1. Sākumā nedaudz par eiro zonas tautsaimniecību un Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu iedzīvināšanu
Eiro zonas reālais IKP 1. ceturksnī pieauga par 0.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kas ir daudz labāks rādītājs par prognozēto. Tā rezultātā šī gada 1. ceturksnī IKP bija par 1.7% augstāks nekā pirms gada un beidzot ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni.
Izaugsmi joprojām veicināja privātā patēriņa pieaugums, ko balstīja Eirosistēmas stimulējošā monetārā politika, uzlabojumi darba tirgus rādītājos, kā arī joprojām salīdzinoši zemās naftas cenas. Izaugsmi mazināja ārējā pieprasījuma vājināšanās jeb mūsu eksportspēja, ko zināmā mērā noteica arī ģeopolitiskā situācija.
Lai arī Eirosistēma īsteno aktīvu un stimulējošu monetāro politiku, saprātīgas fiskālās politikas un strukturālo reformu īstenošana turpina būt nozīmīgi faktori ilgtspējīgas izaugsmes veidošanā.
Kā jau iepriekš prognozēts, eiro zonas inflācija aprīlī un maijā atkal kļuva negatīva - attiecīgi -0.2% un -0.1%. Tomēr gaidāms, ka inflācija tuvākajā nākotnē atgriezīsies pozitīvā teritorijā. Visnozīmīgākā ietekme cenu kritumā joprojām bija pasaules enerģijas cenu dinamikai. Tomēr pēdējā laikā pasaules naftas cenas ir pieaugušas, tādējādi šī ietekme uz inflāciju sāk pakāpeniski mazināties. Cenu kāpumu kavēja arī visai vājais pieprasījuma spiediens.
Pirms nedēļas, 2. jūnijā, Eirosistēma nāca klajā ar jaunākajām eiro zonas tautsaimniecības attīstības prognozēm. ECB ekspertu vērtējumā, šogad eiro zonas IKP augs par 1.6%. Attiecīgi, 2017. gadā Eirosistēmas īstenoto monetārās politikas pasākumu un globālās ekonomikas atkopšanās ietekmē IKP varētu pieugt par 1.7%, tāds pat pieaugums prognozējams 2018. gadā.
Izaugsmes kāpumu eiro zonā, protams, veicinās stimulējošā Eirosistēmas monetārā politika, kuras ietekmē finansēšanas nosacījumi kļūst aizvien labvēlīgāki, kā arī joprojām salīdzinoši zemās naftas cenas un nodarbinātības kāpums. Globālās ekonomikas attīstības mazināšanās ietekmē eksporta kāpums, kā jau es minēju, ir bijis salīdzinoši lēns, tomēr sagaidāms, ka tuvākajā laikā pasaules ekonomiskā izaugsme paātrināsies un arī eksporta izaugsme varētu atkopties.
Saskaņā ar jūnija prognozēm vidējā inflācija šogad būs 0.2%, attiecīgi - 2017. gadā inflācija varētu būt 1.3%, bet 2018. gadā līdz 1.6%. Gaidāms, ka inflācijas kāpumu iegrožos gan ekonomiskās aktivitātes joprojām salīdzinoši lēnā attīstība, gan arī energoresursu cenau mērena izaugsme.
Pievēršoties Eirosistēmas īstenotajiem monetārās politikas pasākumiem, jāatgādina, ka ECB Padome ir vairākās kārtās pieņēmusi lēmumus, lai stimulētu ekonomikas attīstību un panāktu inflāciju, kas ir tuvu, bet zem 2% vidējā termiņā. Pēdējie šādi lēmumi tika pieņemti šī gada martā. Tostarp līdz rekordzemām samazinātas procentu likmes ar mērķi samazināt īstermiņa aizņēmumu likmes eiro zonas starpbanku tirgū, kā arī īstenoti papildu pasākumi, lai stimulētu kredītu piešķiršanu privātajam sektoram.
Lai arī kreditēšanas nosacījumi eiro zonā ir būtiski uzlabojušies monetārās politikas lēmumu ietekmē, izaugsmes temps joprojām ir zems, tādēļ Eirosistēma turpina arī aktīvi rīkoties.
Viens no jaunajiem nestandarta instrumentiem ir šī te Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma ar jaunu apakšprogrammu – Uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmu (CSPP), kuras ietvaros plānots iegādāties nebanku uzņēmumu obligācijas. Tāpat palielināta kopējā vērtspapīru iepirkumu summa – no 60 uz 80 miljardiem eiro mēnesī. Šīs programmas gaitā Latvijā jau iegādāti valsts vērtspapīri 933 miljonu eiro apmērā, savukārt Latvijas Bankas kopējās Latvijas valsts un citu eirosistēmas institūciju vērtspapīru iegādes tuvojas 3 miljardiem eiro.
Papildus izziņotas jaunas mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (TLTRO II), kuras būs pieejamas arī Latvijas kredītiestādēm. Salīdzinot ar iepriekšējo TLTRO kārtu, jaunajā programmā nosacījumi kredītiestādēm ir par vēl izdevīgākām procentu likmēm. Neticami! Tās ir procentu likmes, kas vairs nav nulles līmenī vai nedaudz virs nulles, bet ir jau sasniegušas tādu līmeni, kaeiro zonas centrālās bankas faktiski piemaksās bankām, kuras aizņemsies šo naudu. Respektīvi, ja bankas izmanto šo iespēju, aizdevumu likme būs līdzvērtīga procentu likmei uz nakti, tātad mīnus 0.4%.
Jau 3 Latvijas komercbankas izrādījušas interesi un gūs labumu no dalības TLTRO 2. kārtas pirmajā izsolē, kas notiks 22. jūnijā. Tā kā aicinām arī citas Latvijas kredītiestādes izvērtēt šo iespēju un piedalīties nākamajās TLTRO operācijās, no kurām tuvākā būs septembrī.
2. Tagad – par Latvijas tautsaimniecības attīstību
Pēdējā laika makroekonomiskie dati ir diemžēl bijuši vāji. Pēc IKP sarukuma 2015. gada 4. ceturksnī, arī 2016. gada 1. ceturkšņa dati ir bijuši izteikti vāji – pieaugums vien simbolisks par procenta desmitdaļu (0.1%).
Tas nozīmē to, ka diemžēl piepildās scenārijs, par kuru jau iepriekš brīdināja Latvijas Banka, – 2016. gads iezīmēsies kā lēnākas izaugsmes gads. Izaugsmes tempa kritumu nosaka vairāki apstākļi – gan joprojām sarežģītā situācija ārējos tirgos, eksportā, gan arī pārrāvums investīciju projektu realizācijā, kas saistīti ar Eiropas fondu finansējumu, un no tā attiecīgi izrietošais būvniecības apjomu kritums. Arī aktivitāte mazumtirdzniecībā pēdējā laikā atpaliek no mājsaimniecību atalgojuma kāpuma, kas norāda uz mājsaimniecību tieksmi turēt līdzekļus piesardzības uzkrājumiem vai lielākiem pirkumiem nākotnē.
Vājie makroekonomiskie dati pēdējos ceturkšņos un apstāklis, ka daļa ES fondu projektu uzsākšana kavēsies, liecina, ka šogad ekonomikas izaugsme būs lēnāka nekā iepriekš. Tas pagarina zemas izaugsmes periodu – jau kopš 2014. gada Latvijas IKP izaugsme ir zem 3%.
2016. gada martā Latvijas Banka nāca klajā ar jaunāko vērtējumu, samazinot Latvijas Bankas šā gada IKP prognozi no 2.7% uz 2.3%. Prognozes izmaiņu noteica ģeopolitiskās situācijas saspīlējums, partnervalstu tautsaimniecības izaugsmes prognožu pasliktināšanās un arī vājā investīciju dinamika. Diemžēl jūnijā esam spiesti veikt tālāku izaugsmes prognožu korekciju lejupvērstā virzienā. Pēc mūsu speciālistu vērtējuma, ņemot vērā jaunākos makroekonomikas datus, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps šogad būs ap 2.0%. Savukārt 2017. gadā, ņemot vērā sagaidāmo ārējā pieprasījuma kāpumu un augstāku investīciju aktivitāti iekšzemē saistībā ar Eiropas fondu naudas plūsmas atjaunošanos, mūsu speciālistu IKP prognoze ir 3%.
Tuvojas beigām tas laiks, kad straujāku attīstības tempu ļāva uzturēt darbaspēka izmaksu līmeņa atšķirības starp Latviju un attīstītākām valstīm. Tālākai ekonomikas izaugsmei būs nepieciešami produktivitātes uzlabojumi. Tātad, no vienas puses, - augstākas kvalitātes investīcijas kapitālā (modernākas iekārtas utt.). No otras puses, īpaši ņemot vērā demogrāfisko situāciju, liela nozīme vidējā un ilgtermiņā būs tam, kā Latvija rīkosies ar tās rīcībā esošo vērtīgāko resursu – proti, cilvēkkapitālu. Tieši šī iemesla dēļ Latvijas Banka pēdējā laikā ir aktīvi iesaistījusies diskusijās, kas skar veselības aprūpes un izglītības jomas.
3. Analizējot inflācijas tendences…
Patēriņa cenu vidējais līmenis šā gada pirmajos piecos mēnešos bija zemāks nekā pirms gada, un šādu tendenci noteica pasaules enerģijas cenas, galvenokārt to inerce jeb ietekme ar laika nobīdi. Piemēram, siltumenerģijas cena vēl tagad turpina sarukt, lai gan naftas produktu un dabasgāzes cenas pasaules tirgū sākušas atkopties. Arī lauksaimniecības produktu cenas pasaules tirgū pamazām sāk pieaugt, un tas ar nelielu laika nobīdi atspoguļosies Latvijas cenu līmenī.
Ienākumu pieaugums turpinās, lai gan likumdošanas ietekme uz algu pieaugumu šogad gaidāma mazāka. Tas varētu ietekmēt mazumtirdzniecību, proti, tās pieaugums varētu būt nedaudz lēnāks nekā pērn. Ienākumu ietekme uz cenu līmeni varētu būtiski nemainīties, jo iedzīvotāji veido uzkrājumus un ienākumu kāpums uzreiz neveicina pieprasījuma spiedienu uz cenām. Tādējādi pamatinflācija šā gada otrajā pusgadā pamazām atsāks augt līdz ar resursu cenu ietekmes maiņu, bet ienākumu ietekmi uz cenām daļēji ietekmēs tas, kā attīstīsies kreditēšana. Patlaban no jauna izsniegto kredītu apjoms palielinās, taču, piemēram, mājokļu segmentā tas notiek no ļoti, ļoti zemas bāzes. Tādējādi vēl nav iespējams kredītu pieejamību uztvert kā nozīmīgu inflāciju palielinošu faktoru no pieprasījuma puses.
Ņemot vērā šos faktorus, mūsu šī gada inflācijas prognoze ir mīnus 0.4% (iepriekš prognozēto 0% vietā). 2017. gadā cenu kāpums gaidāms 1.3% līmenī.
Rezumējot Latvijas Bankas vērtējumu par mūsu ekonomikas attīstību, – Latvijas tautsaimniecības izaugsme kļūst lēnāka, un nevar nepamanīt to, ka saskaramies ar strukturāla rakstura problēmām.
Jautājums ir - ko darīt?
4. Mūsu atbilde ir vairākkārt izskanējusi – jāpaaugstina Latvijas ekonomikas konkurētspēja, izaugsmes potenciāls. Un atslēgas vārds šo uzdevumu īstenošanā ir nekas cits kā strukturālās reformas!
Šo attēlu pirmo reizi parādīju 2014. gada 17. oktobrī, kad Rīgā rīkojām konferenci "Vai esam ko mācījušies no krīzes?" ar eiro zonas politikas veidotāju un pasaules līmeņa ekonomistu dalību un diskutējām, ko darīt situācijā, kad valstu parādu līmenis ir augsts, kad naudas drukāšana vien nepalīdz izvest mūs no šīs stagnācijas laukā.Lai arī šodien plānoju mazāk runāt par fiskālajām lietām un vairāk par strukturālajām reformām, nevaru nepateikt dažus vārdus par nulles budžeta veidošanu.
Pirmkārt, par definīcijām. Ir ļoti svarīgi saprast, ka ir divas lietas - ka ir bezdeficīta budžets un ir nulles budžets, un tās ir divas dažādas lietas. Ļoti būtiski ievērot saprātīgu budžeta politiku, kas nozīmē dzīvot ar bezdeficīta budžetu un tautsaimniecības pieauguma laikā veidot, iespējams, arī tajā pārpalikumu. Tā būtu kā tauku slāņa uzkrāšana nebaltai dienai – šo budžeta rezervi varētu tērēt tad, kad tautsaimniecības tempi atrodas negatīvā teritorijā, kad tik tiešām ir ļoti, ļoti nepieciešama papildu nauda, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi.
Pavisam kas cits ir nulles budžeta pieeja, kas nozīmē, ka visa līmeņa un visu ministriju budžeta posteņi tik pārskatīti no A līdz Z; sākot ar vismazāko izdevumu pozīciju – nosakot, teiksim, tūkstots vai divi tūkstoši robežu, tie tiek vēlreiz izcilāti un pārbaudīti. Lai mums visiem ir iespēja pārliecināties, ka nauda, kas tiek tērēta, tiek tērēta maksimāli efektīvi un mēs saņemam pretī gaidīto rezultātu.
Jāsaka tā, ka ir sācies apņēmīgs un mērķtiecīgs darbs pie nulles budžeta principu iedzīvināšanas. Jā, šis ir ļoti grūts process, un varbūt 2017. gada budžetu vēl nevar gluži raksturot kā nulles budžetu jeb kvalitatīvi gtatavotu budžetu, kaut arī darba grupai, kurā piedalījās arī Latvijas Bankas eksperti, pagaidām izdevās konstatēt 64 miljonus eiro, ko varētu tērēt citādi, ko varētu novirzīt varbūt jau rindā stāvošo papildu pieprasījumu finansēšanai.
Pievēršoties pēdējā laikā sabiedrībā daudz apspriestajai tēmai par strukturālajām reformām un ko ar tām saprotam, jāsaka tā, ka par tām runājam jau daudzus gadus. Piemēram, ideju par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu izteicām pirms 15 gadiem. Diemžēl šo gadu laikā mūsu ideja nav guvusi atbalstu Latvijā, tikmēr vairākās citās pasaules valstīs līdzīga sistēma ir ieviesta un sekmīgi funkcionē.
Acīmredzot politiskas gribas trūkuma dēļ Latvijā neesam spējuši paveikt mājas darbu un padarīt veselības aprūpi ikvienam pieejamu, taisnīgu, efektīvu, modernu, konkurētspējīgu. Esam tajā pašā purvā, kur pāris desmitus gadu atpakaļ. Mūsu oponenti runā par maksas medicīnas ieviešanu, taču patiesībā ikviens zina, ka pilnvērtīga veselības aprūpe tieši tagad ir pieejama tikai turīgajiem iedzīvotājiem. Faktiski mums jau ir maksas medicīna – vai nu jāpērk veselības apdrošināšanas polise, vai jāmaksā, lai apietu rindas un tiktu pie vēlamā speciālista.
Mūsu priekšlikumi obligātās veselības aprūpes ieviešanā ļautu nozarei piesaistīt papildu 300 miljonus, bet galvenais – padarītu šo sistēmu taisnīgu un ekonomiski pamatotu. Pašlaik cilvēkiem nav skaidrs, kādus īsti pakalpojumus valsts apmaksā. Vēl vairāk – pat tos pakalpojumus, par kuriem ir skaidrība, ir grūtības saņemt rindu dēļ. Jūs paši ļoti labi zināt, ka, lai tiktu pie speciālista, ir jāgaida un jāgaida ļoti ilgi. Tāpat ir grūti saprotama un diskriminējoša kvotu sistēma, kas medicīnisko pakalpojumu saņemšanu padara līdzīgu loterijai vai telefonkonkursam.
Tāpēc mūsu piedāvātais modelis paredz trīs būtiskus ieguvumus – pirmām kārtām, nodrošinām iztrūkstošo finansējumu nozarei vai iztrūkumu būtiski samazinām; otrām kārtām, palielinām nozares efektivitāti un līdzekļu izmantošanas caurspīdīgumu, papildus valsts apdrošinātājam piesaistot arī privātos apdrošinātājus. Un te nav runa ne par kādu Latvijas veselības aizsardzības privatizāciju! Tas ļautu radīt arī veselīgu konkurenci! Modelis netieši vērsts uz to, lai arī sistēma kopumā būtu sakārtota, tātad ieguvējs būtu pacients, kurš justos drošs par to, ka varēs saņemt pakalpojumu, turklāt īstajā laikā tikai uzrādot polisi un papildus neko nemaksājot .
Te esam uzlikuši galvenos reformas priekšnoteikumus, pirmām kārtām to, ka reiz būtu jāpabeidz t.s. e-veselības ieviešana, kas nodrošinātu to, ka jebkurš cilvēks, dakteris, slimnīcas vadītājs skaidri redz, kādas naudas uz katru klientu ir iztērētas. Valstij tai vietā šobrīd eksistē speciāli noteikumi par veselības aprūpes pakalpojumiem (kuros, ļoti interesanti, bet tā vietā, lai noteiktu, kādi pakalpojumi ir apmaksāti, ir pateikts, kas netiek apmaksāts). Un iedomājieties to situāciju, kad vienā dienā cilvēks, kurš ir biezos noteikumus izlasījis, kaut kur dodas un viņš cer, ka visu pārējo tad nu apmaksā valsts, bet liels ir viņa izbrīns, kad viņš konstatē, ka arī to neapmaksā…
Viena cilvēku grupa mums laiku pa laikam vaicā – kāpēc Jūs, Latvijas Banka, runājat par strukturālajām reformām?
Paskaidrošu – tā vietā, lai efektīvāk izmantotu esošo naudu, ir dzirdama vēlme celt nodokļus un turpināt liet naudu caurā spainī. Tas beigu beigās radītu vēl lielākas budžeta problēmas un makroekonomisku nestabilitāti, kā arī uztur neziņu, kas kavē uzņēmējdarbību, investīcijas un kreditēšanu. Un tāpēc mūsu piedāvājums šobrīd ir efektivizēt esošo naudas tērēšanu, nevis uzlikt tiem cilvēkiem, kas valstī ir spējīgi samaksāt nodokļus, papildu nodokļu maksājumus un sarežģīt viņu dzīvi vēl vairāk, tādējādi draudot ar to, ka nākotnē ekonomiskā izaugsme Latvijā varētu samazināties vēl vairāk.
Mūsu izvēle ir nestāvēt malā, klusu vērojot tās problēmas, ar kurām saskaras Latvijas tautsaimniecība. Makroekonomiskā stabilitāte un tautsaimniecības izaugsme ir sasniedzama, mijiedarbojoties vairākām ekonomikas politikām. Tieši strukturālas problēmas, mūsuprāt, ir iemesls, kāpēc Eirosistēmas monetārā politika nesasniedz tos mērķus, ko esam sev izvirzījuši. Tāpēc komercbanku rīcībā ir 3-3.5 miljardi neizmantotas naudas, kas šobrīd nekādi netiek iepludināta Latvijas tautsaimniecībā, jo pastāv neziņa, kas būs rīt.
Tautsaimniecībā vērojamas problēmas ar darbaspēka pieejamību, arvien lielāka nozīme ir darbaspēka kvalitātei – gan pienācīgai veselības aprūpei, kuras pieejamība pašlaik diemžēl ir ierobežota, gan prasmju un kvalifikācijas celšanai, kam nepieciešama moderna un konkurētspējīga izglītības sistēma.
Mēs esam gatavi ne tikai teorētiski spriedelēt par nepieciešamajām pārmaiņām, bet dot savu ekspertu ieguldījumu konkrētu priekšlikumu izstrādē. Tieši tāpēc ir tapuši Latvijas Bankas priekšlikumi veselības aprūpes reformām, kas izraisījuši tādu rezonansi. To, ka šādi turpināt nevar, ka pārmaiņas ir absolūti nepieciešamas, atzīst nu jau faktiski pilnīgi visi.