Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas tautsaimniecībā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.
Jaunākā statistiskā informācija skaidri apliecina turpmāku tautsaimniecības iekšējās un ārējās nesabalansētības mazināšanos, sarūkot gan inflācijai, gan tekošā konta deficītam. Ņemot vērā straujo ekonomiskās aktivitātes kritumu un prognozes par pasaules pārtikas cenu samazināšanos, kā arī pasaules naftas cenu stabilizēšanos, sagaidāms turpmāks inflācijas kritums Latvijā. Kā liecina jau izziņotie lēmumi, arī administratīvi regulējamās cenas mazināsies - siltumenerģijas tarifi no maija un dabasgāzes cenas no jūlija. Nozīmīgi krīt ražotāju cenu gada pieauguma temps vietējā tirgū pārdotajai produkcijai, joprojām zemā līmenī ir patērētāju konfidence un vājinās inflācijas gaidas. Kopumā secināms, ka inflācija sarūk saskaņā ar iepriekš prognozēto, un tādēļ gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam pagaidām saglabājam iepriekšējā 2.5-3.5% līmenī.
Šī gada 1. ceturksnī ievērojami uzlabojās preču tirdzniecības bilance, importam krītot par 36.5% un eksportam - par 26.0%. Importa pārsvars pār eksportu saruka no 74.6% iepriekšējā gada pirmajos trīs mēnešos līdz 49.9% šā gada atbilstošajā periodā, negatīvajai tirdzniecības bilancei samazinoties vairāk nekā divas reizes. Atspoguļojot kopējā pieprasījuma kritumu, imports samazinājās visās nozīmīgākajās preču grupās. Visstraujākais samazinājums bija tādās no ekonomiskā cikla atkarīgās preču grupās kā satiksmes līdzekļi, mehānismi un elektroiekārtas, kas noteica gandrīz pusi kopējā importa krituma.
Uzlabojoties gan preču tirdzniecības bilancei, gan arī pārējo posteņu bilancēm, saskaņā ar operatīvajiem datiem gada pirmajos divos mēnešos ir sasniegts tekošā konta pārpalikums 1.2 milj. latu apmērā. Tas ir ļoti straujš uzlabojums salīdzinājumā ar vēl pirms pusotra gada vērojamo deficītu virs 20% no IKP. Tādējādi šogad tekošais konts jeb importa pārsvars pār eksportu prognozējams tuvu sabalansētam līmenim. Kā riska faktori gan jāpatur prātā, ka ārējais pieprasījums var turpināt stagnēt, ka uzņēmumu finansējums ir ierobežots un ka atsevišķas valstis piekopj protekcionismu.
Diemžēl situācija nav tik iepriecinoša iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības ziņā. Sabalansētai tautsaimniecības attīstībai nepieciešamais inflācijas un tekošā konta deficīta kritums notiek saistībā ar strauju ekonomikas lejupslīdi. Divu mēnešu starplaikā starp Latvijas Bankas padomes sēdēm klajā nākušie dati un informācija par tautsaimniecības virzību liek turpināt samazināt iepriekšējās IKP prognozes.
Gada sākumā ekonomiskās aktivitātes sarukums bijis ļoti straujš. Pastiprinoties ekonomikas lejupslīdei gan ražošanas, gan pakalpojumu nozarēs, saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes ātro novērtējumu 2009. gada 1. ceturksnī IKP apjoms, salīdzinot ar 2008. gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 18%. Rūpniecībā apjomi kritušies par 22%, mazumtirdzniecībā - par 25%, viesnīcu un restorānu pakalpojumos - par 34%.
Bezdarba pieaugums ir kļuvis lēnāks pēc 1.2 - 1.3 procentu punktu kāpuma iepriekšējos mēnešos. Aprīlī reģistrētā bezdarba līmenis pieauga par 0.3 procentu punktiem, sasniedzot 11.0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Arī uzņēmējiem nodarbinātības samazināšanas gaidas pēdējos mēnešos ir mazinājušās, liecinot par nedaudz optimistiskāku skatu nākotnē.
Minētās pozitīvās iezīmes pagaidām neatsver nelabvēlīgo risku īstenošanos. Proti, strauji krīt globālā ekonomiskā aktivitāte un eksporta partnervalstis piekopj protekcionismu, kā arī vājāks par iepriekš paredzēto ir iekšzemes pieprasījums. Līdz ar to 2009. gada IKP krituma prognozi no 12% pazeminām līdz 16.5%, kas ir mūsu bāzes scenārijs.
Šāda attīstība kārtējo reizi aktualizē to, cik svarīgi ir tautsaimniecības stimulēšanas pasākumi, pieejamos līdzekļus novirzot uzņēmējdarbības veicināšanai. Ir skaidri jāapzinās, ka, neīstenojot tautsaimniecības stimulēšanas pasākumus, varam nonākt lejupvērstā spirālē vai riņķa dancī: ekonomikai krītoties straujāk par paredzēto, nāksies veikt turpmāku valsts tēriņu apcirpšanu, kas savukārt dzīs tautsaimniecību aizvien dziļākā apsīkumā. Nav grūti atcerēties sekas līdzīgai domāšanai un novēlotai rīcībai iepriekšējos gados, kad, valdības politikai nereaģējot uz straujo izaugsmi, piedzīvojām inflācijas spirālveida kāpumu un bīstamu importa un tekošā konta deficīta skrējienu. Tātad ātri un efektīvi īstenojot visas tautsaimniecības aktivitātes stimulēšanas iespējas, atbalstot uzņēmējdarbību, ekonomikas lejupslīde varētu būt mazāka. Turpinoties labvēlīgām norisēm arī ārējos tirgos, tautsaimniecības atkopšanās sākumu varētu pietuvināt jau šī gada beigām. Tomēr šāds attīstības scenārijs, kā jau minēts, būs atkarīgs no valdības izšķirīgas rīcības: ja stimulēšana būs savlaicīga un efektīva, IKP kritums varētu būt 15-16% robežās; pretējā gadījumā kopprodukta kritums var būt arī 17-18% robežās.
Papildu riska faktors ekonomikas attīstībai ir kreditēšana. Precīzāk: tautsaimniecības kreditēšanas temps šogad pagaidām turpinājuši sarukt. Iekšzemes kredītu atlikums samazinājās gan februārī, gan - vēl straujāk - martā: attiecīgi par 0.4% un 0.9% mēneša laikā. Tas skar visus kredītu veidus, bet sektoru dalījumā paātrinājās kritums tieši uzņēmumiem izsniegtajos kredītos. Papildus Latvijas Bankas jau veiktajiem monetārās politikas lēmumiem, palielinot bankām kreditēšanai pieejamos līdzekļus, kreditēšanu nepieciešams sekmēt arī valdībai, sniedzot garantijas uzņēmumiem aizdevumu saņemšanai.
Vēl par valsts budžeta politiku. Straujāka tautsaimniecības lejupslīde nozīmē arī lielākus pārbaudījumus budžeta noturēšanai grožos. Īsā laikā, gada pirmajos četros mēnešos, valsts konsolidētajā budžetā jau ir uzkrājies 388 miljonu latu liels deficīts. Valsts konsolidēto budžetu veido pamatbudžets un sociālās apdrošināšanas budžets, un iztrūkumi ir abos, bet nodokļu ieņēmumu neizpildes riski aug. Ja IKP krituma prognoze ir stipri zemāka par līdzšinējiem 12% un sasniedz 16.5%, bet izdevumi papildus netiek samazināti, valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts, kurā ierēķina arī pašvaldības, varētu pārsniegt 12% no IKP saskaņā Māstrihtas kritēriju vērtēšanai izmantojamo metodoloģiju. Izsakot latos, 12% deficīta ir 1.65 miljardi.
Šobrīd, kad tiek plānoti budžeta grozījumi, valdībai ir skaidri jāapzinās: lai nepārsniegtu 7% deficītu pie lejupslīdošas ekonomikas un saglabātu mērķi ieviest eiro 2012.gadā, budžeta izdevumi samazināmi par 700 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka ar šobrīd plānotajiem budžeta grozījumiem nepietiks un valdībai tuvākajā laikā būs jāstrādā pie jaunu izdevumu samazināšanas plāna. Tas nenozīmē, ka tiek pārvilkta svītra nākamajai starptautiskā aizdevuma daļai jūlijā, bet tas sarežģīs turpmāko aizdevumu saņemšanu.
Un nobeigumā par Latvijas Bankas padomes šodien pieņemto lēmumu. Ņemot vērā prognozējamo turpmāko ekonomiskās aktivitātes kritumu, tālāku inflācijas lejupslīdi, kā arī norises kreditēšanas jomā, Latvijas Bankas padome šodien nolēma turpināt jau 2008. gada februārī aizsākto - mīkstināt stingras monetārās politikas noteiktos ietvarus finanšu tirgum, samazinot Latvijas Bankas refinansēšanas likmi no līdzšinējiem 5.0% līdz 4.0%. Pārējās Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes un rezervju prasības banku sektoram paliek līdzšinējā līmenī.