros importēto preču cenas, tādējādi ievērojami mazinot valūtas kursa ietekmi uz kopējo patēriņa cenu līmeni. Piemēram, pagājušajā gadā gan ievērojami pieauga naftas cena pasaules tirgū, taču par 5% samazinājās ASV dolāra kurss pret latu. Tas būtiski ietekmēja arī degvielas mazumtirdzniecības cenas Latvijā, jo pretējā gadījumā cena par degvielas litru jau 2004. gadā, iespējams, būtu pārsniegusi 50 santīmu atzīmi un šogad, ņemot vērā akcīzes palielinājumu, cena jau būtu vēl pāris santīmu virs šīs robežas.
Tālāk - par tautsaimniecības attīstības tendencēm. Jaunākie statistikas dati apliecina, ka pagājušā gada nogalē turpinājās iepriekšējos ceturkšņos novērotais straujais iekšzemes kopprodukta pieaugums, kas Latvijā joprojām bija augstākais no visām Eiropas Savienības valstīm. Dati par pagājušā gada trešo ceturksni, kā arī operatīvā informācija ļauj prognozēt, ka 2004. gadā Latvijas ekonomiskā izaugsme ir sasniegusi aptuveni 8.5%. Ja šī prognoze piepildīsies, tad 2004. gads ieies vēsturē kā straujākās izaugsmes gads Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Lai arī augstie ekonomiskās izaugsmes tempi kopumā ir pozitīvi vērtējami, tomēr zināmas bažas izraisa šo izaugsmi nodrošinošo tautsaimniecības nozaru struktūra. Piemēram, pagājušā gada nogalē diezgan skaidri iezīmējās rūpnieciskās ražošanas apjomu gada pieauguma tempa bremzēšanās, kas gada otrajā pusē bija vidēji gandrīz divas reizes zemāks par kopējo iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Bet tādu nozaru kā būvniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi pieaugums bija straujāks par kopējo iekšzemes kopprodukta pieaugumu, turklāt bieži šis pieaugums reālajā izteiksmē bija rakstāms pat ar divciparu skaitli. Šāda attīstības struktūra liecina par stipro iekšzemes pieprasījuma dominanti, kas īstermiņā nodrošina strauju izaugsmi. Tomēr patēriņa attīstība nevar nodrošināt pietiekami stabilu izaugsmi ilgākā laika posmā bez atbilstošas un noturīgas rūpnieciskās ražošanas attīstības. Jāatzīmē, ka rūpnieciskās ražošanas attīstību lielā mērā nosaka Latvijas ražotāju ārējā konkurētspēja un produkcijas noiets galvenajos eksporta tirgos, un Eiropas Savienības valstis ir galvenais Latvijas tirdzniecības partneris.
Prognozējot ekonomikas attīstību šim gadam, mēs pieņemam, ka pašlaik netipiski straujā izaugsme atsevišķās pakalpojumu nozarēs gada laikā pakāpeniski mazināsies, bet rūpnieciskās ražošanas pieaugums būs stabils vai pat ar nedaudz augšupejošu tendenci. Līdz ar to iekšzemes kopprodukta pieaugumu 2005. gadam prognozējam 7.5% robežās, kas, ņemot vērā pagājušā gada augsto bāzi, ir jāvērtē kā pietiekami augsts rādītājs.
Šobrīd joprojām spēcīgo iekšzemes pieprasījumu atspoguļo arī inflācijas attīstības tendence pagājušā gada pēdējos mēnešos, proti - pēc 7.8% robežas sasniegšanas pagājušā gada augustā gada inflācija visus gada pēdējos mēnešus konstanti pārsniedza 7% robežu. Tikai pateicoties salīdzinoši zemajai inflācijai pagājušā gada pirmajos mēnešos, vidējais inflācijas līmenis 2004. gadā bija 6.2%. Tas vērtējams kā Latvijai augsts rādītājs pat straujas ekonomiskās attīstības apstākļos.
Vairums faktoru, kas izsauca augsto inflācijas līmeni pagājušajā gadā - piemēram, pārtikas preču cenu kāpums līdz ar valsts iestāšanos ES, kā arī ar to saistītā cenu ažiotāža - šogad savu ietekmi zaudēs vai saglabās tikai gada pirmajos četros, piecos mēnešos salīdzinājuma bāzes dēļ. Arī pasaules naftas cenu kāpums šogad, visticamāk, nebūs tik dramatisks kā pagājušajā gadā. Pie šādiem nosacījumiem patēriņa cenu gada vidējo inflāciju 2005. gadam prognozējam 4.5-5% robežās. Turklāt inflācijas līmenim šī gada laikā būtu jāuzrāda lejupejoša tendence, t.i., cenu pieauguma tempam šī gada nogalē ir jābūt mazākam kā gada pirmajos mēnešos. Taču, runājot par šī gada inflāciju, jāatceras, ka mūs gaida vesela virkne administratīvi regulējamo cenu palielinājumu. No 1. janvāra ir spēkā akcīzes pieaugums cigaretēm, no 1. jūlija gaidāma siltumenerģijas tarifu aplikšana ar PVN un gāzes tarifu kāpums. Cerams, ka Latvijas valdība un citas institūcijas ļoti rūpīgi izvērtēs šo cenu palielinājumu nepieciešamību, jo sevišķi attiecībā uz gāzes tarifu celšanu.
Runājot par valsts fiskālo politiku, jāatgādina, ka Latvijas Banka pagājušajā gadā vairākkārt aicināja valdību samazināt budžeta deficītu no tobrīd plānotajiem vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta līdz līmenim, kas nepārsniegtu 1.5%. Pozitīvi, ka šis mērķis, valdībai īstenojot pietiekami stingru fiskālo politiku, 2004. gadā ir sasniegts. Spriežot pēc šobrīd pieejamiem operatīvajiem budžeta datiem, faktiskais fiskālais deficīts pagājušā gadā sasniedza vai tikai nedaudz pārsniedza 1.1% no iekšzemes kopprodukta. No makroekonomiskās stabilitātes viedokļa fiskālā politika darbojās kā inflācijas pieaugumu ierobežojošs faktors. Ar diezgan lielu ticamības pakāpi var apgalvot, ka gadījumā, ja budžeta deficīts tiktu saglabāts sākotnēji plānotajā līmenī, tad jau tā augstā 2004. gada inflācija būtu vēl augstāka.
Turklāt pozitīvi ir jāvērtē arī jaunajā Latvijas konverģences programmā ietvertā valdības apņemšanās panākt konsekventu fiskālā deficīta mazināšanu nākamajos gados. Tomēr jāatzīmē, ka, ņemot vērā pērnā gada labos fiskālos rezultātus, šogad plānotais budžeta deficīts 1.7% apmērā no iekšzemes kopprodukta nozīmē fiskālā deficīta pieaugumu, salīdzinot ar pagājušo gadu, un ir klajā pretrunā ar konverģences programmā iekļauto apņemšanos. Diemžēl jāsecina, ka, vērtējot no makroekonomiskās stabilitātes viedokļa, šogad plānotais fiskālais deficīts, mūsuprāt, ir lielāks par pieļaujamo līmeni. Lai nodrošinātu stabilu tautsaimniecības attīstību, valdībai šī gada laikā ir jāpanāk tālāka deficīta samazināšana. Ņemot vērā straujo ekonomikas attīstību un stipro iekšzemes pieprasījumu, mūsuprāt, pieļaujamais budžeta deficīta lielums 2005. gadam nedrīkstētu pārsniegt 1% no iekšzemes kopprodukta. Pēc lata piesaistes eiro procentu likmju regulēšanas svira ir pilnībā zaudējusi savu ietekmi, ko pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā uzskatāmi demonstrē procentu likmju konverģence eiro zonas likmju virzienā.
Jāatzīmē, ka līdz ar lata piesaisti eiro mazinoties klasisko monetārās politikas instrumentu efektivitātei, tieši stingra fiskālā politika kļūst par vienu no galvenajiem instrumentiem to makroekonomisko risku mazināšanai, kas saistīti ar valsts maksājumu bilances tekošā konta deficītu. Sagaidāms, ka iepriekš minēto faktoru ietekmē tekošā konta deficīts pagājušajā gadā kopumā ir bijis līdz šim augstākajā līmenī, sasniedzot 11-12% no iekšzemes kopprodukta.
Paredzams, ka šogad izzudīs vairāku 2004. gadam raksturīgu vienreizēja rakstura faktoru ietekme, turklāt arī lata kursam vajadzētu labvēlīgi ietekmēt Latvijas eksportu. Tomēr būtisks tekošā konta samazinājums šogad nav gaidāms, jo, pirmkārt, saglabāsies stiprs iekšzemes pieprasījums, kas ietekmēs importa apjomus, un, otrkārt, saistībā ar Eiropas Savienības fondu apguvi notiks kapitālpreču un investīciju preču imports. Līdz ar to tekošā konta deficīts 2005. gadā labākajā gadījumā varētu būt 9% no iekšzemes kopprodukta. Šāds rādītājs būtu sasniedzams pie nosacījuma, ka šogad vienreizēja rakstura investīciju preču imports kļūtu būtiski mazāks nekā pagājušā gadā. Pretējā gadījumā tekošā konta deficīts pārsniegtu prognozēto līmeni.
Apkopojot iepriekš minēto, jāsecina, ka Latvijas tautsaimniecība turpina strauji attīstīties. Pagājušā gada otrajā pusē rūpnieciskās ražošanas apjomu pieaugums sāka atpalikt no to nozaru attīstības tempa, kas vērsti uz patēriņu un iekšzemes pakalpojumu sniegšanu. Tomēr arī šogad ekonomika attīstīsies pietiekami spēcīgi, un saglabāsies vairums ar ekonomisko izaugsmi saistīto makroekonomisko risku.
Izzūdot vairākiem vienreizēja rakstura faktoriem, inflācija šogad mazināsies, tomēr gadā kopumā tā joprojām pārsniegs līdz 2004. gadam ierasto līmeni. Arī tekošā konta deficītu šogad vairs neietekmēs tie vienreizējie faktori, kas noteica augsto deficīta līmeni pagājušajā gadā. Tomēr stipra iekšzemes pieprasījuma saglabāšanās liecina, ka tekošā konta deficīta būtiska mazināšanās, visticamāk, nav gaidāma.
Valdības īstenotā fiskālā politika - it sevišķi pēc lata piesaistes eiro - kļūst par galveno instrumentu minēto risku stabilizēšanā. Ņemot vērā, ka arī šogad sagaidāma strauja tautsaimniecības attīstība, Latvijas Banka aicina valdību panākt mazāku valsts fiskālo deficītu nekā pērn.
Latvijas Banka turpinās aktīvi sekot līdzi valsts makroekonomiskajai situācijai un vajadzības gadījumā izskatīs un izmantos iespējas veikt atbilstošus pasākumus. Šodien Latvijas Bankas padome nolēma nemainīt galvenās Latvijas Bankas procentu likmes un obligāto rezervju normu.