Latvijas Bankas prezidenta
Ilmāra Rimšēviča
preses konference
2006. gada 11. maijs
Godājamie žurnālisti!
Šodien kārtējā sēdē Latvijas Bankas padome analizēja svarīgākās Latvijas makroekonomiskās attīstības tendences un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenā uzmanība šoreiz tika pievērsta cenu dinamikai, ekonomikas izaugsmes faktoriem, valsts ārējam sektoram un kreditēšanas attīstībai valstī.
Vispirms jāmin fakts, ka aprīlī turpinājās šī gada pirmajos trīs mēnešos novērotā inflācijas samazināšanās tendence, kas vērtējama kā pozitīvs signāls. Tomēr pēdējo 12 mēnešu vidējā inflācija joprojām ir nemainīgi augsta - 6.75%, un tieši šis ir rādītājs, kuru izmanto atbilstības novērtēšanai Māstrihtas kritērijam. Turklāt jāpiebilst, ka vairāki faktori turpina darboties salīdzinoši augsta inflācijas līmeņa uzturēšanas virzienā.
Pirmkārt, būtiski pieaug regulējamās cenas:
- gāze un siltumenerģija, īres maksas, pasta pakalpojumu tarifi no janvāra;
- elektroenerģijas tarifi no marta;
- pakāpeniski sadārdzinās arī transporta pakalpojumi;
- jauns siltumenerģijas tarifu kāpums gaidāms rudenī saistībā ar gāzes tarifu atkārtotu kāpumu šomēnes.
Otrkārt, aizvadītajā gadā darba samaksas kāpums vairākos sektoros diemžēl apsteidzis ražīguma pieaugumu, kas licis kāpt ražošanas izmaksām. Tas savukārt izsauc piedāvājuma puses spiedienu uz cenām. Par to uzskatāmi liecina ražotāju cenu dinamika: šī gada pirmajos mēnešos ražotāju cenu kāpums ir bijis straujāks par patēriņa cenu kāpumu.
Treškārt, stiprais iekšzemes pieprasījums vairākās nozarēs mazina konkurences bremzējošo efektu uz cenu veidošanos: uzņēmējiem ir vieglāk paaugstināt savas produkcijas cenas, nebaidoties zaudēt klientus. To liecina pērn būtiski pieaugusī apgrozījuma rentabilitāte vairākās nozarēs, sevišķi tirdzniecībā un sabiedrisko un individuālo pakalpojumu jomā.
Ceturtkārt, lai gan gada sākumā nedaudz mazinājās degvielas cenu ietekme uz kopējo inflāciju, nesenā naftas produktu cenu attīstība pasaules tirgos liecina, ka šis samazinājums, visticamāk, būs īslaicīgs.
Šāda notikumu attīstība pašlaik vēl neliek mainīt Latvijas Bankas inflācijas prognozi, kuras augšējā robeža ir apmēram 6.0%. Tomēr pastāv vairāki riski, kam īstenojoties, prognozi gada otrajā pusē, iespējams, būs jāpārskata.
Šis gads draud kļūt par trešo nepieņemami augstas inflācijas gadu pēc kārtas. Tik augsta inflācija, ja tas saglabājas ilgstoši, bremzē ekonomikas izaugsmi, un tās radītās negatīvās sekas diemžēl jau sāk iezīmēties, skarot valsts ārējo sektoru, it sevišķi eksporta nozares. Latvijā ir fiksēts lata kurss, un būtiski augstāks inflācijas līmenis nekā galvenajās tirdzniecības partnervalstīs Eiropā nozīmē, ka Latvijas eksportētāju ražošanas izmaksas - gan izejvielas, gan darbaspēks - pastāvīgi pieaug. Tas pakāpeniski mazina Latvijas ražotāju konkurētspēju galvenajos eksporta tirgos un tādējādi bremzē arī Latvijas preču un pakalpojumu eksportu.
Par Latvijas ražotāju cenu priekšrocību mazināšanos ārējos tirgos liecina Latvijas Bankas aprēķinātais reālā efektīvā valūtas kursa indekss, kas ņem vērā iepriekš minētās nominālā kursa un inflācijas dinamikas atšķirības Latvijā un tās tirdzniecības partnervalstīs. Šī gada martā kopējais lata reālais efektīvais kurss ir pieaudzis par 2.6%, tai skaitā pret attīstīto partnervalstu valūtām - par 4.8%. Pagaidām vērtējams, vai tā iezīmējas kā tendence, bet eksporta dati šobrīd nedod pamatu sevišķam optimismam. Eksporta apjomu pieaugums šī gada janvārī un februārī vidēji sasniedza aptuveni 14%, turklāt uz Latvijas galveno eksporta tirgu - Eiropas Savienības "vecajām" dalībvalstīm eksports pieauga tikai par nepilniem 4%. Pērn minētajā laikā kopējais eksporta pieaugums bija 30%. Līdz ar preču eksporta tempa kritumu ir samazinājies arī kravu apgrozījums dzelzceļā un ostās, nesot līdz arī būtisku pakalpojumu eksporta izaugsmes palēninājumu.
Bremzējoties attīstībai valsts eksportējošajās nozarēs, ir sagaidāma arī lēnāka kopējā ekonomikas izaugsme. Šāda prognoze liek kārtējo reizi apsvērt faktu, ka valstis ar augstu inflācijas līmeni strauju izaugsmi nevar noturēt ilgstoši un tajās ekonomiskā izaugsme vidēji ilgā laika posmā ir zemāka nekā valstīs ar nelielu inflāciju. Tāpēc centieni mazināt inflācijas līmeni valstī nebūtu jāuztver kā valsts izaugsmi ierobežojoši, bet gan tieši pretēji - tie vērsti uz valsts vienmērīgu izaugsmi ilgākā laika posmā.
Nelielā eksporta piebremzēšanos, kas ir brīdinošs signāls ekonomikai, joprojām augstā līmenī saglabājas iekšzemes pieprasījums. Turklāt arvien vairāk pazīmju liecina, ka tieši straujā kreditēšanas attīstība ir viens no galvenajiem iekšzemes pieprasījumu uzturošajiem faktoriem.
Lai gan nominālās kredītu procentu likmes Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropas Savienībā, reālajā izteiksmē, tas ir, ņemot vērā šogad sagaidāmo inflācijas līmeni, likmes ir ļoti zemas. Piemēram, šī gada martā uzņēmumiem jeb, precīzāk, nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu vidējās likmes bija zemākas par sagaidāmo inflāciju. Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā šīs kredītu likmes ir negatīvas: vidēji ES reālās likmes veido 2.5%, Latvijā - mīnus 0.4%. Arī mājsaimniecībām izsniegto kredītu likmes reālajā izteiksmē martā bija niecīgas - 1.2%, kas ir trešās zemākās Eiropas Savienībā ar vidējo likmi 4.7%. Pie šādām likmēm martā kredītu apjoma gada pieaugums bija 64%, bet absolūtajā izteiksmē mēneša pieaugums par vairāk nekā 300 miljoniem latu ir pēdējo gadu rekords.
(Preses konferences ilustrācijas Adobe PDF formātā)
Visbeidzot pēc mazāk priecīgām ziņām minēšu arī pozitīvu faktoru, un tas attiecas uz valsts fiskālo pozīciju. Budžeta pārpalikums pirmā ceturkšņa beigās veidoja nedaudz vairāk kā 1% no IKP. Jācer, ka šāda tendence tiks saglabāta, un arī šo gadu, tāpat kā iepriekšējo, Latvijai izdosies pabeigt ar fiskālo pārpalikumu. Te gan jāatzīmē, ka pašreizējos apstākļos, ņemot vērā straujo ekonomikas izaugsmes tempu, augsto inflācijas līmeni un ārējo nesabalansētību, jebkāda nodokļu samazināšana nebūtu pieļaujama. Lai arī dažu nodokļu likmju harmonizēšana principā ir apsveicama, tomēr jebkuri pasākumi, kas vērsti uz nodokļu likmju samazināšanu, būtu jāatstāj uz laiku, kad pašreizējo straujās izaugsmes periodu nomainīs ekonomikas atplūdu - lēnākas attīstības periods.
Apkopjot iepriekš minēto, jāsecina, ka inflācija, kas jau trešo gadu pēc kārtas atrodas virs 6% atzīmes, sāk mazināt Latvijas eksportētāju konkurētspēju ārējos tirgos, kas ar laiku var izsaukt arī kopējās ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Ekonomikas pieaugumu pašlaik arvien izteiktāk sāk uzturēt iekšzemes pieprasījums, ko nozīmīgi stimulē arī banku aktīvi izsniegtie kredīti. Šāds attīstības modelis, kad izaugsmi galvenokārt nodrošina iekšzemes patēriņš, turklāt tas notiek uz augoša privātā sektora parāda rēķina, nav uzturams ilgākā laika posmā. Tas ne tikai izsauc augstu un noturīgu inflāciju un ārējo nesabalansētību - importa pārsvaru pār eksportu, bet arī noved pie izaugsmes tempa krituma.
Ņemot vērā apskatītos faktorus, Latvijas Bankas padome nolēma rūpīgi izvērtēt nesen pieņemto monetārās politikas lēmumu ietekmi - no 24. maija paplašināto banku obligāto rezervju bāzi - un, pirms tas veikts, obligāto rezervju likmi nemainīt.