2010. gada 14. janvāris

Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas tautsaimniecībā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.

Cenu dinamika
Lai gan pēdējos trīs mēnešus vērojama deflācija, cenu kāpums pagājušā gada sākumā noteica, ka 2009. gada vidējā inflācija saglabājās pozitīva 3.5%, kas atbilst Latvijas Bankas pagājušā gada pavasarī koriģētajām prognozēm. Vidējā inflācija ir rādītājs, pēc kā mēra atbilsmi Māstrihtas kritērijiem. [Attēls]. Vidēji gada laikā cenas kāpušas plašam preču un pakalpojumu klāstam. Cenu kritumu, sākot no 2009. gada vidus, nosaka gan zemais pieprasījums un uzņēmumu izmaksu kritums, gan pasaules energoresursu cenu dinamika.
Šogad gaidāms mērens patēriņa cenu kritums visa gada garumā, deflācijai gadā vidēji sasniedzot 3.8% [Attēls]. Tomēr deflācijas periodu neprognozējam ilgu, pie mērenas inflācijas atgriezīsimies jau nākamā gada nogalē, kad paredzama cenu pieauguma atsākšanās pret iepriekšējo gadu. Cenu kāpumu ietekmēs globālās ekonomikas atkopšanās un ar to saistītais importa cenu, tai skaitā pasaules energoresursu un pārtikas cenu pieaugums, kā arī pakāpeniska Latvijas tautsaimniecības atkopšanās.

Līdzsvarotas izaugsmes atjaunošanās
Pēdējie statistikas dati par iekšzemes kopproduktu liecina, ka 2009. gada 3. ceturksnī tas reālajā izteiksmē pret iepriekšējo ceturksni turpināja nedaudz samazināties, tomēr vienlaikus iezīmējās arī pozitīvas norises. Pieaugusī Latvijas uzņēmumu konkurētspēja un pakāpeniskā pieprasījuma atjaunošanās vairumā Latvijas ārējo tirgu iepriekšējos mēnešos noteica nelielu preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu.
Pēc liela krituma 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā, preču eksporta fiziskais apjoms [Attēls] pieaudzis jau divus ceturkšņus pēc kārtas, proti, pagājušā gada 2. un 3. ceturksnī. Jaunākie dati liecina, ka šis pieaugums turpinās: apstrādes rūpniecība kāpina ražošanas apjomus pamatā uz eksportu orientētajās nozarēs - koksnes, metālu un ķīmijas produktu ražošanā. Oktobrī pārsniegts iepriekšējā gada ražošanas līmenis, un novembrī vēl nozīmīgāku kāpumu uzrāda teju visas apstrādes rūpniecības apakšnozares - kopumā par 11.6% mēneša laikā.
Tas ļauj secināt, ka Latvijas tautsaimniecība pakāpeniski pārorientējas uz eksportu, kas arī turpmākajos gados būs galvenais tautsaimniecības dzinējspēks, līdz pakāpeniski pie veselīgas izaugsmes atgriezīsies arī iekšējais pieprasījums. Tieši uzņēmēju konkurētspējas pieaugums ir tas, kas ļauj sagaidīt noturīgu eksporta un tautsaimniecības atkopšanos. Iepriekšējos gados uzkrātā plaisa [Attēls] starp algām un darba ražīgumu ir būtiski mazinājusies.

  • Kritušas darbaspēka izmaksas apstrādes rūpniecībā par produkcijas vienību - no 2008. gada beigām, kad tās bija augstākajā punktā, līdz 2009. gada 3. ceturksnim par 14.9%.
  • Svarīgi, ka to noteicis ne tikai algu samazinājums, bet arī tālāks darba ražīguma pieaugums. Tautsaimniecībā to vērojam jau 2. ceturksni pēc kārtas.
Ražīguma kāpums ietekmēs turpmākās ekonomikas prognozes, jo tas ir ekonomikas ciklu apsteidzošs rādītājs - tātad gaidāmā ekonomikas pieauguma priekšvēstnesis. Šī gada prognozei svarīgi, ka tirgojamo preču sektors turpina atkopties - tādēļ 2010. gadam spēkā paliek līdzšinējā IKP krituma prognoze -2.0% līdz -2.5%.

 

Tekošais konts
Tekošajā kontā jau 2009. gadā bija vērojamas pozitīvas pārmaiņas - preču un pakalpojumu konta pārpalikums, kas ir reģistrēts jau vairākus mēnešus, oktobrī uz eksporta pieauguma rēķina palielinājās. Tas nozīmē, ka importa izdevumu apmaksai Latvijai nav vairs jāaizņemas, bet tos varam segt ar eksporta ienākumiem. [Attēls]
Tekošā konta prognoze 2010. gadam galvenokārt labvēlīgāku preču eksporta rādītāju ietekmē ir +11.4% no IKP, un tas saglabāsies pozitīvs arī vairākus turpmākos gadus.

Reformēts budžets - stabilizācijas priekšnoteikums
Jau šobrīd varam novērtēt, cik liela nozīme ekonomikas stabilizēšanā ir bijusi valsts finanšu sakārtošanas procesam un šī gada budžeta pieņemšanai. Nozīmīgi ir mazinājusies nenoteiktība finanšu tirgos - latu procentu likmes 3 mēnešiem no gandrīz 14% 2009. gada novembrī sarukušas līdz 5.5% šobrīd [Attēls]. Tas atspoguļojas arī kredītu procentu likmju kritumā Latvijas uzņēmumiem un privātpersonām. Vairākus mēnešus pieaug arī noguldījumi bankās. Operatīvie dati liecina, ka arī decembrī noguldījumu pieaugums turpinājies: pret iepriekšējo mēnesi par 4.6% jeb 225 miljoniem latu un pret iepriekšējo gadu par 1.7%. Latu noguldījumi decembrī pieauguši par 7.6% un eiro noguldījumi - par 2.2%.
Ar šī gada budžetu panāktais progress jāturpina, Latvija nedrīkst apstāties. Jau gada sākumā ir jāsāk nopietns darbs pie 2011. gada budžeta, it īpaši pie svarīgām strukturālajām reformām, bez kurām valsts nenonāks pie ilgtermiņā uzturamas budžeta struktūras un finanšu sistēmas stabilitātes.
Proti, valdībai līdz priekšā stāvošajām vēlēšanām ir deviņi mēneši laika, lai veiksmīgi turpinātu budžeta sakārtošanas darbu. Atlicis pēdējais budžeta sakārtošanai, optimizācijai nepieciešamais liela apjoma samazinājums, iespējams, 400-500 miljonu latu robežās. Būtu nepiedodami šo laiku nelikt lietā, neizmantot produktīvi. Citādi brīdī pēc vēlēšanām Latvija atkal var nonākt situācijā, kad nāksies izmantot ātrus, ekonomiku vēl vairāk bremzējošus risinājumus. Ir nepieciešams paziņojums, ka nekādi nodokļi Latvijā turpmāk netiks celti un pie pirmās iespējas atsevišķi nodokļi tiks samazināti. Ir svarīgi, lai Latvijas uzņēmēji un investori var beidzot plānot darbību un viņiem nebūtu jābaidās, ka pēc sešiem mēnešiem atkal nodokļu ziņā kas var mainīties.

Eiro datums jānosauc, nepieciešams plāns kritēriju izpildei!
Vēl par pāreju uz eiro. Esmu gandarīts, patiesi priecīgs, ka valdība kopā ar Darba devēju konfederāciju, iespējams arī citiem sociālajiem partneriem gatava konkretizēt pagaidām deklaratīvo mērķi pāriet uz eiro 2014. gadā un likt pamatā konkrētu rīcības plānu.
Eiro nav burvju nūjiņa, kas atrisina visas problēmas. Bet tas dod daudzus nenoliedzamus ieguvumus tautsaimniecībai, uzņēmumiem, iedzīvotājiem un tas ir arī ceļš, kas liek savest kārtībā budžetu un tautsaimniecību ilgtspējīgai attīstībai.
Varam teikt, ka pāreja uz eiro Latvijas tautsaimniecībai būs arī balva par veiksmīgi uzsākto krīzes pārvarēšanu. Un svarīgi ir apzināties, ka palaižot garām 2014. gadu, eiro ieviešanas iespēja Latvijai atkal atvirzītos nezināmā nākotnē. Tas nebūs tik vienkārši kā ar vilcienu uz Jūrmalu - nokavēju vienu, kāpšu nākamajā, netikām 2014. gadā, mēģināsim 2015. vai 2016. ... Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka 2013.-2014. gadā inflācijas pieaugs, arī ārējais parāds var palielināties, un līdz ar to eiro ieviešana var atvirzīties uz 2017.-2018., tālākiem gadiem.

Padomes lēmums
Tiktāl par makroekonomiskās situācijas izvērtējumu. Visbeidzot - par Latvijas Bankas padomes šodien lemto un kopsavilkumā par apsvērumiem, kas ir šī lēmuma pamatā.
Banku sistēmas likviditāte jeb brīvo līdzekļu apjoms pēdējos mēnešos ir augsts, banku noguldījumi Latvijas Bankā turas vidēji 250-300 miljonu latu robežās. Savukārt starpbanku likmes, no kā atkarīgas uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu likmes, valstij pakāpeniski atgūstot uzticību finanšu tirgos, ir ievērojami mazinājušās un pietuvojušās Latvijas Bankas noteiktajām likmēm. Zemo kreditēšanas aktivitāti pašlaik nosaka nevis likmes, bet tā joprojām ir skaidrojama ar banku piesardzīgo kredītpolitiku sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos, kā arī zemo kredītu pieprasījumu gan no mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.

Līdz ar to Latvijas Bankas padome šodien nolēma atstāt nemainīgas gan Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes, gan banku sektoram noteikto obligāto rezervju normu.

 




Preses konferences ilustrācijas Adobe PDF formātā.