Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas tautsaimniecībā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību.
Galvenie secinājumi ir šādi.

  • Ekonomiskā situācija valstī, tai skaitā eksports un konkurētspēja, pamazām uzlabojas.
  • Stabilizācija finanšu tirgos liecina par pakāpenisku uzticības atjaunošanos.
  • Taču tautsaimniecība kopumā vēl ir vāja, un turpmākas stabilitātes galvenais elements būs 2011. gada budžets, kas veidojams uz strukturālu reformu pamata.

Un tagad par galvenajiem tautsaimniecības rādītājiem.

Cenu attīstība
Kopš iepriekšējā gada oktobra vērojamā gada deflācija jeb cenu līmeņa samazināšanās februārī sasniedza 4.2%. Cenu korekcija turpinās daudzām precēm un pakalpojumiem. Savukārt norises globālajos tirgos, tai skaitā naftas cenu pieaugums, likušas kāpt degvielas cenām, kas tādējādi bremzē kopējo cenu līmeņa kritumu.

Jāatzīmē, ka pirmo reizi kopš 2002. gada pieaudzis pārtikas preču un energoresursu īpatsvars patēriņa cenu grozā, kā tam krīzes apstākļos nāktos, tām tiek tērēta salīdzinoši lielāka daļa izdevumu. Šo cenu pārmaiņas līdz ar to šogad vairāk nekā iepriekš ietekmē inflācijas rādītājus.

Latvijas Bankas 2010. gada deflācijas prognoze paliek nemainīta: -3.8%, bet sagaidām, ka tā būs deflācijas maksimālā robeža, jo pasaules energoresursu cenu un pārtikas cenu globālo tendenču prognozes liek sagaidīt spēcīgāku deflāciju mazinošu ietekmi, nekā gaidīts iepriekš.

Līdzsvarotas izaugsmes atjaunošanās
Pakāpenisku tautsaimniecības situācijas uzlabojumu uzrāda kopprodukta gada krituma temps, kas gada nogalē bija nedaudz mērenāks. To lielākoties noteica spēcīgāka eksporta izaugsme. Tā pamatā ir:

  • uzlabojusies konkurētspēja un
  • pieprasījuma kāpums eksporta tirgos, kas daudzās nozarēs kompensēja vājo iekšzemes pieprasījumu.

Pirms stundas publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērnā gada 4. ceturksnī IKP saruka par 16.9%.

Konkurētspējas uzlabošanās rezultāts ir Latvijas eksporta un eksporta daļu pieaugums. 2009. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni tirgus daļas turpināja palielināties daudzu nozīmīgu tirdzniecības partnervalstu importā (Attēls), īpaši Krievijas, Igaunijas un Lielbritānijas tirgū. Cenu un izmaksu dinamika salīdzinājumā ar galvenajām tirdzniecības partnervalstīm saglabājās labvēlīga. Turklāt iepriekšējos gados vērojamā plaisa starp darba algu un darba ražīgumu turpina strauji mazināties, gan kāpjot darba ražīgumam, gan samazinoties darba samaksai (Attēls).

Uzņēmēju novērtējums situācijai apstrādes rūpniecībā ir nepārtraukti audzis un janvārī jau par 19 procentu punktiem pārsniedzis zemāko vērtējumu 2009. gada februārī, bet produkcijas izlaides kritums janvārī par 3.9% liecina, ka iepriekšējos mēnešos novērotā augšupejošā tendence pagaidām vēl ir nenoturīga. Tomēr produkcijas izlaide ir pietuvojusies pērnā gada līmenim. To noteica atsevišķu nozaru izaugsme, kas ir stabili nostiprinājušās ārējos tirgos: tā ir koksnes izstrādājumu, ķīmisko vielu un produktu un metālu ražošana. Tai pašā laikā diemžēl transporta pakalpojumu rādītāji, kam būtu potenciāls atdzimt līdz ar globālās krīzes mazināšanos, tomēr joprojām nav iepriecinoši, ko nozīmīgi ietekmē kaimiņvalstu konkurence.

Straujais patērētāju noskaņojuma uzlabojums gada sākumā un citi operatīvie rādītāji vēstīja par gaidāmiem uzlabojumiem tirdzniecības nozarē. Mazumtirdzniecības apgrozījums janvārī pret decembri, izslēdzot sezonālo ietekmi, pieauga par 4.0%. Pieaugums gandrīz visās preču grupās ļauj cerēt uz labvēlīgu tendenci.

Paredzams, ka ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās (Attēls), kas galvenokārt balstās uz eksporta izaugsmi, dos IKP pieaugumu ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni 2010. gada otrajā pusē. IKP prognoze 2010. gadam netiek mainīta, saglabājot krituma tempa novērtējumu -2.5%.

Tekošais konts
Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums 2009. gada 4. ceturksnī bija 12% no IKP un 2009. gadā kopumā – 9% no IKP (Attēls). Lielāko daļu no tekošā konta pārpalikuma 2009. gadā veidoja tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi banku sektorā, bet svarīgi, ka preču un pakalpojumu kontā 4. ceturksnī bija pārpalikums, pateicoties labvēlīgām preču eksporta tendencēm. Arī maksājumu bilances prognoze 2010. gadam nav mainīta, un tekošā konta pārpalikums gaidāms 11.3% no IKP.

Stabilizācija finanšu tirgū
Jaunākie finanšu tirgus rādītāji turpināja uzlaboties un atspoguļo tirgus dalībnieku riska uztveres ievērojamo mazināšanos, kas aizsākās līdz ar 2010. gada budžeta pieņemšanu. Uzticībai augot, ir būtiski samazinājušās un joprojām krīt latu naudas tirgus procentu likmes. Latu procentu likmes 3 mēnešiem no gandrīz 14% 2009. gada novembrī sarukušas zem 2.5% pašlaik. (Attēls) Banku sektorā ir daudz brīvu līdzekļu, un eksporta kāpums varētu stimulēt arī kreditēšanas aktivitāti, uz ko jau janvārī norāda industriālo kredītu atlikuma pieaugums.

Ir saņemti pozitīvi vērtējumi no kredītreitingu aģentūrām, un strauji pieaugusi investoru interese par Latviju, īpaši par valdības iekšējā aizņēmuma parādzīmēm, to procentu likmēm krītot tikpat strauji kā latu naudas tirgus likmēm. Tas investoriem, protams, izdevīgi, ņemot vērā lata piesaisti eiro, viņiem ir iespējas pelnīt augstas lata likmes, gluži kā ieguldot eiro. Turklāt atjaunojies pieprasījums pēc ilgtermiņa valsts vērtspapīriem, tai skaitā divgadīgiem. Tādējādi budžeta tēriņu mazināšana ir ļāvusi ļoti īsā laikā mazināt procentu izdevumus par kredītresursiem gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, gan valdībai.

Nākamā gada budžeta loma turpmākā stabilizācijā
Latvijas valsts konsolidētā budžeta izpilde, aizsākusies ar pārpalikumu janvārī, diemžēl februārī jau uzrāda deficītu. Kopš gada sākuma uzkrātais valsts konsolidētā budžeta deficīts februāra beigās bija 52.7 milj. latu jeb 0.4% no 2010. gadam prognozētā IKP.

Lai saglabātos līdzšinējā uzņēmēju un patērētāju konfidences uzlabošanās tendence un uzticības kāpums, lai uzlabotos investīciju piesaistes klimats, galvenais faktors nākotnes izredžu vērtēšanā ir un būs valdības darbs 2011. gada budžeta veidošanā. Kā zināms, lai sasniegtu 2011. gadam nosprausto budžeta mērķi, kas ir deficīts zem 6% no IKP, budžeta izdevumi jāmazina par 450 milj. latu. Gan centrālā banka, gan uzņēmēji jau pamatojuši, kādēļ budžeta konsolidāciju – reformas un aprēķinus – svarīgi sākt savlaicīgi, jau šobrīd! Tikai tā izdosies tikt pie rezultāta, pieaugt kopproduktam un mazināt ārējo parādu un tā apkalpošanas izmaksas! Kā saprotam, tā ir arī valdības galvenā prioritāte: rūpes par darba vietu radīšanu, bezdarba mazināšanu. Tikai skaidra un savlaicīga budžeta pieņemšana var to veicināt. Budžets balstāms nevis uz ātriem un uzņēmējdarbību aizbiedējošiem pasākumiem, bet gan uz pārdomātiem, strukturālās reformās balstītiem lēmumiem. Strukturālās reformas nekad nav vieglas, bet ja tās veiks šogad, tās būs mazāk sāpīgas nekā nākamgad vai vēlāk. Tas apdraudētu starptautiskā aizdevuma līdzekļu saņemšanu, paverot iespēju, ka pēdējā brīdī vairs nav laika skaidriem, izsvērtiem lēmumiem par izdevumu samazinājumu strukturālām reformām un vienīgais risinājums tad izrādītos nodokļu celšana, pret ko jau esam iestājušies.

Iespējams, ka šobrīd ir īstā reize arī pabeigt aizsākto funkciju inventarizāciju – apkopot argumentus un, protams, neaizmirst, kā izskatās ārējā parāda dinamika (Attēls) un kādas ir tā pieauguma sekas: jau 2012. gadā varam sasniegt situāciju, kad samaksai par parādu vien tērēsim ap 3% no IKP jeb 360-400 miljonus latu.

Padomes lēmums
Noslēgumā par Latvijas Bankas padomes šīs dienas lēmumiem. Ņemot vērā ekonomiskās situācijas stabilizēšanos un inflācijas risku mazināšanos jeb neesamību, Latvijas Bankas padome šodien nolēma samazināt Latvijas Bankas refinansēšanas likmi no 4.0% uz 3.5%. Lai sekmētu banku sistēmas brīvo līdzekļu apjoma prognozējamību, Latvijas Bankas padome šodien nolēma ieviest jaunu monetāro instrumentu – noguldījumu iespēju uz 7 dienām – un noteica tās procentu likmi 1.0% apmērā. Vienlaikus, lai motivētu bankas tām pieejamos resursus novirzīt tautsaimniecības attīstībai, Latvijas Bankas padome šodien nolēma samazināt noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankā procentu likmi no 1.0% uz 0.5%.

Visi minētie lēmumi stājas spēkā no 2010. gada 24. marta.


Preses konferences ilustrācijas Adobe PDF formātā.