2007. gada 17. maijs
Godājamie žurnālisti!
Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetāro politiku valstī. Galvenie secinājumi ir šādi.
Nu jau vairākus mēnešus inflācija pārsniedz iepriekš prognozēto līmeni, tādējādi bez tūlītējas un stingras valsts institūciju rīcības tās apkarošana var izrādīties sāpīga un ilga. Lai arī atsevišķos mēnešos kopējo inflāciju ietekmējuši īslaicīgi notikumi – degvielas vai administratīvi regulējamo cenu kāpums –, tomēr arī pamatinflācijas attīstība rada pamatu nopietnām bažām. Pamatinflācijā, kā zināms, neierēķina pārejošu, īslaicīgu cenu pārmaiņu ietekmi. Latvijas Banka galveno uzmanību inflācijas analīzē piešķir tieši pamatinflācijai, kas ļauj izsekot ilgtermiņa faktoru ietekmei, un tie ir galvenokārt saistīti ar iekšzemes pieprasījuma attīstību. Pamatinflācija martā bija 7.7%, aprīlī – 8.1%. Nākas konstatēt, ka pamatinflācija ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 1998. gada, kad šo indeksu sāka aprēķināt.
Šogad arī novērojama jauna tendence, proti, palielinās atšķirība starp preču un pakalpojumu cenu kāpuma tempu. 2006. gadā tā nepārsniedza 1.5 procenta punktus, turklāt dažos mēnešos preču cenas pat pieauga vairāk nekā pakalpojumu cenas, bet šogad pakalpojumu cenu kāpums būtiski pārsniedz preču cenu kāpumu – starpība jau pārsniedz 5 procenta punktus. Turklāt šajā straujajā pakalpojumu cenu kāpumā nav vainojama tikai administratīvi regulējamo pakalpojumu sadārdzināšanās, jo būtiski – par 18-23% - pieaug arī neregulējamo pakalpojumu cenas – runa ir par personiskās aprūpes pakalpojumiem, sabiedrisko ēdināšanu, apģērbu un apavu remontu. Preču ražotājiem un tirgotājiem ir nepieciešams konkurēt ne tikai iekšzemē, bet arī saglabāt konkurētspēju ārējos tirgos, bet minēto pakalpojumu sniedzējiem pašreizējā augstā pieprasījuma apstākļos ir diezgan viegli paaugstināt cenas, lai iegūtu papildu peļņu. Preču un pakalpojumu inflācijas atšķirības arī apliecina, ka augstais iekšzemes pieprasījums ir viens no galvenajiem augstās un noturīgās inflācijas uzturētājiem, un būtisks inflācijas kritums nav iespējams bez iekšzemes pieprasījuma mazināšanās.
Dati par ekonomisko aktivitāti valstī gada pirmajos mēnešos pagaidām neuzrāda būtisku aktivitātes pieauguma tempa mazināšanos. To apliecina arī iekšzemes kopprodukta dati – provizoriskais attīstības vērtējums šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2006. gada pirmo ceturksni ir 10.7%. Turklāt, analizējot to nozaru struktūru, kas nodrošina izaugsmi, nemazinās bažas par pašreizējās izaugsmes noturīgumu ilgākā laikā: piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums pēdējos mēnešos joprojām ir ļoti augsts – virs 30%, bet rūpniecības apjoma pieaugums ir bijis tikai 1-2% robežās.
Šādas attīstības tendences lielā mērā apstiprina iepriekš izteikto novērtējumu, ka straujā iekšzemes pieprasījuma izraisītais cenu kāpums valstī būtiski sadārdzina ražošanas izmaksas, un sarūk eksportētāju konkurētspēja. Augstā inflācija mazina ražošanas rentabilitāti uzņēmumiem, kuru produkcija tiek tirgota ārpus mūsu valsts robežām. Tādējādi augstais iekšzemes pieprasījums un tā izraisītais inflācijas spiediens ievērojami apgrūtina Latvijas eksporta potenciāla izaugsmi – galveno priekšnoteikumu valsts ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai.
Arī maksājumu bilances dati par šī gada pirmajiem diviem mēnešiem ir apliecinājums inflācijas nelabvēlīgajai ietekmei uz eksportu. Proti, eksports audzis divas reizes lēnāk par importu, bet importa kāpums pārsniedzis 36%, kas ir pēdējo gadu rekords. Līdz ar to tekošā konta deficīts šī gada pirmajos divos mēnešos ir aptuveni divas reizes lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.
Kas nodrošinājis šādu sprādzienveida iekšzemes pieprasījuma attīstību pēdējo gadu laikā? Neapšaubāmi, liela loma te ir bijusi visai zemajām procentu likmēm Latvijas finanšu tirgū. To savukārt noteica gan zemās procentu likmes pasaules finanšu tirgos, gan Latvijas banku sektoram diezgan brīvi pieejamie finanšu resursi no ārvalstīm, bieži – mātes banku finansējuma veidā. Tā rezultātā kreditēšanas pieaugums Latvijā pēdējo gadu laikā ir bijis vairāk nekā sevišķs. Stabils, aptuveni 60% liels gada pieaugums kopējo izsniegto kredītu ziņā ir ļāvis Latvijai dažu gadu laikā izvirzīties starp līderiem Austrumeiropā kredītu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu un gandrīz panākt ES vidējo līmeni.
Neraugoties uz augsto bāzi, šī gada pirmajos mēnešos būtiska kreditēšanas bremzēšanās vēl nav novērojama. Tomēr vairākas pazīmes liecina, ka attīstības tendences kreditēšanas jomā tuvākajā laikā varētu mainīties. Par kādām pazīmēm ir runa?
- Līdz ar procentu likmju kāpumu ārpus Latvijas, sadārdzinās arī Latvijas banku aizņemšanās iespējas.
- Līdz ar intervencēm valūtas tirgū šī gada martā Latvijas Bankai bija iespēja samazināt apgrozībā esošo latu apjomu.
- Fakts, ka naudas tirgus likmes Latvijā saglabājas pietiekami augstas, apliecina arī šī gada sākumā izskanējušos pieņēmumus par to, ka ārzemju banku pieeja Latvijas banku finansēšanā varētu kļūt konservatīvāka.
Tādējādi sagaidāms, ka procentu likmes Latvijā pakāpeniski pieaugs ne tikai latos, bet arī ārvalstu valūtās izsniegtajiem kredītiem. Tas savukārt sekmēs kreditēšanas pieauguma tempa kritumu – citiem vārdiem, atgriešanos līmenī, kas ļautu ekonomikai līdzsvaroti augt ilgtermiņā. Turklāt augstākas procentu likmes sekmēs uzkrājumu veidošanos, kas arī pozitīvi ietekmēs valsts makroekonomisko stabilitāti.
Visbeidzot – runājot par valsts fiskālo politiku, jau atkārtoti uzsvērts, ka spēcīgais iekšzemes pieprasījums valstī nerada nepieciešamību pēc papildu ekonomikas stimulēšanas. Proti, valsts budžets straujas izaugsmes laikā ir jāveido bez deficīta. Esam gandarīti, ka finanšu ministrs vairākkārt ir paudis ciešu apņemšanos jau šogad un arī nākamajos gados ievērot šo ekonomikas pamatlikumu. Tādēļ valdības apņemšanās pašreizējās straujās izaugsmes apstākļos atturēties no budžeta likuma izmaiņām un virzība uz budžetu ar pārpalikumu ir jāvērtē kā solis pareizajā virzienā.
Gan saimniekošana ar pārpalikumu budžetā, gan Saeimas šodien apstiprinātie likuma grozījumi ir nepieciešami, lai Latvijas ekonomikas ilgtermiņa izaugsme atgrieztos labvēlīgā gultnē. Saeimas balsojums apliecina ekonomiskās politikas veidotāju kopēju sapratni par to, ka nerisināt augstas inflācijas problēmu nozīmētu pakļaut valsti ievērojamam makroekonomisko satricinājumu riskam. Lai gan inflācijas apkarošanā nav vieglu un patīkamu risinājumu, tomēr gadījumā, ja iekšzemes pieprasījums valstī jau tuvākajā laikā neuzrādīs būtiskas samazināšanās tendences, būs nopietni jāapsver papildu pasākumi, kas vērsti uz makroekonomisko stabilizāciju.
Ņemot vērā augstāk minētās Latvijas tautsaimniecības tendences un nepieciešamību nodrošināt tās ilgtermiņa attīstību, Latvijas Bankas padome šodien nolēma paaugstināt refinansēšanas likmi no 5.5% uz 6.0% un aizdevumu iespēju uz nakti likmi no 6.5% uz 7.5%.
Lēmums stājas spēkā šī gada 18. maijā.