Latvijas Bankas prezidenta
Ilmāra Rimšēviča
preses konference
2005. gada 21. marts
Godājamie žurnālisti!
Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko Latvijas Bankas monetārās politikas virzību. Iepazīstināšu Jūs ar galvenajiem secinājumiem.
Pirmkārt, jāatzīmē inflācijas kāpums šī gada februārī, ko galvenokārt noteica neapstrādātās pārtikas cenas - dārgāka kļuva gaļa, zivis, dārzeņi, kartupeļi. Papildus tam pieauga arī degvielas un transporta pakalpojumu cenas. Šis inflācijas pieaugums sekoja janvāra inflācijai, kas bija zemāka par gaidīto. Daļēji to izskaidro fakts, ka vairāku preču cenas nepieauga proporcionāli tām piemērotajām nodokļu likmju izmaiņām 1. janvāri. Pamatā ir runa par degvielu un tabakas izstrādājumiem. Tādējādi daļu no februārī novērotā cenu kāpuma var skaidrot kā laika ziņā nobīdītu cenu reakciju un attiecīgu izmaksu posteņu pieaugumu, kas ir bieži novērojama parādība arī citās valstīs.
Jāatzīmē arī, ka kopējais cenu kāpums šī gada pirmajos divos mēnešos lielā mērā atbilst gaidītajam. Veidojot inflācijas prognozi šim gadam, Latvijas Banka jau rēķinājusies ar samērā augstu inflācijas līmeni gada pirmajos mēnešos - būtiska inflācijas tempa mazināšanās varētu būt gaidāma sākot ar šī gada jūniju. Sagaidāms, ka tad pārtrūks vairāku vienreizēju faktoru iedarbība, kas uzturēja augstu inflācijas līmeni 2004. gada otrajā pusgadā. Te jāmin administratīvi regulējamās cenas, pārtikas preču cenu kāpums līdz ar valsts iestāšanos ES, kā arī ar to saistītā cenu ažiotāža - droši vien vēl atceramies gan cukuru, gan sāli un vēl vienu otru citu preci. Saskaņā ar mūsu aprēķiniem vienreizējie faktori veidoja 3.8 procenta punktus, t.i., vairāk par pusi no 6.2% inflācijas 2004. gadā. Turklāt februārī, pretēji kopējam inflācijas kāpumam, pamatinflācijas rādītājs, izslēdzot degvielas, neapstrādātās pārtikas, kā arī administratīvi regulējamo cenu ietekmi, neuzrāda paaugstināšanās tendenci. Piemēram, februārī tas veidoja 4.3 procenta punktus, salīdzinot ar 4.7 procenta punktiem janvārī. Turklāt pakāpeniski sāk samazināties pieprasījuma faktoru ietekme uz inflāciju. Pagājušā gada decembrī tā veidoja aptuveni 2 procenta punktus, bet šī gada februārī samazinājās līdz 1.7 procenta punktiem. Līdz ar to pašlaik inflācijas prognozi nav pamata mainīt, un tā joprojām tiek saglabāta 4.5-5% līmenī.
Runājot par ekonomisko izaugsmi, jāatzīmē, ka Latvijā jau sesto gadu pēc kārtas turpinās straujš iekšzemes kopprodukta pieaugums. Pērn tas bija straujākais no visām Eiropas Savienības valstīm un arī kopš neatkarības atjaunošanas. Līdz šim augstākais rādītājs bija 1997. gadā, kad ekonomika auga par 8.3%. Iekšzemes kopprodukta pieaugums par 8.5% kopumā atbilst prognozētajam un liecina, ka vidējo ienākumu līmeņa atšķirības starp Latviju un citām ES valstīm pakāpeniski turpina mazināties.
Tomēr atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad vienlīdz strauja izaugsme bija novērojama visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs, aizvadītajā gadā - it sevišķi tā otrajā pusē - sāka iezīmēties jauna tendence. Rūpnieciskās ražošanas, tai skaitā apstrādes rūpniecības, apjoma pieaugums bija zemāks par kopējo iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Savukārt uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs - tādās kā būvniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi - izaugsme apsteidza iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Šādu situācijas attīstību izskaidro tas, ka galvenajos Latvijā ražotās produkcijas noieta tirgos, pirmām kārtām, Eiropas Savienības valstīs, izaugsme jau ilgstoši ir zema, bet pieprasījums iekšzemē, pateicoties zemajām kredītlikmēm un kreditēšanas attīstībai, kā arī darba algu pieaugumam, saglabājas spēcīgs.
Jāpiebilst, ka aizvadītajā gadā bija novērojama arī pozitīva Latvijas ārējās konkurētspējas attīstības tendence. Pēc divu gadu pārtraukuma produktivitātes pieauguma temps Latvijas tautsaimniecībā atkal pārsniedza darba algas pieaugumu, un šī sakarība saglabājas gan nominālajā, gan reālajā izteiksmē.
Ņemot vērā Latvijas iekšējā tirgus ietilpību, jāatzīst, ka noturīga ekonomiskā izaugsme ir cieši saistīta ar ārējās konkurētspējas saglabāšanu un valsts eksporta potenciāla attīstību. Ekonomiskā izaugsme, ko balsta iekšējais pieprasījums, var nodrošināt ienākumu līmeņa kāpumu pat vairāku gadu garumā. Tomēr, kā rāda citu mazo valstu pieredze, ilgstoša paļaušanās tikai uz iekšzemes pieprasījumu agrāk vai vēlāk rada darbaspēka trūkumu, pārmērīgu cenu kāpumu un tekošā konta deficīta pieaugumu. Tam savukārt seko ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās. Tāpēc augstu un noturīgu izaugsmi Latvija var panākt tikai līdz ar iekšzemes pieprasījumu sekmīgi attīstot tās jomas, kas ir orientētas uz eksportu - uz ārējā pieprasījuma apmierināšanu.
No šī viedokļa, ir svarīgi, vai pašreizējā kreditēšanas attīstība valstī pietiekami sekmē arī ražotāju un pakalpojumu sniedzēju konkurētspējas uzlabošanu - blakus patēriņam domātajiem aizdevumiem, pie kā daļēji ir pieskaitāma arī hipotekārā kreditēšana. Šī gada sākumā kopējais rezidentiem izsniegto kredītu apjoms audzis straujāk nekā iepriekšējā gadā, un februārī gada pieaugums bija 48%, kas uzskatāms par pārāk strauju.
Mūsuprāt, joprojām straujais kredītapjomu pieaugums apstiprina nepieciešamību valdībai nopietni apsvērt pasākumus šī procesa bremzēšanai, sevišķi nekustamo īpašumu kreditēšanas jomā. Jāuzsver, ka ar šiem pasākumiem būtu jāmazina spekulatīvas darbības pievilcīgums, bet kredītu nodokli vai nodevu nedrīkstētu vērst pret, piemēram, jaunu ģimeni, kas gatavojas ņemt savu pirmo kredītu dzīvokļa vai mājas iegādei vai remontam.
Zināmā mērā mūs iepriecina fakts, ka pašlaik kredītapjomu pieaugums notiek uz straujākas uzņēmumu kreditēšanas rēķina. To būtiski ietekmē arī veiksmīga Eiropas Savienības strukturālo fondu apguve, kam turpmāk jāsekmē Latvijas ražotāju konkurētspējas nostiprināšanos. Taču, kā jau iepriekš minēju, šā mērķa sasniegšanai līdztekus tirdzniecībai un komercpakalpojumiem vienlīdz liels banku atbalsts jāsaņem arī ražojošajām un ārējos pakalpojumus sniedzošajām nozarēm.
Šo nozaru sekmīga attīstība ir svarīgs priekšnoteikums Latvijas maksājumu bilances rādītāju uzlabošanai. Saskaņā ar operatīvajiem datiem 2004. gadā Latvijas tekošā konta deficīts ir pieaudzis un sasniedzis aptuveni 12% no iekšzemes kopprodukta, kas ir pēc Igaunijas otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka straujas izaugsmes apstākļos tekošā konta palielināšanās ir nenovēršams process, un to pagājušā gada laikā uzskatāmi apliecināja ekonomiskās attīstības tendences visās Baltijas valstīs. Turklāt jāatceras, ka pagājušogad Latvijas importa pieaugumu un līdz ar to arī tekošā konta deficīta kāpumu veicināja gan pastiprināta uzkrājumu veidošana pirms iestāšanās ES, gan vairāku investīciju projektu īstenošana. Te būtu minama gan a/s "Latvijas kuģniecība" flotes atjaunošana, gan a/s "Latvenergo" modernizācija.
Pozitīvi, ka 2004. gadā vairāk nekā divas reizes pieauga Latvijā veikto ārējo tiešo investīciju apjoms, sasniedzot 4.8% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2000. gada. Acīmredzot iestāšanās Eiropas Savienībā ir devusi nepieciešamo papildu impulsu Latvijas kā investīcijām pievilcīgas valsts izveidē. Tomēr, pieaugot tekošā konta deficītam, ievērojamais ārvalstu investīciju pieaugums tekošā konta segumu 2004. gadā būtiski nemainīja, un tas saglabājās 2003. gada līmenī - aptuveni 30%. Šādos apstākļos joprojām ir svarīgi saglabāt ārvalstu investoru interesi par Latviju, kā arī apliecināt stingru virzību uz makroekonomiskās stabilitātes saglabāšanu valstī.
Noslēgumā par valsts fiskālo situāciju. Kā jau pēdējos gados ierasts, arī pērn faktiskais budžeta deficīts bija daudz zemāks par līmeni, kas tika plānots vēl pagājušā gada sākumā, proti, 2.3 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tātad 2004. gada valsts budžeta deficīts veidoja 1.1% no iekšzemes kopprodukta. Šāds samazinājums vērtējams atzinīgi. Šogad jāpanāk tālāks deficīta samazinājums. Izsaku cerību, ka budžeta deficīta samazināšana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem turpināsies. Straujas ekonomiskas izaugsmes laikā katras valdības uzdevums ir nodrošināt deficīta samazinājumu, pie tik straujas izaugsmes, kāda Latvijā vērota pēdējo sešu gadu laikā, budžeta deficītam būtu jātuvojas nullei vai, tāpat kā mūsu kaimiņiem - budžetam jābūt ar pārpalikumu.
Latvijas Bankas padomes apkopojošie secinājumi bija šādi.
Valstī saglabājas visai augsts inflācijas līmenis, taču tas uzskatāms par 2004. gadā piedzīvoto šoku rezultātu, un gada otrajā pusē inflācijas tempam būtu jānobremzējas. Tautsaimniecības izaugsme joprojām ir strauja, tomēr starpība starp izaugsmes tempu dažādās nozarēs pērnā gada beigās ir kļuvusi izteiktāka, rūpnieciskās ražošanas apjomu pieaugumam atpaliekot no kopējā iekšzemes kopprodukta kāpuma. Kreditēšanas apjomi gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējā gada nogali, ir nedaudz pieauguši, tomēr šis pieaugums ir noticis galvenokārt uz uzņēmumu kreditēšanas rēķina. Fiskālā situācija pagājušajā gadā kopumā izrādījusies labāka par sākotnēji plānoto, turklāt ir pamats cerēt, ka līdzīgas tendences budžeta deficīta samazināšanā valdībai izdosies saglabāt arī šogad. Apstākļos, kad Latvijas Bankas monetārās politikas instrumentu izmantošana fiksēta lata un eiro kursa apstākļos ir ierobežota, fiskālā politika ir vienīgais instruments makroekonomisko risku sabalansēšanai, tai skaitā tekošā konta deficīta mazināšanai. Latvijas Bankas padome uzskata, ka budžeta pārpalikums, kas veidojies gada pirmajos mēnešos, turpmāk būtu novirzāms nevis papildu izdevumiem, bet gan budžeta deficīta samazināšanai. Latvijas Bankas padome šodien nolēma Latvijas Bankas noteiktās likmes šobrīd nemainīt. Nemainīta paliek arī banku obligāto rezervju norma.
* Preses konferences ilustrācijas Adobe PDF formātā.