Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas ekonomikā un lēma par turpmākās monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.

Ekonomikas izaugsme joprojām ir ļoti strauja - trešā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma sākotnējais novērtējums joprojām ir nedaudz virs 11%, taču arvien vairāk indikatoru liecina, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma augstākais punkts ir jau aiz muguras. Citiem vārdiem, pietiekami skaidri iezīmējas tautsaimniecības stabilizācijas sākums.

Ļoti nozīmīga ekonomikas stabilizācijas procesā ir kreditēšanas izaugsmes pakāpeniska bremzēšanās. Kopējo rezidentiem izsniegto kredītu gada pieaugums oktobrī noslīdējis līdz 43%. Zīmīgi, ka vēl straujāk mazinās izsniegto hipotēku kredītu pieaugums, kas šai laikā nokrities līdz 50.1%. Vēl gada sākumā šis rādītājs bija tuvu 90% atzīmei.

Mazinājusies aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū, un vērojams mērens cenu kritums atsevišķos tā segmentos. To veicinājuši striktāki kreditēšanas nosacījumi, it īpaši hipotekāro kredītu jomā, reālistiskāks noskaņojums, kas nomaina līdzšinējo optimismu, kā arī krītošas virspeļņas iespējas. Šādu norisi nedrīkst novērtēt par zemu, jo tā pakāpeniski maina motivācijas sistēmu visā tautsaimniecībā. Tas rada labvēlīgu augsni kapitāla un darbaspēka novirzīšanai citās nozarēs, kas no sabalansētas ilgtermiņa izaugsmes viedokļa, iespējams, ir daudz nozīmīgākas.

Tautsaimniecības attīstībā iepriekš nesamērīgi liela loma bijusi privātajam patēriņam, bet, ekonomikai stabilizējoties, tas sācis atslābt. Mazumtirdzniecības apgrozījuma gada pieaugums septembrī ir sarucis līdz 9.9%. Šai mēnesī pirmoreiz reģistrēts arī vieglo automobiļu skaita samazinājums par 8.9%, kas ļauj secināt, ka tirdzniecības pieauguma temps mazināsies arī oktobrī.

Par ekonomikas virzību uz lēnāku un samērīgāku izaugsmi liecina arī monetāro rādītāju dinamika - pieauguma lejupslīdes tendence vērojama visu līmeņu naudas agregātiem. Plašās naudas gada pieaugums kopš gada sākuma ir sarucis uz pusi - no 40% uz 19%. Šaurās naudas pieaugums krities vēl straujāk.

Tekošā konta deficīts, ko uzmanīgi vēro gan centrālā banka, gan citi makroekonomisko tendenču analītiķi, joprojām ir augsts, saglabājoties nozīmīgam preču tirdzniecības deficītam. Taču svarīgi, ka deficīta esamību nenosaka vis vāji eksporta rādītāji, bet gan līdzšinējais importa pārsvars pār eksportu, kas bijis ievērojams un nav samazināms īsā laikā.

Skaidrs, ka tekošā konta deficīta līmenis ilgtermiņā pakāpeniski samazināms. Tikmēr tā finansēšanas struktūra spēj nodrošināt īstermiņa stabilitāti. Atšķirībā no valstīm, kas ir piedzīvojušas maksājumu bilances krīzes, Latvijas tekošo kontu finansē ilgtermiņa stratēģiskais, nevis īstermiņa spekulatīvais kapitāls, kas vienlīdz ātri gan ieplūst, gan izplūst no valsts. Lielāko daļu Latvijas tekošā konta deficīta finansē stabilas Eiropas bankas, kuras mūsu tirgū ir ienākušas ilgtermiņa interešu vadītas, un tās negrasās Latviju pamest, saskaroties ar pirmajām grūtībām.

Tieši šis aspekts ir nozīmīgs tā sauktā mīkstās piezemēšanās scenārija īstenošanās garants Latvijā.

Preču importa gada pieauguma tempa lejupslīde ir vēl viena liecība tam, ka iekšzemes pieprasījums pakāpeniski vājinās. Importa kāpums samazinājies no 35% gada pirmajā ceturksnī līdz 20% trešajā ceturksnī, un septembrī tas bijis ap 9%.

Iekšzemes pieprasījumam nākamajos periodos atslābstot, eksportam būs jāuzņemas tautsaimniecības izaugsmes galvenā dzinējspēka loma. Par to, cik gluda būs stafetes nodošana šinī jomā, liek norūpēties apstrādes rūpniecības rādītāji.

Tiktāl par pozitīvajām norisēm. Neskatoties uz neapšaubāmiem signāliem par straujās izaugsmes piebremzēšanos un sentimenta maiņu tautsaimniecībā, cenas joprojām turpina pieaugt strauji, oktobrī gada inflācijai sasniedzot 13.2% un 12 mēnešu vidējai inflācijai - 8.9%. Papildus spēcīgajam iekšzemes pieprasījumam un būtiskajam produkcijas vienības darbaspēka izmaksu kāpumam, inflācijas pieaugumu noteica arī administratīvi regulējamo tarifu - tas ir, siltumenerģijas, komunālo pakalpojumu cenu - ietekme un globālās norises pārtikas produktu tirgos, turklāt atsākās arī degvielas cenu pieaugums. Diemžēl inflācijas rādītājam ir raksturīga inerce, tādēļ nevaram gaidīt strauju sarukumu vienlaikus ar pirmo ekonomiskās situācijas atveseļošanās pazīmju parādīšanos. Turklāt ir jāņem vērā, ka pavisam drīz ir gaidāmi jauni administratīvo tarifu palielinājumi - gan siltumam, gan, iespējams, elektroenerģijai -, kā arī akcīzes paaugstināšana tabakai. Tādēļ tuvāko mēnešu laikā inflācija turpinās nedaudz palielināties, un gada inflācijas kritums ir sagaidāms, tikai sākot ar 2008. gada pavasari.

Bez tam darba tirgū joprojām nosacījumi ir saspringti, un darba algu pieaugums būtiski pārsniedz produktivitāti un rada spiedienu uz cenu kāpumu. Tādēļ darba algu sabalansēšanai ar produktivitāti ir būtiska nozīme, lai radītu priekšnosacījumus cenu stabilitātei un augstākai Latvijas uzņēmumu konkurētspējai.

Kad esam apskatījuši pozitīvos un mazāk priecējošos indikatorus, top redzams, ka Latvijas tautsaimniecība atrodas pretrunīgu rādītāju periodā, Mainoties līdzšinējai attīstības tendencei, tas ir neizbēgami. Šobrīd svarīgi uzsvērt - jau pieminētā "mīkstā piezemēšanās" nevar notikt pati par sevi - tai pamatā ir jābūt ne tikai mūsu finansētāju jeb investoru rīcībai, bet to ir arī jāatbalsta ar piemērotu valsts ekonomisko politiku. Iepriekš minētās pozitīvās norises apliecina - lai gan daudzi no inflācijas apkarošanas plānā minētajiem pasākumiem joprojām nav pilnībā īstenoti, tomēr plāns ir iedarbināts un tas strādā. Tomēr pašlaik vēl būtu pāragri priecāties par sasniegtajiem rezultātiem, jo virkne jautājumu vēl gaida risinājumu. Līdz ar saspringto situāciju darba tirgū un pārmērīgo algu kāpumu nopietnas bažas rada arī apstrādes rūpniecības attīstība. Izaugsme apstrādes rūpniecībā pēdējā laikā ir gandrīz apstājusies. No vienas puses, to nosaka augstās jaudu noslodzes un ražošanas resursu trūkums rūpniecībā. Tomēr, no otras puses, nevaram noliegt, ka, turpinoties par produktivitāti būtiski straujākam algu pieaugumam, arī rūpniecības uzņēmumu starptautiskā izmaksu konkurētspēja tiks būtiski iedragāta. Ir skaidrs, ka, mazinoties iekšzemes pieprasījumam, daudz lielāka loma būs jāieņem eksportam, virzot tautsaimniecību uz sabalansētas izaugsmes ceļa.

Apkopojot iepriekš minēto, redzam, ka notiek pretēji procesi. No vienas puses, parādās aizvien jaunas pozitīvas norises, kas liecina par pakāpenisku ekonomiskās aktivitātes vājināšanos vairākos sektoros un tautsaimniecības stabilizāciju. No otras puses, saglabājas būtiski ar ekonomikas pārkaršanu saistīti riski, kas atsevišķās sfērās ir pastiprinājušies - tai skaitā nozīmīgi palielinās inflācija. Tādēļ ekonomikas politikas veidotāji nedrīkst šajā posmā apstāties. Ir jāturpina darbs, īstenojot inflācijas apkarošanas plānā paredzētos, bet vēl neīstenotos pasākumus un iekļaujot tajā jaunus ekonomikas stabilizācijas līdzekļus, par kuriem šobrīd jau ir uzsākta diskusija valdībā.

Un noslēdzot - par monetārās politikas virzību. Pretinflācijas plāna daļa, kas vērsta uz kreditēšanas ierobežošanu un nekustamā īpašuma tirgus stabilizāciju jau šobrīd ir sniegusi pirmos rezultātus - banku izsniegto kredītu pieaugums turpina nozīmīgi piebremzēties, it īpaši latos izsniegtajiem kredītiem, un paredzams, ka šī tendence saglabāsies. Vērojams arī mērens cenu kritums atsevišķos nekustamā īpašuma tirgus segmentos. Ņemot vērā šos un manis jau iepriekš paustos apsvērumus, Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt ne Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes, ne obligāto rezervju normu.


Preses konferences ilustrācijas Adobe PDF  formātā.