Latvijas Bankas prezidenta
Ilmāra Rimšēviča
preses konference
2006. gada 7. septembris
Godājamie žurnālisti!
Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē aplūkoja galvenās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetāro politiku.
Vispirms diskutējām par inflāciju, kuras attīstība jau vasaras sākumā radīja bažas, ka gada pirmajos mēnešos novērotā inflācijas tempa samazināšanās būs īslaicīga. Jūlijā šīs bažas apstiprinājās: gada inflācija izrādījās augstākā pēdējā pusgada laikā par spīti tam, ka nozīmīga inflācijas komponenta - degvielas cenu kāpuma - ietekme uz kopējo inflācijas līmeni samazinājās. Jau plaši pieminēts, ka neraksturīgi liels iespaids bija sliktās ražas gaidu iespaidā notikušajam neapstrādātās pārtikas cenu kāpumam, tomēr šādu inflācijas lēcienu nevar izskaidrot tikai un vienīgi ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Pēdējo mēnešu laikā cenu pieauguma tendence ir novērojama apstrādātās pārtikas precēm un neregulējamajiem pakalpojumiem - ēdināšanas, tūrisma un personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumiem. Analīze arvien skaidrāk liecina, ka augsto inflācijas līmeni palīdz uzturēt tieši stiprais un noturīgais iekšzemes pieprasījums. To nebremzējot, būtiski mazināt inflāciju tuvākajā laikā neizdosies.
Šāda noturīga iekšzemes pieprasījuma dēļ pieaug atšķirības dažādu tautsaimniecības nozaru attīstībā atkarībā no tā, kādi faktori - ārējie vai iekšējie - tās vairāk ietekmē. Pēdējā laikā mazāk iepriecina to nozaru attīstība, kuras galvenokārt atkarīgas no ārējā pieprasījuma, - ilgstoši augsta inflācija mazina mūsu eksportētāju konkurētspēju. Par to liecina gan augošais reālais valūtas kurss, gan lēnāks eksporta kāpums.
Gada sākumā eksporta pieaugums kritās uz attīstītajām Eiropas Savienības valstīm, bet šobrīd tas sakāms arī par pārējām valstu grupām, ieskaitot NVS valstis un jaunās ES dalībvalstis. Situācijas nopietnību akcentē fakts, ka Latvijas nozīmīgāko eksporta preču - koka un koksnes izstrādājumu - apjomi šogad pat samazinās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Bez tam arī cenu dinamika ārējā sektorā nav īpaši labvēlīga - eksporta cenu indekss šī gada otrajā ceturksnī ir pieaudzis lēnāk nekā importa cenu indekss. Tādējādi tirdzniecības nosacījumi šogad turpināja pasliktināties. Tas nozīmē, ka Latvijai jāeksportē arvien vairāk preču, lai nosegtu nepieciešamību pēc importa precēm.
Visbeidzot, jauno pasūtījumu dinamika apstrādes rūpniecības sektorā liecina, ka lielākais pieaugums ir novērojams pasūtījumiem iekšzemes tirgū, bet pasūtījumi eksportam pieaug ļoti mēreni. Līdz ar to būtisks preču eksporta kāpums tuvākajā nākotnē ir maz ticams.
Turpretī tās nozares, kas orientējas galvenokārt uz iekšzemes pieprasījuma apmierināšanu, piedzīvo strauju izaugsmi.
Pirmkārt, šī gada pirmajā ceturksnī iekšzemes pieprasījuma kāpuma ietekme uz kopējo ekonomikas izaugsmi bija gandrīz trīs reizes lielāka nekā preču un apkalpojumu eksporta pieaugumam, bet 2005. gada pirmajā ceturksnī eksporta un iekšzemes pieprasījuma kāpuma ieguldījums bija aptuveni vienāds. Otrkārt, pašlaik pieejamie dati liecina, ka gan iekšzemes tirdzniecības, gan būvniecības nozarē strādājošo uzņēmumu apgrozījums arī otrajā ceturksnī pieaudzis ievērojami straujāk nekā apstrādes rūpniecībā. Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums Latvijā regulāri ir viens no augstākajiem Eiropā. Treškārt, arvien lielāka nozīme kopējā iekšzemes pieprasījumā ir tieši privātajam patēriņam, bet investīciju pamatlīdzekļos īpatsvars mazinās. Ceturtkārt, no ceturkšņa uz ceturksni novērojama būtiska privātā sektora uzkrājumu līmeņa samazināšanās.
Visas šīs pazīmes liecina, ka reizē ar izteiktu un strauju iekšzemes patēriņa pieaugumu valsts ražošanas potenciāls nepieaug tik strauji, kā sākotnēji cerēts, un valsts ārējā konkurētspēja būtiski neuzlabojas. Situācija, kad dažādos tautsaimniecības sektoros ir novērojamas stipri atšķirīgas attīstības tendences, nav labvēlīga valsts ilgtermiņa sabalansētai attīstībai. Šādu tendenču pavadonis ir strauji augošs privātā sektora parāds, kas būtiski palielina Latvijas ekonomikas ievainojamību ekonomisku satricinājumu gadījumā un var apgrūtināt valsts turpmāko attīstību.
Esam jau vairākkārt atzīmējuši, ka ievērojama loma šādu attīstības tendenču nostiprināšanā ir banku aktīvajai kreditēšanai, kas bez centrālās bankas ierobežojošās monetārās politikas augtu vēl straujāk. Lai arī kopējais kreditēšanas gada pieauguma temps turas virs 60% atzīmes, tomēr tas uzrāda samazināšanās tendenci.
Līdzšinējās kreditēšanas attīstības rezultātā pēdējā laikā būtiski sašaurinās potenciālo un maksātspējīgo kredītņēmēju loks, uz kā bāzes bankas varētu turpināt līdzšinējo kredītu ekspansiju. Par to netieši liecina arvien garāku kredītu termiņu un mazāku sākotnējo iemaksu piedāvājumi. Sašaurinoties potenciālo kredītņēmēju lokam, bankām pieaug arī ar kredītu izsniegšanu saistītais risks, līdz ar to noturēt kreditēšanas pieaugumu līdzšinējā līmenī kļūs arvien sarežģītāk. Noslēgumā par valsts fiskālās situācijas attīstību, kas vērtējama pozitīvi. Kā zināms, kopš gada sākuma valsts kopbudžetā ir uzkrāts ievērojams pārpalikums - vairāk nekā 200 miljoni latu. Straujās valsts ekonomiskās izaugsmes dēļ nodokļu ieņēmumi šogad būtiski apsteiguši plānotos apjomus. Ņemot vērā iepriekš minētās attīstības tendences valsts tautsaimniecībā, šobrīd ir īstais brīdis, lai valsts budžetā veidotu uzkrājumus laikam, kad izaugsme kļūs lēnāka. Atzinīgi būtu vērtējama apņēmība šī gada budžeta likumu pirms vēlēšanām atstāt negrozītu un nepasliktināt budžeta fiskālos rādītājus. Apkopojot iepriekš minēto, jāsecina, ka inflācijas līmenis saglabājas augsts, un arvien vairāk pazīmju liecina, ka to uztur stiprais iekšzemes pieprasījums. Arī ekonomiskās izaugsmes tempi šobrīd ir atkarīgi nevis no Latvijas ārējās konkurētspējas uzlabošanās un ražošanas attīstības, bet gan no arvien pieaugošā patēriņa. Šāda attīstība nav uzturama ilgtermiņā, un tā jau tagad rada problēmas - augošu eksporta un importa nesabalansētību un augošu parāda līmeni. Viens no galvenajiem patēriņa dzinējiem valstī ir joprojām aktīvā banku kreditēšanas politika. Ir pamats uzskatīt, ka kreditēšana drīzumā varētu bremzēties, tostarp Latvijas Bankas veikto ierobežojošās monetārās politikas pasākumu un Eiropas Centrālās bankas paaugstināto eiro likmju ietekmē. Turklāt Eiropas Centrālā banka signalizējusi par iespējamu tālāku eiro likmju celšanu. Pēc speciālistu aplēsēm, gada inflācijas līmenis augustā bijis tuvs jūlijā fiksētajiem 6.9%, bet neprognozētā ilgā sausuma ietekme uz pārtikas cenām vērtējama kā vienreizējs faktors, kas neattaisno monetārās politikas instrumentu pielietojumu tā iespaida dzēšanai. Latvijas Banka turpinās analizēt un vērtēt situācijas attīstību un līdz šim veikto pasākumu ietekmi uz naudas piedāvājumu valstī. Līdz ar to Latvijas Bankas padome šodien nolēma centrālās bankas noteiktās procentu likmes nemainīt. Nemainīga 8% apmērā paliek arī obligāto rezervju norma.