2007. gada 13. septembris
Godājamie žurnālisti!
Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās tendences Latvijas ekonomikā un lēma par turpmākās monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi šodien ir sekojoši.
Lai gan tautsaimniecībā sāk iezīmēties vairākas ekonomikas izaugsmes tempu piebremzēšanās pazīmes, šobrīd vēl ir pāragri runāt par risku mazināšanos, kas saistīti ar ekonomikas pārkaršanu. Tā gada inflācija, pēc kāpuma jūnijā, būtiski palielinājās arī jūlijā un augustā, sasniedzot divciparu skaitli - 10.1%. Papildus citiem inflāciju veicinošiem faktoriem, pēc atkārtotā akcīzes nodokļa palielinājuma negaidīti strauji pieauga tabakas cenas, kā arī pēc dažu mēnešu stabilizēšanās atsākās neregulējamo pakalpojumu cenu pieaugums tādos sektoros, kā sabiedriskā ēdināšana, personīgās aprūpes pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, apdrošināšana u.c. pakalpojumi. Turklāt pamatinflācija, kuras devums kopējā inflācijā aprīlī-jūnijā bija nostabilizējies, jūlijā un augustā atkal nozīmīgi pieauga, veidojot trīs ceturtdaļas no kopējās inflācijas. Divpadsmit mēnešu vidējā inflācija - gribu uzsvērt, ka tas ir būtiskākais rādītājs, kas tiek izmantots, vērtējot Māstrihtas inflācijas kritērija izpildi - no 7.5% jūlijā palielinājās līdz 7.8% augustā.
Kopumā vērojama tendence, ka uz iekšzemes resursiem balstītā ražošana un pakalpojumi turpina sadārdzināties, bet dažās preču grupās cenu dinamiku nosaka arī globālo tirgu attīstības tendences (piemēram, pārtikai). Tādējādi tuvāko mēnešu laikā nav gaidāms inflācijas samazinājums, ko noteiks iepriekšējo periodu straujās izaugsmes sekas, izmaksu kāpums un vidējās inflācijas iecenošana nākošo periodu tāmēs. Savu iespaidu atstās arī globālie riski pārtikas preču tirgū. (Proti, līdz ar pārtikas cenu kāpumu Eiropas valstīs ar kurām Latvijai ir nozīmīgas ārējās tirdzniecības saites, paredzams arī jūtams pārtikas cenu pieaugums Latvijā, it īpaši labības un atsevišķu augļu grupās). Lai gan liela daļa no inflācijas apkarošanas plānā paredzētajiem pasākumiem jau tiek īstenota un ir vērojami pirmie rezultāti, iepriekš minētās tendences apstiprina nepieciešamību konsekventi turpināt darbu pie ekonomiskās situācijas stabilizēšanas valstī.
Runājot par ekonomisko izaugsmi - tā joprojām saglabājās strauja, otrajā ceturksnī iekšzemes kopproduktam pieaugot par 11.0%. Tomēr iezīmējušās atsevišķas tendences, kas liecina, ka nākamajos gados varētu būt gaidāma pakāpeniska izaugsmes tempu palēnināšanās un pārlieku lielā iekšzemes pieprasījuma mazināšanās. Tas neapšaubāmi ir vērtējams pozitīvi. Ir vismaz divas norises, kuru rezultātā palēninājies kreditēšanas pieauguma temps. Proti, ir stājušies spēkā pretinflācijas pasākumu plāns, un pašas komercbankas izraudzījušās uzmanīgāku pieeju ieguldījumiem sektoros, kas tieši vai netieši saistīti ar nekustamo īpašumu tirgu. Rezultātā kopējo aizdevumu rezidentiem gada pieauguma temps saskaņā ar operatīvajiem datiem ir noslīdējis no 52.5% jūlijā līdz 49.6% augustā. Privātā patēriņa pieauguma temps ir nedaudz samazinājies jau divus ceturkšņus pēc kārtas. Vērojama arī mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsmes palēnināšanās - līdz 24.0% šī gada otrajā ceturksnī no 29 % pirmajā ceturksnī. Būtiski mazinājies pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaits - un runa nav par sezonālas dabas izmaiņām. Turpinās nekustamā īpašuma tirgus stabilizācija un mērens nekustamā īpašuma cenu samazinājums atsevišķos tā segmentos, kas, protams, mūs priecē.
Diemžēl bažas rada vājā apstrādes rūpniecības attīstība, kuras pievienotā vērtība 2. ceturksnī bija par 0.1% zemāka nekā iepriekšējos periodos. Tas nozīmē, ka pretstatā 15% (un pat straujākai) izaugsmei atsevišķās pakalpojumu nozarēs, rūpnieciskajā sektorā tā faktiski ir apstājusies - daļēji atspoguļojot ekonomikas pārkaršanas sekas. Arī produkcijas sezonāli izlīdzinātā fiziskā apjoma indeksa pieaugums jūlijā par tikai 0.5% ir liecība tam, ka šajā nozarē turpinās stagnācija. Turklāt apstrādes rūpniecības konfidences indekss neliecina par to, ka tuvākajā laikā ir gaidāms jūtams uzlabojums šajā jomā.
Jāapzinās, ka, pamazām mazinoties iekšzemes pieprasījumam, daudz lielāka loma būs jāuzņemas eksportam, lai tautsaimniecība virzītos uz sabalansētu izaugsmi, kas būtu balstīta tieši uz ārējo pieprasījumu. Šajā kontekstā veselīgai apstrādes rūpniecības attīstībai ir izšķiroša nozīme. Tādēļ šobrīd ir svarīgi risināt problēmas, kas tieši kavē rūpnieciskā sektora attīstību un, proti, atbilstoša darbaspēka trūkums, darba ražīguma kāpināšana. Šobrīd darba tirgus nosacījumi ir ļoti saspringti un, kā jūs dzirdējāt vakar, bezdarbs ir rekordzemā līmenī - 5.4% un brīvo darba vietu skaits strauji pieaug. Rezultātā strauji pieaug darbaspēka izmaksas, kas spēcīga iekšzemes pieprasījuma ietekmē ātri vien pārtop cenu pieaugumā.
Lai gan preču eksporta pieaugums naudas izteiksmē šī gada pirmajos septiņos mēnešos ir bijis salīdzinoši straujš (22.8% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu), to galvenokārt nodrošināja eksporta cenu pieaugums, eksporta apjomiem palielinoties tikai nedaudz. Neskatoties uz nelielu maksājumu bilances tekošā konta deficīta samazinājumu otrajā ceturksnī - (līdz 21.5% no IKP), pieaugot kārtējo pārvedumu pozitīvajam saldo un nedaudz uzlabojoties pakalpojumu un ienākumu kontiem - jūlija dati uzrāda joprojām nozīmīgu tekošā konta deficītu.
Runājot par fiskālo politiku, pats par sevi pozitīvi ir vērtējams fakts, ka šogad valsts budžeta grozījumi ir vērsti uz sabalansētu budžetu. Grozot budžetu, domāts par sabalansēta budžeta veidošanu atšķirībā no sākotnēji šim gadam paredzētā budžeta deficīta - 1.4% no IKP. Tomēr, ņemot vērā pēdējās tautsaimniecības attīstības tendences, un vairāku ar ekonomikas pārkaršanu saistīto risku nostiprināšanos, ir skaidrs, ka ir jāturpina darbs pie stingrāku pretinflācijas apkarošanas pasākumu ieviešanas. Fiskālās politikas jomā šogad obligāti jāķeras pie budžeta veidošanas ar pārpalikumu - šajā gadījumā mūs būtu piedāvājuši darīt to uz optimistiskāku ieņēmumu prognožu rēķina (kādas mēs redzam savos aprēķinos), pretstatā šobrīd plānotajam sabalansētajam budžetam, un būtiski lielāka, nekā patlaban plānots, pārpalikuma nākamā gada budžetā - 2% no IKP, bet - šeit es gribētu pievērst jūsu uzmanību - nekādā gadījumā nepalielinot nākamā gada ienākuma prognozi.
Apkopojot iepriekš minēto, jāsecina, ka tautsaimniecībā joprojām saglabājas būtiski ar ekonomikas pārkaršanu saistīti riski, kas atsevišķās sfērās ir pastiprinājušies - tai skaitā ir ievērojami pieaugusi inflācija. Tomēr vienlaicīgi ir vērojamas vairākas tendences, kas norāda, ka turpmākajos periodos, konsekventi īstenojot ekonomikas stabilizācijas pasākumus, ir sagaidāma pakāpeniska ekonomikas atdzišana - pārāk straujā pieauguma tempa samazināšanās. Šajā sakarā mums ir patiess prieks, ka inflācijas ierobežošanas jeb, citiem vārdiem, tautsaimniecības stabilizācijas plāns ir sācis darboties un jau šobrīd ir vērojami tā pirmie rezultāti, kuri saistīti ar finanšu un nekustamā īpašuma sektoriem. Tomēr šajā posmā nedrīkstam apstāties. Ir jāturpina nopietns darbs, īstenojot pārējos plānā paredzētos pasākumus un atsevišķos gadījumos nostiprinot esošos.
Ņemot vērā iepriekš paustos apsvērumus, kā arī to, ka pretinflācijas plāna daļa, kas vērsta uz kreditēšanas ierobežošanu un nekustamā īpašuma tirgus stabilizāciju, jau šobrīd ir sniegusi pirmos rezultātus - banku izsniegto kredītu pieaugums ir nozīmīgi piebremzējies, it īpaši latos izsniegtajiem kredītiem, un paredzama šādas tendences turpināšanās arī nākotnē, kā arī ir vērojams mērens cenu kritums atsevišķos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - Latvijas Bankas padome šodienas sēdē nolēma nemainīt ne Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes, ne obligāto rezervju normu.