Publicēts: 14.07.2005. Aktualizēts: 18.01.2011.

Latvijas Bankas prezidenta 
Ilmāra Rimšēviča
preses konference

2005. gada 14. jūlijs

Godājamie žurnālisti!

Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību.

Latvijas Bankas uzmanība pašlaik ir galvenokārt pievērsta inflācijai, taču vispirms īsi par ekonomisko izaugsmi. Šī gada pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums - 7.4% - pamatā atbilda iepriekš prognozētajam līmenim. Situācijas attīstība liecina, ka līdzšinējo IKP prognozi  2005. gadam nav pamata mainīt. Pēc gada sākumā novērotās lejupslīdes apstrādes rūpniecībā, aprīlī un maijā arī šajā jomā ir novērojama izaugsme, kas gan 2005.gādā kopumā, visticamāk, būs mazāka nekā pērn. Tomēr ļoti straujā pakalpojumu nozares izaugsme nodrošinās arī augstu iekšzemes kopprodukta pieaugumu - 7.5% līmenī.

Šāds ekonomikas pieauguma temps būs arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nav gaidāma būtiska tekošā konta deficīta mazināšanās zem 10% no iekšzemes kopprodukta. To liecina arī šī gada pirmā ceturkšņa dati.

  • Kā pozitīva ziņa jāmin augstais Latvijas eksporta pieaugums, kas šogad regulāri pārsniedz 30% atzīmi. Tas apliecina, ka lata piesaiste pie eiro ir bijusi veiksmīga: šobrīd tā stimulē eksportu un līdz ar to arī tautsaimniecību kopumā.
  • Tomēr, neskatoties uz straujo eksporta kāpumu, tekošā konta deficīts šī gada pirmajā ceturksnī nesamazinājās - ne absolūtā izteiksmē, ne izteikts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu.

Latvijas Banka sagaida, ka eksporta apjomu kāpums turpināsies, bet līdz ar to attīstīsies arī imports - to gada otrajā pusē papildus stimulēs gaidāmā Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve.

Tagad par valsts budžetu, kurā gada pirmajos mēnešos ir līdzekļu pārpalikums. Ekonomikai strauji augot un inflācijai saglabājoties augstākai par prognozēto, faktiskie nodokļu ieņēmumi arī šogad Latvijā pārspēj prognozes. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā šāds fiskālais pārpalikums ir apsveicams. Vēl vairāk - tā būtu jāsaimnieko arī nākamos mēnešus. Latvijas Banka uzskata, ka šī gada budžeta deficītam jābūt mazākam nekā pagājušajā gadā, jo tik straujas izaugsmes laikā ekonomikai nav nepieciešams stimuls no valsts budžeta.

Jau minēju, ka Latvijas Bankas speciālistu uzmanība pašlaik galvenokārt pievērsta inflācijas procesa izvērtēšanai. Pēc noturīgi augstās gada inflācijas šī gada sākumā pēdējo mēnešu statistikas dati iezīmē nelielu kritumu. Tomēr inflācijas mazināšanās valstī notiek daudz lēnāk, nekā prognozēts gada sākumā, un inflācijas līmenis joprojām ir nepieņemami augsts. Turklāt cenu kāpums vairākās preču un pakalpojumu grupās, visticamāk, šogad turpināsies. Te jāmin gāzes tarifu kāpums un ar to saistīto komunālo pakalpojumu cenu pieaugums, kā arī degvielas cenu kāpums. Līdz ar to arī kopējā gada inflācija šogad saglabāsies augsta. Šai inflācijas noturībai ir vairāki izskaidrojumi.

Pirmkārt. Līdz ar straujo ekonomikas attīstību valstī turpina pieaugt arī vidējā alga. Šī gada pirmajā ceturksnī algu pieaugums tautsaimniecībā bija straujākais kopš 1998. gada - gan nominālā, gan reālā izteiksmē. Martā vidējās nominālās algas pieaugums sasniedza jau 20% atzīmi. Iespējams, ka daļu no šīs statistikas veido pakāpenisks algu legalizācijas process, tomēr liela daļu no šī algu pieauguma saistīta ar reālu pirktspējas palielinājumu. Par to liecina kaut vai augstais un noturīgais mazumtirdzniecības apjomu pieaugums. Šī gada pirmo četru mēnešu laikā tas pastāvīgi turas virs 15% atzīmes. Darba samaksai augot straujāk par produktivitāti, ceļas ražošanas darbaspēka izmaksas un uzņēmēji šī iemesla dēļ ir spiesti paaugstināt gatavās produkcijas cenas.

Otrkārt. Inflācijas noturīgumu lielā mērā stimulē arī aktīvā banku kredītpolitika. Iedzīvotāji šobrīd var kompensēt cenu izsaukto pirktspējas kritumu, ar papildu saistību uzņemšanos un patēriņa pārdali no nākamajiem periodiem par labu pašreizējam periodam. Tas notiek ar kredītu, līzingu un citu finanšu pakalpojumu palīdzību. Šī gada maijā - pēc pāris mēnešu pārtraukuma - rezidentiem izsniegto kredītu apjoma pieaugums atkal pārsniedza 50% robežu un bija augstākais kopš 1999. gada sākuma. Kredītu pieaugums saglabājas ļoti straujš, pat neskatoties uz ātri augošo bāzi. Turklāt pēdējo mēnešu laikā atjaunojas jau iepriekš novērotās tendences kreditēšanas jomā. Proti, atšķirībā no šī gada pirmā ceturkšņa, kad straujāk pieauga izsniegto komerckredītu apjoms, pašlaik atkal visstraujāk augošais tirgus sektors ir hipotekārā kreditēšana. Bez tam atkārtoti kāpj tieši mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieauguma temps, kas, piemēram, maijā gandrīz divas reizes pārsniedza uzņēmumiem izsniegto kredītu pieauguma tempu. Tādējādi iekšzemes patēriņš šobrīd nemazinās, tomēr tas notiek uz pieaugoša parāda rēķina.

Analizējot inflācijas līdzšinējo attīstību un ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju par plānotajām cenu izmaiņām nākotnē, Latvijas Banka paaugstina gada vidējās inflācijas prognozi 2005. gadam līdz 6%.

Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka Latvijas ekonomika turpina strauji augt, reizē uzrādot makroekonomiskās nesabalansētības pazīmes - noturīgu inflācijas līmeni un augstu tekošā konta deficītu. Iekšzemes pieprasījumu veidojošo faktoru attīstība liecina, ka tuvākajā nākotnē būtiska ekonomikas izaugsmes bremzēšanās nav gaidāma. Nav pilnīgi skaidri arī valdības fiskālie plāni gada otrajā pusē, tai skaitā sagaidāmais budžeta deficīta lielums šī gada beigās.

Tāpēc mūsuprāt, šobrīd ir īstais laiks spert nepieciešamos soļus situācijas stabilizēšanai. Ņemot vērā procentu likmju ierobežoto iedarbību Latvijā pēc lata piesaistes eiro, Latvijas Bankas padome nolēma galvenās Latvijas Bankas procentu likmes nemainīt. Tomēr, lai veicinātu makroekonomisko stabilitāti kā priekšnoteikumu turpmākai tautsaimniecības izaugsmei, Latvijas Bankas padome nolēma, sākot ar šī gada 24. augustu, paaugstināt bankām piemērojamo obligāto rezervju prasību normu no pašreizējiem 4% uz 6%.