Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas ekonomikā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.
Pirmajos 2009. gada mēnešos gada inflācija turpināja strauji samazināties. Redzam kritumu no 10.5% decembrī līdz 9.6% februārī, neskatoties uz pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu palielinājumu. Tas nozīmē, ka iekšzemes pieprasījuma krituma ietekme uz inflāciju bija spēcīgāka par nodokļu pieauguma efektu, pamatinflācijai strauji samazinoties - līdz 6.6% šī gada februārī. Pasaules naftas cenām stabilizējoties zemā līmenī, inflācijas lejupslīdi būtiski ietekmējušas arī degvielas cenas.
Straujāka ekonomiskās aktivitātes lejupslīde, nekā plānots, nozīmē arī straujāku inflācijas kritumu - šī gada vidējās inflācijas prognozi samazinām uz 2.5-3.5%, savukārt gada otrajā pusē gada inflācija varētu tuvoties nullei.
Kā jau teikts, iekšzemes kopprodukta kritums kļūst straujāks. Pērnā gada 4. ceturksnī saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes ātro aplēsi reālais IKP salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājies par 10.3%,kas 2008. gadā kopumā nozīmē kopprodukta sarukumu 4.6% apmērā.
Iepriekšējos ceturkšņos galvenais lejupslīdes faktors bija iekšzemes pieprasījuma sarukums, bet gada beigās tam klāt nāca arī ārējo nosacījumu pasliktināšanās, būtiski mazinoties starptautiskajai tirdzniecībai. Diemžēl operatīvie dati norāda, ka lejupslīdes turpināšanās sagaidāma arī šogad.
Strauji samazinoties jauno pasūtījumu apjomam gan iekšzemē, gan ārējos tirgos, šī gada janvārī bija vērojama ļoti strauja ražošanas lejupslīde apstrādes rūpniecībā - apjoma indekss samazinājās par 27.2% pret 2008. gada janvāri. Sākotnēji vērojām kritumu galvenokārt iekšzemes pieprasījumu apkalpojošos apstrādes rūpniecības sektoros, bet pēdējo mēnešu laikā nozīmīgs kritums vērojams visās apakšnozarēs. Apstrādes rūpniecības uzņēmumi tieši nepietiekamu pieprasījumu un finansiālās grūtības min kā tālāku attīstību ierobežojošus faktorus.
Minētais kopumā skaidri liecina, ka strauja ekonomikas lejupslīde šogad turpināsies, un esam pārskatījuši arī Latvijas Bankas IKP prognozi šim gadam. Saskaņā ar prognožu bāzes scenāriju šogad ir sagaidāms iekšzemes kopprodukta kritums par 12.0%.Ārējās vides pasliktināšanās, ekonomikas dalībnieku konfidences vājināšanās, tālāka budžeta izdevumu samazināšanas nepieciešamība un kredītresursu ierobežotā pieejamība ir nozīmīgākie riska faktori turpmākai attīstībai.
Par vāju ekonomisko aktivitāti liecina arī tālāka monetāro rādītāju lejupslīde. Tas saistīts ar kreditēšanas sarukumu - no pērnā gada novembra vērojams kreditēšanas izsīkums. Lai gan kreditēšanas gada pieauguma temps joprojām saglabājas pozitīvs - 10.5% janvārī un saskaņā ar operatīvo informāciju 8.4% februārī - tomēr, salīdzinot pa mēnešiem, kredītu atlikums tautsaimniecībā jau mazinājies četrus mēnešus pēc kārtas. Neliels kreditēšanas samazinājums vērojams gandrīz visiem kredītu veidiem. Skatoties sektoru dalījumā, samazinās mājsaimniecībām un finanšu iestādēm izsniegto kredītu apjoms, pieaugumam saglabājoties nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajos kredītos.
No vienas puses, pieprasījums pēc kredītiem sarūk, jo neskaidri ir iedzīvotāju un uzņēmumu nākotnes ieņēmumi, arī nekustamā īpašuma tirgū valda nogaidīšana . No otras puses, banku kreditēšanas politika kļuvusi vēl piesardzīgāka. Tas nereti liedz pieeju kredītresursiem arī joprojām efektīvi strādājošiem uzņēmumiem, kas atraduši darbības veidus pieprasījuma krituma un pieaugošas konkurences apstākļos. Kreditēšanas atdzīvināšana tādēļ ir svarīga gan uzņēmumu tālākas darbības nodrošināšanai un attīstībai, gan budžeta ieņēmumu nodrošināšanai, gan bezdarba ierobežošanai.
Sarūkot iekšzemes pieprasījumam, arī tekošā konta deficīts 2008. gada nogalē turpināja kristies, pēc operatīvajiem datiem, 4. ceturksnī samazinoties līdz 10.4% un 2008. gadā kopumā - līdz 13.2% no IKP. 2008. gadā kopumā eksports pret iepriekšējo gadu pieauga par 8.7%, savukārt imports kritās par 4.1%. Tomēr gada pēdējā ceturksnī arī eksports būtiski saruka - par 8.5% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kas zināmā mērā saskan ar norisēm globālā mērogā. Būtiski sarukuši ārējās tirdzniecības apjomi Baltijas valstīs, daudzās citās ES dalībvalstīs, Krievijā. Arī eksporta cenu kāpums, ko vērojām iepriekš, gada beigās ievērojami sabremzējās - 4.ceturksnī eksporta vienības vērtība auga tikai par 0.8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
Kopumā prognozējama arī turpmāka tekošā konta deficīta samazināšanās - šogad līdz 6.1% no IKP un nākamgad - līdz 3.2% no IKP . To galvenokārt noteiks preču negatīvā saldo tālāks sarukums. Nozīmīgs riska faktors straujākam tekošā konta deficīta sarukumam ir nelabvēlīgā attīstība eksporta tirgos - strauji kritīs ne tikai imports, bet jārēķinās arī ar eksporta lejupslīdi. Sagaidām eksporta sarukumu šogad par apmēram 9-10% un importa kritumu - par 16-17%. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka topošās valdība strauji pilda prioritātēs ierakstīto - nodrošināt eksporta kredīta garantiju pieejamību!
Par budžetu. Tā kā šogad turpinās kristies kopprodukts un inflācija un pasliktināsies situācija darba tirgū, tad, neveicot papildu taupības pasākumus, valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts var sasniegt 10.5-11% no IKP. Tas nav pieļaujams, un jānodrošina ekonomikas stabilizācijas programmā noteiktā budžeta deficīta kritērija izpilde. Tas nozīmē - lai sasniegtu budžeta mērķi -4.9% no IKP, 2009. gada izdevumi papildus jāsamazina par aptuveni 750 milj. latu.
Lieku reizi vērts atgādināt, kāpēc tas jāizdara jebkurai nākamajai valdībai:
- Latvijai nav cita finansējuma avota, lai segtu budžeta deficītu, kā starptautisko aizdevēju kredītlīnija 7.5 miljardu eiro apmērā. Tādēļ šobrīd izšķirīgi svarīgi ir izpildīt programmas nosacījumus. Šī aizņemšanās iespēja globālā finanšu vētrā, kad neviens cits nav gatavs Latvijai aizdot, dod Latvijai aizvēju, mēs "nopērkam" laiku, lai strukturāli sakārtotu ekonomiku, tai skaitā sabalansētu algas ar darba ražīgumu. Kad globālā ekonomika sāktu atkopties, Latvijas uzņēmēji tad būtu spējīgi konkurēt ar citiem, gatavi audzēt eksporta apjomus.
- Zaudējot starptautisko institūciju atbalstu, riskējam nonākt situācijā, kad budžeta izdevumi jāsamazina vēl vairāk kā par 750 miljoniem latu. Proti - deficīts visu 11% no IKP apjomā, jo ārēju finansētāju šim iztrūkumam tad var arī nebūt. Tas nozīmētu budžeta izdevumu samazinājumu par 1.35 miljardiem latu!
- Lai 2012. gadā pārietu uz eiro, kas ievērojami stabilizētu Latvijas ekonomiku, jau 2010. gadā budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP. No tāda viedokļa, lielākais izdevumu samazinājuma darbs jāpaveic jau šogad. Tas būs galvenais apliecinājums, vai valdība ir nopietni gatava nākt talkā uzņēmējiem, pasteidzinot eiro ieviešanu, vai tie ir tikai tukši vārdi. Eiro nav zāles visam, bet pilnīgi noteikti - droša osta vētrā, un uz to arī jātur kurss.
Ņemot vērā tālāku ekonomiskās aktivitātes kritumu, inflācijas kritumu un vājo kreditēšanas aktivitāti, Latvijas Bankas padome nolēma samazināt Latvijas Bankas refinansēšanas likmi līdz 5.0% no 6.0%, kā arī samazināt noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likmi līdz 1.0% no pašreizējiem 2.0%. Komercbankas joprojām aktīvi izmanto noguldījumu iespēju centrālajā bankā, kas nozīmē, ka likmes mazināšana dotu papildu stimulu starpbanku latu tirgus aktivitātes veicināšanai un motivētu bankas pieejamos resursus novirzīt tautsaimniecības kreditēšanai.