Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas tautsaimniecībā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.
CENU DINAMIKA
Deflācija tautsaimniecībā pēdējos mēnešos mazinājusies. Tas priecē, protams. To nosaka galvenokārt divi ārēji faktori: energoresursu un neapstrādātās pārtikas cenu kāpums, kas pārsniedz iepriekšējās prognozes. Protams, līdzīgi kā Latvijā šie divi faktori ietekmē kopējās cenu izmaiņas arī citās valstīs - tajā skaitā Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Tātad kopumā šo cenu kāpums nepasliktina Latvijas konkurētspēju pret pārējām Eiropas valstīm.
Galvenais inflācijas analīzes rādītājs šobrīd ir pamatinflācija un tā neiekļauj tādus mainīgos kā energoresursu un neapstrādātās pārtikas cenas. (Attēls) Pamatinflācija Latvijā joprojām ir cenu krituma zonā, jo vājš ir pirktspējīgais pieprasījums, pagaidām samazinās arī no jauna izsniegto kredītu apjoms. Tādējādi pamatinflācija vēl ilgi būs zema. Otrs izšķirīgi svarīgs cenu indikators ir gada vidējās cenu pārmaiņas, kas ir Māstrihtas kritērija pamatā un labāk, izlīdzinātāk raksturo cenu tendences pret iepriekšējo gadu. Augustā gada vidējā inflācija saglabājas negatīva -1.8%. Kā redzams attēlā - bažas, ka zemās inflācijas laiks ir beidzies, ka nākotnē mūs sagaida atgriešanās augstas inflācijas izaugsmes teritorijā absolūti neapstiprinās. Redzam, ka pamatinflācija - melnā līnija - šogad joprojām būs negatīvā teritorijā un tikai nākamā gada vasaras sākumā varētu atgriezties pozitīvā teritorijā. Ja raugāmies uz gada vidējo jeb Māstrihtas inflācijas kritēriju, kas, manuprāt, ir pats svarīgākais analīzes objekts, nevis gada inflācija, ko redzam ar raustīto līniju - tā šobrīd ir sasniegusi savu zemāko punktu un nevaram runāt ne par kādu inflācijas pieaugumu.
Kopumā jāsecina, ka Latvijas ražojumu un pakalpojumu cenu konkurētspēja ir uzlabojusies, nodrošinot arī lielāku ekonomikas aktivitāti. Tālākai konkurētspējas uzlabošanai ir svarīgi, lai inflācija Latvijā būtu zemāka nekā vidēji Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. (Attēls)
IEKŠZEMES KOPPRODUKTS
Kā apliecina vakar saņemtie pilnie 2. ceturkšņa dati, iekšzemes kopprodukts turpināja augt otro ceturksni pēc kārtas. Ir labi, ka to nodrošinājušas līdzšinējās pozitīvās tendences eksportā, kā arī uzlabojumi privātajā patēriņā (Attēls).
Vienlaikus jāsaka, ka pašreiz atgūtā stabilitāte un nosacītais miers var izrādīties mānīgi. Vairāki makroekonomiskie rādītāji un pieaugušie nodokļu ieņēmumi gada pirmajā pusē gan liecina par nelielu ekonomiskās aktivitātes kāpumu, tomēr atkopšanās un tās turpmākās izredzes ir pārāk trauslas, lai būtu pamats teikt, ka krīze jau ir pārlaista. Galu galā - gadā kopumā diemžēl vēl sagaidāms IKP kritums!
Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu (Attēls), Latvijā ekonomiskā izaugsme joprojām ir visvājākā. Mūsu analīze liecina, ka situācijas attīstība pagaidām liek būt ļoti piesardzīgiem gan par ārējā, gan iekšējā tirgus attīstības izredzēm tuvākajā laikā.
- Vairākos eksporta tirgos izaugsme ir nedroša. Pieauguši lejupvērsti riski saistībā ar attīstību nākamajos periodos, tai skaitā ASV, kam ir lokomotīves loma. Jaunākie ASV dati liek bažīties par atkārtotu recesiju. Tas var negatīvi ietekmēt ekonomisko rosību Latvijas galvenajās partnervalstīs Eiropas Savienībā, tai skaitā centrālās Eiropas valstīs. Arī Lietuvā un Igaunijā iekšzemes pieprasījums joprojām kopumā ir vājš. Līdz ar to var mazināties pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem.
- Iekšzemes pieprasījums sācis pakāpeniski atjaunoties, taču arī te vēl varam piedzīvot atslābumu. Par to liek domāt gan politiskā neskaidrība par budžeta un nodokļu lēmumiem, gan daži operatīvie dati, piemēram, mazumtirdzniecības un patērētāju noskaņojuma rādītāji. Atšķirībā no gada sākuma pēdējos mēnešos tajos ir mazāk optimisma.
BUDŽETA KONSOLIDĀCIJA
Lai tautsaimniecība tiešām turpinātu veiksmīgi stabilizēties un atkopties, ir svarīga uzticamība pašreiz Latvijā notiekošajiem procesiem. Uzticamība ir pamats kreditēšanai, investīcijām, uzņēmējdarbības paplašināšanai, kā arī valsts parāda mazināšanai. Nekas nevairo uzticamību vairāk kā skaidrība par nākotnes lēmumiem, un tādas šai brīdī nav! Tā vietā aizvien biežāk dzirdam nekonkrētus pārspriedumus, ka daudz darīts, ka mazināt budžeta deficītu nevar, ka budžeta konsolidācija varētu notikt arī uz nodokļu celšanas rēķina. Latvijas Banka ir vairākkārt uzsvērusi, ka nodokļus celt nedrīkst, tas būtu tautsaimniecības atkopšanās kapracis. Budžeta konsolidācija veicama tikai uz izdevumu samazināšanas rēķina. Savukārt, ceļot nodokļus, Latvijas tautsaimniecību nolemsim ilgstošai stagnācijai ar visām no tā izrietošajām sekām:
- bezdarbs (Attēls), kas pamazām samazinās, pieaugtu;
- ēnu ekonomikas īpatsvars pieaugtu;
- Valsts kases iekasēto nodokļu apjoms kristos;
- reizē ar nodokļu celšanu pieaugtu cenas un inflācija;
- un diemžēl pieaugtu arī ārējais parāds.
Nepieciešamais konsolidācijas apjoms, saskaņā ar Latvijas Bankas ekspertu aprēķiniem, ir vismaz 400 miljoni latu, nevis tikko izskanējušie 350 miljoni vai pat 100-200 miljoni, kas no budžeta veidotājiem dzirdēts vasarā. Mēs uzskatām, ka pastiprinātas neskaidrības apstākļos ir, mazākais, vieglprātīgi paļauties uz iespēju, ka ekonomiskā izaugsme varētu apsteigt cerēto. Ar valsts nākotni nedrīkst riskēt pēc principa - varbūt izdosies, varbūt nebūs tik slikti nemaz nebūs. Ja piepildīsies prognožu lejupvērstie riski, varam zaudēt kopš 2008. gada beigām atgūto vēl trauslo stabilitāti. Tad Latvija no jauna riskētu piedzīvot nestabilitātes un nevajadzīgas ažiotāžas vilni kā 2008. gada beigās, kad pirms starptautiskā aizdevuma bijām pāris mēnešu attālumā no valsts maksātnespējas.
Kā redzam no savas un citu Eiropas valstu pieredzes, apņēmība budžeta sakārtošanā atbilstoši ienākumiem nozīmē uzticību, bet apņēmības trūkums - pretējo. Tātad nemazinot izdevumus, neatjaunotos Latvijas kredītreitingi, kas ir zaļā gaisma investīcijām un darba vietām.
Deficīta nemazināšana nozīmētu pieaugošu ārējo parādu, vairākiem simtiem miljonu latu aizejot procentu maksājumos, ne sociālām vai citām vajadzībām (Attēls).
Nākamgad vien vairāk nekā 300 miljonu latu no budžeta ieņēmumiem tiks iztērēti procentu atmaksai, tātad netiks izlietoti citiem, tautsaimniecību atbalstošiem mērķiem. Šis 6% deficīta līmenis, kas nosprausts Latvijas un EK, SVF parakstītajos dokumentos, ir tikai pats minimums, kas valdībai jāsasniedz, lai Latvija atkal netiktu ieskaitīta nesekmīgo valstu pulkā. Ja manis minētie riski nepiepildītos un Latvijas tautsaimniecība augtu straujāk, tas nozīmētu iespēju panākt arī ātrāku un lielāku budžeta konsolidāciju, nekā iepriekš cerēts, un šī iespēja noteikti būtu jāizmanto.
Šāda budžeta izdevumu konsekventa samazināšana nodrošinās iespēju atdot līdz šim uzkrātos parādus par saprātīgām likmēm tad, kad pienāks laiks tirgū pārfinansēt starptautisko aizdevēju piešķirto aizdevumu. Ja šī pārfinansēšanās notiks sabalansēta budžeta apstākļos, Latvija bez grūtībām un daudz lētāk pārfinansēs parādu. Ja turpretī šī pārfinansēšanās notiks, joprojām saglabājoties ievērojamam budžeta deficīta līmenim, tad, ņemot vērā joprojām zemo ārvalstu investoru uzticības līmeni, iespējami nepatīkami pārsteigumi - un cietīs ne jau abstrakts budžets, bet katra tautsaimniecības nozare un iedzīvotāju grupa.
Visbeidzot - budžeta konsolidācija iepriekš nolemtajā 400 miljonu latu apmērā ir nepieciešama tādēļ, ka zināmās teorijās bāzētās cerības ar budžeta deficīta palīdzību stimulēt ekonomikas "sildīšanu" diemžēl nav tā īsti apstiprinājušās. Tieši otrādi, saglabājoties budžeta deficītam, kas Latvijā ir ļoti augsts, Latvijas ekonomikas izaugsme tiek bremzēta. Par to liecina vairākas pazīmes.
Pirmkārt, saglabājoties augstam budžeta deficīta līmenim un neskaidrībai par to, kā tas tiks mazināts, banku sektors Latvijā neatsāk tautsaimniecības kreditēšanu. Mēs ļoti skaidri redzam, ka, neraugoties uz Latvijas Bankas veikto procentu likmju samazināšanu, pēc kā bankas par brīvo naudas līdzekļu turēšanu saņem procentu likmes vien 0.375-0.5% robežās, tās arvien līdz pat 1 miljardam latu glabā Latvijas Bankā un nelaiž šo naudu apgrozībā. Savukārt neatsākoties kreditēšanai, arī kopējās tautsaimniecības atveseļošanās perspektīvas mazinās un atvirzās uz tālāku nākotni.
Otrkārt, saglabājoties budžeta deficītam un turpinot pieaugt valsts parādam, Latvijas ārējais novērtējums investoru acīs neuzlabojas - par to liecina joprojām vājie Latvijas reitingi, kas ir ievērojami zemāki nekā Igaunijai un Lietuvai (Attēls). Tas savukārt nozīmē, ka par jebkuru aizdevumu, ko Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem tomēr izdodas saņemt, tie maksā augstākas procentu likmes nekā gadījumā, ja budžets būtu sabalansēts.
Treškārt, arī Latvijas iedzīvotāji, redzot, kā valdība tērē vēl nenopelnītu naudu, un saprotot vai nojaušot, ka šāda politika var negatīvi atsaukties uz tautsaimniecības nākotni un varētu tikt celti nodokļi, kļūst piesardzīgāki un veido uzkrājumus "nebaltām dienām". Tādējādi, valdības izdevumi pieaug, bet tajā pašā laikā samazinās iedzīvotāju tēriņi, un nekāda stimulējoša efekta no valdības izdevumu pieauguma tautsaimniecībā kopumā nav.
Nobeigumā, par Latvijas Bankas padomes lemto.
LATVIJAS BANKAS PADOMES LĒMUMS
Jaunākā informācija par tautsaimniecības attīstības tendencēm liecina par ekonomiskās situācijas tālāku stabilizēšanos: iekšzemes kopprodukts pieaug otro ceturksni pēc kārtas, kaut pret iepriekšējo gadu kopumā vēl tiks reģistrēts kopprodukta kritums. To, cik veiksmīgi turpmāk "restartēsim" ekonomiku, lielā mērā noteiks savlaicīga nākamā gada budžeta pieņemšana, konsolidāciju veicot uz izdevumu samazināšanas rēķina. Pretējā gadījumā riskējam ar ilgu un būtisku tautsaimniecības stagnāciju.
Ņemot vērā pašreizējo neziņu par budžeta lēmumiem un tās rezultātā vērojamo lielo likviditātes pārpalikumu (Attēls) komercbanku kontos Latvijas Bankā, kurš netiek novirzīts tautsaimniecības kreditēšanai, Latvijas Bankas padome šodien nolēma atstāt nemainīgas gan Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes, gan banku sektoram noteikto obligāto rezervju normu.
Preses konferences ilustrācijas Adobe PDF formātā.