Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas ekonomikā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.
Ekonomikas bremzēšanās apstākļos mazinās ar inflāciju saistītie riski, kas, protams, vērtējams pozitīvi. Oktobrī gada inflācija samazinājās par vairāk kā vienu procentu punktu salīdzinājumā ar septembri, sarūkot līdz 13.8%. Mēneša laikā patēriņa cenu pieaugums bija 1.2% iepretim 2.2% pērn oktobrī. Neskatoties uz regulējamo cenu kāpumu oktobrī, kad tika palielināta maksa par siltumenerģiju un gāzi, tomēr iekšzemes pieprasījuma vājināšanās ietekme ir bijusi nozīmīga un globālo cenu pārmaiņas bijušas labvēlīgas. Tas ļāva saglabāt inflācijas lejupvērsto tendenci.
To demonstrē arī galveno inflācijas komponentu analīze: krītas gan pamatinflācijas, gan degvielas un neapstrādātās pārtikas ietekme uz kopējo gada inflāciju. Te vienīgais izņēmums ir regulējamo cenu ietekme, kas pieaugusi.
Tautsaimniecības lejupslīde inflācijai likusi kristies spēcīgāk, nekā iepriekš gaidīts: inflācijas gaidu spiediens mazinās, labvēlīgas bijušas arī pasaules naftas un pārtikas cenu pārmaiņas. Gaidāms, ka gada inflācija decembrī varētu būt zem 13%, gada vidējās inflācija - 15.5-15.8% 2008. gadā. Nozīmīgāka pieprasījuma puses spiediena vājināšanās ietekme uz inflāciju ļauj prognozēt viencipara gada inflācijas sasniegšanu jau nākamā gada sākumā.
Tautsaimniecībā šobrīd vērojama acīmredzama aktivitātes vājināšanās lejupslīde: IKP reālais gada samazinājums šī gada 3. ceturksnī pēc sākotnējās aplēses, ko veic Centrālā Statistikas pārvalde, bija 4.2%. Pēc Latvijas Bankas novērtējuma šo lejupslīdi noteica
- straujš mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums
- apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides samazinājums,
- nozīmīgs vairāku pakalpojumu nozaru darbības sašaurinājums (pārsvarā finanšu sektorā un komercpakalpojumos - nekustamajos īpašumos)
Arī jaunu vieglo automašīnu pirmās reģistrācijas gada dati oktobrī rāda kritumu par 60.5%.
Par gaidāmu tālāku ekonomiskās aktivitātes kritumu signalizē arī uzņēmēju un patērētāju aptaujas: gan ekonomikas sentimenta indeksa, tostarp patērētāju konfidences pasliktināšanās. To ņemot vērā, IKP prognozi šim un nākamajam gadam esam mainījuši - 2008.gada IKP varētu sarukt līdz -1.5-1.7%. Tas arī nozīmē, ka nākamā gada IKP pieauguma prognoze -- 1% kritums - no Latvijas Bankas puses ir bijusi pārāk optimistiska un drīzāk redzēsim IKP samazinājumu par 3.5-3.9%.
Izmaiņas darba tirgū apliecina, ka darba tirgus korekcija lielākoties notiek caur darba samaksas izmaiņām. Šobrīd pielāgošanās vājajam pieprasījumam galvenokārt atspoguļojas darba algu pieauguma tempa kritumā - pēdējie pieejamie dati par 2. ceturksni jau uzrādīja nozīmīgu pieauguma tempu samazinājumu par gandrīz 9 procentu punktiem un lielākais kritums vērojams nozarēs, kurās iepriekš bija vērojama visstraujākā izaugsme - būvniecībā, tirdzniecībā. Tai pat laikā līdz šī gada oktobrim reģistrētā bezdarba līmenis ir pieaudzis samērā nedaudz (līdz 5.6%), lai arī līdz gada beigām, visticamāk, būs vērojams tā nozīmīgāks kāpums.
Iepriecina eksporta attīstība - septembrī pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi preču eksporta pieauga par 23.5%. Tai pat laikā uz iepriekšējo mēnešu krituma fona straujš bijis arī preču importa kāpums -- par 7.0%. Lai gan pēc CSP skaidrojuma eksporta apjoma pieaugums ir nodrošinājis arī importa darījumu pieaugumu, atspoguļojot starpniecības darījumus, kuru pievienotā vērtība var arī nebūt augsta, tomēr izslēdzot visus netipiski straujos eksporta pieaugumus preču grupu dalījumā, kam pretī vērojams arī adekvāts importa pieaugums, preču eksporta pieauguma temps septembrī joprojām ir ļoti augsts - virs 15%. Ārējās tirdzniecības dinamika mēneša griezumā rāda, ka eksporta pieaugumu par 15.6%, bet gada 9 mēnešos pret atbilstošo periodu pērn eksporta pieaugums 14.1%. Savukārt importa kritums deviņos mēnešos bijis -1.9%
Minēto tendenču rezultātā - eksportam turpinot pieaugt, bet importam samazinoties - 3. ceturksnī pēc provizoriskiem datiem maksājumu bilances tekošā konta deficīts samazinājās līdz 12.6% no IKP (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā 25.8% no IKP), ko gada griezumā lielākoties noteica preču negatīvā saldo attiecības pret IKP kritums (8.2 procentu punkti). Arī šī gada deviņos mēnešos tekošā konta deficīts ir ievērojami zemāks nekā pērn tajā pašā periodā - attiecīgi 15.3% un 25.7% no IKP. Tekošā konta deficītu joprojām pilnībā sedza ilgtermiņa kapitāls, t.sk. 37% ārvalstu tiešās investīcijas. Tekošā konta deficīta samazināšanās un tirdzniecības bilances uzlabošanās sagaidāma arī turpmāk, ko, prognozējams, noteiks gan eksporta tempu saglabāšanās pozitīvā teritorijā un turpmāks iekšzemes pieprasījuma kritums, gan sagaidāmā pozitīvā globālo energoresursu cenu ietekme uz importu, kas šobrīd vēl neatspoguļojas minerālo produktu importa kritumā, jo globālo cenu ietekme, piemēram, uz gāzes cenu samazinājumu parādīsies tikai pēc noteikta laika tās aprēķināšanas metodoloģijas dēļ.
Saskaņā ar operatīvo informāciju valsts konsolidētajā budžetā pirmajos 10 mēnešos ir izveidojies deficīts iepretim pārpalikumam iepriekšējā gada šajā periodā. Pēc LB novērtējuma valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts šajā gadā sasniegs 2.5% no IKP.
Atzinīgi vērtējams valdības darbs pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas, atrodot arvien jaunas pozīcijas izdevumu samazināšanai. Tomēr valdības atbalstītā izdevumu samazināšana vēl par vairāk kā 220 miljoniem latu joprojām nenodrošina sabalansētu budžetu un pēc LB novērtējuma budžeta deficīts 2009. gadā arī pie valdības koriģētās IKP prognozes -1% un ņemot vērā minēto izdevumu samazinājumu joprojām sagaidāms aptuveni 4% no IKP apmērā. Tas skaidri norāda, ka ir nepieciešami tālāki soļi valdības izdevumu samazināšanā un, mazākais, bezdeficīta budžeta pieņemšana.
Kreditēšanas pieauguma tempi ir samazinājušies līdz 15.8% oktobrī (salīdzinājumā ar 42.8% pērn). Sagaidāms, ka globālajā naudas tirgū valdošais nogaidošais noskaņojums un banku piesardzīgāka kreditēšanas politika līdz ar ekonomikas aktivitātes kritumu iekšzemē negatīvi atsauksies arī uz kreditēšanas aktivitāti un resursu pieejamību Latvijā, kas nav vēlama tendence tautsaimniecības atveseļošanās kontekstā. Tāpēc ļoti svarīgi, ka zviedru bankas, kuras bijušas ļoti aktīvas kreditētājas līdz šim, šobrīd neieņemtu nogaidošu pozīciju un turpina kreditēt Latvijas tautsaimniecību, lai kreditēšanas pieaugums 2009.gadā nenoslīdētu zem 10% atzīmes.
Ņemot vērā, ka inflācija turpinājusi mazināties straujāk nekā sagaidīts reizē ar tautsaimniecības aktivitātes vājināšanos un līdz ar lēnāku kreditēšanas kāpumu ir būtiski samazinājusies banku sektora loma iekšzemes pieprasījuma uzturēšanā, Latvijas Bankas padome nolēma turpināt mīkstināt stingras monetārās politikas noteiktos ietvarus finanšu tirgum, atbrīvojot bankām papildu finanšu resursus kreditēšanai un tā radot labvēlīgākus apstākļus Latvijas tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai. Papildus finanšu resursu atbrīvošana bankām veicinātu to likviditātes uzlabošanos, ņemot vērā pašreizējo saspringto situāciju finanšu piesaistē ārvalstīs.
Tātad, Latvijas Bankas padome šodien nolēma samazināt rezervju normu banku saistībām virs 2 gadiem līdz 3% no 5%, kā arī samazināt rezervju normu pārējām rezervju bāzē iekļautajām saistībām līdz 5% no 7%. Abu termiņu likmes samazināsim divos posmos - attiecīgi, par 1% no 24. novembra, un par 1% no 24. decembra. (Prasībām virs 2 gadiem, tātad, norma sarūk no 5% uz 4% jau novembra beigās, bet no 4% uz 3% - decembra beigās. Tāpat - divos piegājienos un pirmo veicot paātrinātā režīmā - nonāksim no 7% pie 5% pārējām rezervju prasībām.) Tiktāl par obligāto rezervju normu. Savukārt, Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes netika mainītas.