Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas ekonomikā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.
2008. gada pēdējos mēnešos inflācija turpināja pārliecinoši kristies [Attēls], gada inflācijai decembrī samazinoties līdz pat 10.5%. Inflācijas lejupslīdi noteica gan pieprasījuma krituma ietekme, kas atspoguļojas straujā pamatinflācijas samazinājumā, gan pasaules energoresursu cenu krituma ietekme, labvēlīgi mazinot izmaksu spiedienu. Gada vidējā inflācija pērn bija 15.4%, kas ietver gan gada sākuma inflācijas kāpumu, gan no pērnā gada jūnija skaidri redzamo inflācijas samazināšanās tendenci.
Lai arī jau ir pieņemti vairāki administratīvi lēmumi, tostarp PVN un akcīzes nodokļu likmju palielināšana, kas attiecīgajām preču un pakalpojumu grupām šajā gadā palielinās cenas, tomēr pieprasījuma vājināšanās un labvēlīgu energoresursu cenu ietekmē sagaidāma tālāka inflācijas samazināšanās.
Respektīvi, sagaidāms, ka minēto lēmumu ietekmē gada inflācija nedaudz pieaugs šī gada janvārī, pārsniedzot pērnā gada decembra līmeni. Tomēr februārī un turpmākajos mēnešos atkal varēsim vērot inflācijas lejupejošu tendenci. Tā rezultātā jau šī gada agrā pavasarī varam sagaidīt gada inflācijas samazināšanos līdz viencipara līmenim. Jūtams inflācijas kritums visa gada garumā noteiks arī nozīmīgu gada vidējās inflācijas sarukumu, kam šogad nevajadzētu pārsniegt 6.5%, turklāt riski inflācijas prognozei ir lejupvērsti. Tas nozīmē, ka jau šī gada beigās inflācija Latvijā varētu beidzot pietuvināties zemajam inflācijas līmenim Rietumeiropas valstīs. Tas savukārt arī nozīmētu, ka, raugoties no inflācijas viedokļa, eiro ieviešana būtu iespējama jau 2011. gadā un faktiskais eiro ieviešanas datums lielā mērā būs atkarīgs no valdības spējas, sakārtojot valsts budžetu, izpildīt Māstrihtas fiskālo kritēriju.
Diemžēl ekonomikas izaugsmes ziņā mums neveicas tik labi.
Tautsaimniecībā turpinās izaugsmes lejupslīde [Attēls], un 3. ceturksnī reālais IKP uzrādīja strauju kritumu - 4.6% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Gan konjunktūras apsekojumu rezultāti, gan operatīvie dati par nozaru attīstību signalizē par turpmāku ekonomiskās aktivitātes samazināšanos. Apstrādes rūpniecības perspektīvas neuzlabojas - 2008. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu apstrādes rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss samazinājās par 15.2%. Lejupslīde bija vērojama gandrīz visās tās apakšnozarēs. Arī mazumtirdzniecībā turpinājās kritums - 2008. gada novembrī pēc darbadienu skaita izlīdzinātais mazumtirdzniecības apgrozījums, neieskaitot automobiļu un degvielas tirdzniecību, salīdzināmajās cenās saruka par 15.1%. Turklāt automobiļu tirdzniecība arī novembrī turpināja kristies daudz straujāk nekā citas preču grupas, gadā samazinoties par 42.6%.
Gan norises iekšzemē - patēriņa vājināšanās, investīciju apsīkums un konfidences pasliktināšanās -, gan ārējās vides nelabvēlīgās tendences un augstā nenoteiktība biežāk likušas pārskatīt tautsaimniecības prognozes. Mūsu šī brīža makroekonomisko prognožu bāzes scenārijs balstās uz IKP kritumu 5% apjomā 2009. gadā. Tomēr jāapzinās, ka šis scenārijs pakļauts lejupvērstiem riskiem: IKP izaugsmes prognozi gada gaitā var nākties samazināt, ja nemainīgs būs "sasalušo" finanšu tirgu stāvoklis un situācija preču un pakalpojumu tirgos turpinās pasliktināties. Liela nozīme šajā kontekstā būs arī turpmākajai konfidences attīstībai un darba tirgus reakcijai uz ekonomikas lejupslīdi jeb darba algu reakcijas elastībai.
Jau minētā ekonomiskās aktivitātes vājināšanās nepārprotami sāk atspoguļoties arī darba tirgū [Attēls] - bez jau iepriekš novērotās darba algu pieauguma tempa krišanās (līdz 20.3%) vērojams arī bezdarba pieaugums (līdz 7.0% decembrī). Par situācijas pasliktināšanos darba tirgū liecina gan uzņēmēju aptaujas, kas norāda uz visu nozaru uzņēmēju plāniem samazināt darbinieku skaitu, gan arī valdības plānos paredzētais nodarbināto skaita un darba algas fonda samazinājums sabiedriskajā sektorā.
Par eksportu [Attēls]. Lai arī pērnā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksports aizvien uzrāda mērenu pieauguma tempu (10.5% nominālajā izteiksmē), tomēr pēdējo mēnešu tendences ir izteikti negatīvas - novembrī pret iepriekšējā gada novembri eksports bijis mazāks par 17.6% nominālajā izteiksmē. Šādu tendenci nosaka gan eksporta cenu, gan arī eksporta apjomu kritums. Tekošā konta deficīts turpina uzlaboties, pagājušā gada 3. ceturksnī noslīdot jau līdz 12.6%. No vienas puses, tas nozīmē tālāku tekošā konta uzlabojumu, no otras - lielāks eksporta kritums nozīmē arī lielāku kopprodukta samazinājumu. Ja novembra notikumi eksporta jomā izrādīsies ilglaicīga tendence, arī IKP prognozi diemžēl būs jāpārskata.
Kopumā sagaidāms, ka importa pārsvars pār eksportu - tekošā konta deficīts - 2008. gadā vidēji būs 14.4% no IKP [Attēls], ņemot vērā augsto līmeni gada sākumā un būtisko samazinājumu gada gaitā. Šogad tekošā konta deficīts turpinās samazināties, noslīdot līdz aptuveni 7% no IKP. To galvenokārt noteiks preču negatīvā saldo sarukums līdz ar importa kritumu. Tomēr jāņem vērā, ka ārējā sektora riski ir augsti: pirmkārt, nenoteiktība Latvijas eksporta tirgos un Latvijas tirgus daļu pakāpeniska mazināšanās vairāku tirdzniecības partnervalstu importā un, otrkārt, eksporta rādītāju pasliktināšanās konkurētspējas dēļ, kas šobrīd sāk nedaudz uzlaboties.
Par fiskālo politiku. Saskaņā ar operatīvo informāciju 2008. gads ir noslēdzies ar nozīmīgu deficītu valsts konsolidētajā budžetā, kas saskaņā ar naudas plūsmas metodoloģiju bija 2.8% no IKP. Saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu, kas balstīts uz metodoloģiju, ko pielieto Māstrihtas budžeta deficīta kritērija izvērtēšanai, valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts sniedzās jau 3.0 - 3.5% no IKP robežās, kas nozīmē Māstrihtas kritērija neizpildi. Sāk piepildīties riski, kas veidojušies straujajos izaugsmes gados, īstenojot bezatbildīgu fiskālo politiku un neveidojot uzkrājumus grūtākiem laikiem. Gadu iesākām cerīgi ar uzstādījumu to beigt ar 1% no IKP budžeta pārpalikumu. Tas, kā gadu beidzām, šobrīd ir labi redzams! Tas vienlaikus ir atgādinājums, ka galvenās grūtības ieviest eiro 2012. gadā būs budžeta deficīta mazināšana, nevis inflācija, kā līdz šim. Valdībai ir iespēja un atbildība izpildīt nosacījumus savlaicīgai eiro ieviešanai, kas būtiski palielinātu ekonomiskās vides stabilitāti un atbalstītu Latvijas tautsaimniecības atkopšanos. Tādēļ visus ar valsts finansēm saistītos lēmumus turpmāk noteikti jāmēra ar eiro mērauklu.
Visbeidzot, pievēršoties finanšu sistēmai, jāsecina, ka kredītu pieaugums turpina kristies [Attēls] un tā gada pieauguma temps novembrī noslīdējis līdz 14.3% un decembrī - saskaņā ar operatīvo informāciju - līdz 11.7%. Turklāt kredītu ikmēneša pārmaiņas abos mēnešos ir bijušas negatīvas - samazinājums attiecīgi 0.2% un 0.4% apmērā. Uzņēmumiem izsniegtajos kredītos pieaugums saglabājās tikai industriālajiem kredītiem, samazinoties komerckredītu un hipotekāro kredītu atlikumam. Savukārt kredītu mājokļa iegādei mājsaimniecībām un patēriņa kredītu atlikums nedaudz samazinājās. Kreditēšanas lejupslīdi nenoliedzami ir noteicis gan pieprasījuma kritums pēc kredītiem, gan globālās finanšu situācijas saasināšanās, tomēr šeit arī loma ir bijusi lielo komercbanku politikai, bankām pārlieku ierobežojot kredītu izsniegšanu.
Savukārt pozitīvas norises vērojamas Latvijas finanšu tirgū, kurā situācija sāk stabilizēties [Attēls]. Latu procentu likmes, kas strauji pieauga kopš pagājušā gada septembra, šobrīd jau ir ievirzījušās lejupejošā gultnē. Arī lata kurss ir jūtami atgājis no augšējās intervenču robežas, un Latvijas Banka kopš decembra vidus nav veikusi intervences valūtas tirgū [Attēls]. Tas liecina, ka uzticība Latvijas finanšu sistēmai sāk atjaunoties.
Ņemot vērā straujo kreditēšanas bremzēšanos un ekonomikas lejupslīdi, Latvijas Banka, vairākos soļos mazinot rezervju prasības, jau ir atbrīvojusi nozīmīgu resursu apjomu, kas komercbankām ir pieejams tautsaimniecības kreditēšanai. Tomēr šobrīd šo resursu iepludināšana ekonomikā norit pārāk gausi. Lielās bankas iet vieglāko ceļu, turot lielus līdzekļus Latvijas Bankā. Tādējādi, lai veicinātu latu naudas tirgus aktivitāti un sekmētu bankām pieejamo finanšu resursu izvietošanu tautsaimniecībā, Latvijas Bankas padome šodien nolēma samazināt no 3.00% līdz 2.00% procentu likmi noguldījumu iespējai uz nakti Latvijas Bankā. Pārējās likmes padome nemainīja.
Preses konferences ilustrācijas Adobe PDF formātā.