Publicēts: 22.09.2005. Aktualizēts: 18.01.2011.

Latvijas Bankas prezidenta 
Ilmāra Rimšēviča
preses konference

2005. gada 22. septembris

Godājamie žurnālisti!

Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē analizēja jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi pēc šodienas diskusijas ir šādi.

Pirmkārt, jaunākie statistiskie dati par inflāciju šī gada jūlijā un augustā ir uzrādījuši samazinājuma tendences, salīdzinot ar šī gada pirmajiem mēnešiem. Tomēr, aplūkojot cenu dinamiku ilgākā laika posmā, redzams, ka šobrīd novērojamais inflācijas tempu mazinājums notiek tikai uz pieaugušās pagājušā gada bāzes rēķina: tieši pērnā gada augustā bija vērojams kārtējais cenu pieauguma vilnis. Visiem citiem faktoriem paliekot nemainīgiem, šī augusta inflācijas rādītājam tīri mehānisku aprēķinu rezultātā bija jābūt zemākam kā šī gada iepriekšējos mēnešos. Tomēr faktiskais gada inflācijas līmenis augustā, salīdzinājumā ar jūliju, nav krities, un tas liecina, ka inflācijas spiediens Latvijas ekonomikā būtiski nemazinās.  

Tātad šobrīd vēl nevaram runāt par nozīmīgu un noturīgu inflācijas tempu mazināšanos: lai arī pēdējos mēnešos inflācijas līmenis ir stabilizējies, gada inflācijas līmenis, kas patlaban ir virs 6%, joprojām ir neapmierinoši augsts. Vēl šī gada sākumā vairums gada vidējās inflācijas prognožu bija 4 - 5% robežās. Šobrīd prognozētais 6% līmenis nekādi neļauj uzskatīt, ka inflācijas samazināšanas problēma šobrīd būtu atrisināta. Turklāt arī gada atlikušajos mēnešos ir gaidāms cenu kāpums vairākās preču un pakalpojumu grupās - tā ir siltumenerģija un transporta pārvadājumi. Tas turpmākajos mēnešos neļaus inflācijas tempiem mazināties vēl vairāk. Visbeidzot, apsverot inflācijas iespējamo turpmāko attīstību, ir jāņem vērā arvien pieaugošās pasaules naftas cenas. Augstākas ražošanas izmaksas, kuru cēlonis ir kāpjošas degvielas cenas, Latvijā pašlaik gandrīz pilnībā tiek pārliktas uz patērētāju pleciem, paaugstinot gatavās produkcijas cenu. Turklāt šobrīd valstī jau sāk iezīmēties pirmās spirālveida cenu celšanās pazīmes, t.i. - cenu pieaugums vienā preču vai pakalpojumu sektorā tiek minēts kā iegansts cenu celšanai citos sektoros.

Šajā sakarā atzinīgi vērtējams fakts, ka valdība ir izstrādājusi pasākumu plānu inflācijas tempu mazināšanai un apņēmusies to bez vilcināšanās laist darbā, ja inflācija pieaugtu!

Tālāk par secinājumiem tautsaimniecības pieauguma tempu sakarā. Jaunākie dati par iekšzemes kopprodukta izmaiņām šī gada otrajā ceturksnī liecina, ka valstī kopumā saglabājas ļoti strauja ekonomiskā izaugsme. No vienas puses, fakts, ka ekonomika turpina attīstīties, protams, vērtējams pozitīvi. Tomēr zināmas bažas raisa uzrādītie pieauguma tempi - tie ir ievērojami augstāki par ilgtermiņā uzturamiem. Uzmanības vērta ir arī izaugsmi nodrošinošo tautsaimniecības nozaru struktūras analīze: arvien lielāku tautsaimniecības pieauguma daļu nodrošina nozares, kuras galvenokārt atkarīgas no iekšzemes pieprasījuma, kas atgādina par nepieciešamību pēc zināmas piesardzības. Piemēram, tirdzniecības sektora attīstība, kas ir viens no galvenajiem iekšzemes pieprasījumu dzinējspēkiem, šī gada otrajā ceturksnī vairāk kā divas reizes apsteidza rūpniecības attīstības tempus. Arī būvniecības nozarē ievērojami pieauga dzīvojamo ēku celtniecība, kamēr rūpniecības ēku celtniecības apjomi mazinājās. Šādas attīstības tendences liek rūpīgi izvērtēt Latvijas tautsaimniecības iespējas uzturēt šādus rekordaugstus attīstības tempus ilgākā laika posmā.

Arī eksporta pieauguma tempi saglabājas salīdzinoši augstā līmeni. Tomēr reizē ar Latvijas eksportam labvēlīgā piesaistes kursa efekta mazināšanos, palēninās arī eksporta pieauguma tempi. It sevišķi tas attiecas uz galveno un noturīgāko Latvijas eksporta tirgu - lielākajām ES valstīm. Importa pieauguma temps neatpaliek un līdz ar to šogad nav gaidāma importa pārsvara pār eksportu - jeb tekošā konta deficīta - būtiska samazināšanās.

Vēl viena tendence, kas saistīta ar straujo valsts tautsaimniecības attīstību, ir bezdarba līmeņa mazināšanās, kas tomēr Latvijā nenotiek tik strauji, kā varētu sagaidīt, zinot izaugsmes tempus. Gan oficiālais bezdarba līmenis, gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū samazinās ļoti lēnām un Latvijas rādītājs ES valstu starpā vēl joprojām ir salīdzinoši augsts. Šāda tendence varētu liecināt par to, ka pašreiz vērojamais bezdarbs lielā mērā ir strukturāls - proti, vairums bezdarbnieku nav pietiekami kvalificēti, lai spētu izmantot augošās ekonomikas pieprasījumu pēc papildus darbaspēka. Ekonomistu terminoloģiju lietojot - Latvijas tautsaimniecība ir tuvu dabiskajam bezdarba līmenim, kad turpmākā tautsaimniecības attīstība notiek nevis tālāk samazinot bezdarba līmeni, bet gan liekot kāpināt darba samaksu. Uzņēmēji pie šāda bezdarba līmeņa ir spiesti palielināt darba algas, lai nezaudētu labākos darbiniekus. Latvijā daudzās nozarēs algu pieaugums pēdējo ceturkšņu laikā tiešām apsteidz produktivitātes pieauguma tempus.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas uztur iekšzemes pieprasījumu augstā līmenī, joprojām ir banku sektora aktīvā kreditēšanas politika. Kreditēšanas tempi pēdējo mēnešu laikā ir turpinājuši pieaugt, augustā sasniedzot pēdējā laika augstāko līmeni - virs 56%.

Tā rezultātā temps ar kādu pieaug naudas daudzums apgrozībā arī ir pieaudzis līdz pēdējo gadu augstākajam līmenim, sasniedzot 30%. Jāsaka, ka tas ir vēl viens papildus inflācijas spiedienu raksturojošs indikators un šāds temps ilgākā laika posmā nav uzturams. Proti, jau šobrīd sāk parādīties pirmās pazīmes, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar banku parādnieku skaita palielināšanos varētu mazināties banku kredītportfeļa kvalitāte. Tas agrāk vai vēlāk liks bankām pārskatīt un mainīt savu kredītpolitiku. Jāatgādina, ka tieši ar šādu mērķi - mudināt bankas mainīt pieeju kreditēšanai, it sevišķi privātpersonu kreditēšanai, Latvijas Banka jau jūlijā lēma paaugstināt obligāto rezervju normu. Naudas tirgus reakcija pēdējā mēneša laikā liecina, ka šis centrālās bankas signāls ir uztverts.

Visbeidzot, par fiskālo politiku. Gada pirmās puses dati liecina, ka budžeta ienākumi ir bijuši lielāki kā sākotnēji plānots. Tas noticis lielā mērā pateicoties tam, ka gan tautsaimniecības izaugsme, gan inflācijas kāpums apsteidzis plānoto. Šādā reizē fiskālajai politikai būtu jābūt vienam no instrumentiem, kas bremzē straujo iekšzemes pieprasījumu. Ja gada sākumā varēja cerēt, ka veiksmīgā tautsaimniecības attīstība ļaus faktiskajam deficīta līmenim gada beigās būt zemākam kā sākotnēji plānotie 1.7% no IKP, tad pēc šī gada budžeta grozījumiem šīs cerības ir krietni mazinājušās, lai arī varbūt nav pilnībā zudušas. Varam tikai atkārtoti apliecināt, ka no valsts makroekonomiskās stabilitātes viedokļa budžeta deficītam šogad būtu jābūt mazākam kā pagājušajā gadā, un cerēt, ka šāds sabalansētas attīstības princips tomēr tiks nosargāts.

Apkopojot iepriekšminēto, jāsecina, ka inflācijas tempi, lai arī mazinās pēdējo mēnešu laikā, tomēr joprojām ir nepieņemami augsti. Turklāt kopumā šogad sagaidāmā inflācija būs augstāka kā sākotnēji prognozēts. Tāpēc mēs sagaidām, ka jau pirmās inflācijas tālāka kāpuma pazīmes valdībai liks spert konkrētus soļus, lai nodrošinātu valstī makroekonomisko stabilitāti un sabalansētu ilgtermiņa izaugsmi. Bezdarba un darba algas samaksas dinamika liecina, ka šobrīd valsts ekonomikas darbojas tuvu pilnīgai jaudu noslodzei, atsevišķos sektoros iezīmējoties zināmām pārkaršanas pazīmēm. Līdz ar to papildus ekonomikas stimulēšana nav nepieciešama, jo tā izaugsmes tempus palielināt nespēj, bet gan darbojas kā viens no inflāciju uzturošiem faktoriem. Tāpēc arī šobrīd novērojamie kreditēšanas attīstības tempi ir jāvērtē kā pārāk augsti, kas nevar saglabāties ilgtermiņā.

Ņemot vērā, ka kopš obligāto rezervju normas paaugstināšanas šī gada 24.augustā vēl nav pagājis pietiekami ilgs laika periods, lai objektīvi novērtētu banku reakciju uz šo Latvijas Bankas soli, Latvijas Bankas padome šodienas sēdē nolēma obligāto rezervju normu nemainīt. Arī Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes tika nolemts nemainīt.