Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 75 bāzes punktiem. Veicot trešo būtisko monetārās politikas procentu likmju paaugstināšanu pēc kārtas, esam panākuši ievērojamu progresu attiecībā uz stimulējošo monetārās politikas pasākumu pārtraukšanu. Mēs pieņēmām šīsdienas lēmumu un sagaidām turpmāku procentu likmju kāpumu, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu 2% vidējā termiņa inflācijas mērķa līmenī. Mūsu turpmāko monetārās politikas procentu likmju lēmumu pamatā būs inflācijas un tautsaimniecības perspektīvas attīstība. Lēmumi tiks pieņemti katras sanāksmes ietvaros.
Inflācija joprojām ir pārāk augsta un ilgāku laiku pārsniegs mūsu mērķa līmeni. Septembrī euro zonas inflācija sasniegusi 9.9%. Pēdējos mēnešos straujais enerģijas un pārtikas cenu kāpums, piegādes problēmas un pieprasījuma atveseļošanās pēc pandēmijas noteikusi cenu spiediena paplašināšanos un paaugstinājusi inflāciju. Mūsu monetārās politikas mērķis ir samazināt atbalstu pieprasījumam un nodrošināties pret ilgstošu augšupvērstu inflācijas gaidu pārmaiņu risku.
Padome arī nolēma mainīt trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO III) kopuma noteikumus un nosacījumus. Pandēmijas akūtajā posmā šim instrumentam bijusi būtiska loma lejupvērsto cenu stabilitātes risku mazināšanā. Pašreizējā situācijā, ņemot vērā negaidīto un neparasti lielo inflācijas kāpumu, tas jāpārkalibrē, lai nodrošinātu tā piemērotību plašākam monetārās politikas normalizēšanas procesam un uzlabotu mūsu monetārās politikas procentu likmju kāpuma transmisiju uz banku kreditēšanas nosacījumiem. Tāpēc mēs nolēmām, sākot ar 2022. gada 23. novembri, koriģēt ITRMO III ietvaros piemērojamās procentu likmes un piedāvāt bankām papildu brīvprātīgus pirmstermiņa atmaksas datumus.
Visbeidzot, lai vairāk pietuvinātu atlīdzību par Eurosistēmas kredītiestāžu turējumā esošajām obligātajām rezervēm naudas tirgus apstākļiem, mēs pieņēmām lēmumu noteikt atlīdzību par obligātajām rezervēm atbilstoši ECB noguldījumu iespējas procentu likmei.
Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē. Sīkāka informācija par ITRMO III noteikumu un nosacījumu pārmaiņām sniegta atsevišķā paziņojumā presei, kas tiks publicēts plkst. 15.45 pēc Viduseiropas laika. Vēl viens tehnisks paziņojums presei, kurā sīkāk aprakstītas pārmaiņas attiecībā uz atlīdzību par obligātajām rezervēm, arī tiks publicēts plkst. 15.45 pēc Viduseiropas laika.
Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.
Ekonomiskā aktivitāte
Domājams, ka ekonomiskā aktivitāte euro zonā šā gada 3. ceturksnī būtiski sarukusi. Mēs sagaidām turpmāku aktivitātes pavājināšanos gada atlikušajā daļā un nākamā gada sākumā. Augstā inflācija turpina pavājināt tēriņus un ražošanu, mazinot iedzīvotāju reālos ienākumus un palielinot uzņēmumu izmaksas. Būtiski gāzes piegādes pārrāvumi vēl vairāk pasliktinājuši situāciju, un strauji sarukusi gan patērētāju, gan uzņēmēju konfidence, arī nelabvēlīgi ietekmējot tautsaimniecību. Pēc spēcīgas izaugsmes iepriekšējos ceturkšņos, kad atkalatvērās nozares, ko visvairāk bija ietekmējuši ar pandēmiju saistītie ierobežojumi, sarūk pakalpojumu pieprasījums un mazinās uz apsekojumiem pamatotie jauno pasūtījumu rādītāji apstrādes rūpniecības nozarē. Turklāt pasaules ekonomiskās aktivitātes kāpums temps samazinājies – to ietekmē noturīgā ģeopolitiskā nenoteiktība, īpaši sakarā ar Krievijas nepamatoto karu pret Ukrainu, kā arī stingrāki finansēšanas nosacījumi. Tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās, par importu maksātajām cenām pieaugot straujāk nekā par eksportu saņemtajām cenām, nelabvēlīgi ietekmē euro zonas ienākumus.
Darba tirgus rādītāji trešajā ceturksnī joprojām bijuši labi, un bezdarba līmenis augustā joprojām bijis vēsturiski zemā līmenī (6.6%). Lai gan īstermiņa rādītāji liecina, ka 3. ceturksnī joprojām radītas jaunas darba vietas, tautsaimniecības izaugsmes kritums nākotnē varētu izraisīt nedaudz augstāku bezdarba līmeni.
Lai ierobežotu inflācijas palielināšanās riskus, fiskālā atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir pasargāt tautsaimniecību no augsto enerģijas cenu ietekmes, jābūt īslaicīgiem un vērstiem uz ievainojamākajiem sabiedrības slāņiem. Politikas veidotājiem jānāk klajā ar iniciatīvām, lai samazinātu enerģijas patēriņu un uzlabotu enerģijas piegādes. Vienlaikus valdībām jāīsteno tāda fiskālā politika, kas apliecina apņemšanos pakāpeniski samazināt lielos valsts parāda rādītājus. Strukturālā politika jāveido tā, lai vairotu euro zonas izaugsmes potenciālu un piegādes kapacitāti, kā arī vairotu tās noturību, tādējādi palīdzot mazināt cenu spiedienu vidējā termiņā. Strauja ieguldījumu un strukturālo reformu plānu īstenošana "Nākamās paaudzes ES" programmas ietvaros dos svarīgu ieguldījumu šo mērķu īstenošanā.
Inflācija
Inflācija septembrī palielinājusies līdz 9.9%, atspoguļojot visu komponentu turpmāku kāpumu. Pieaugot gāzes un elektroenerģijas cenu devumam, enerģijas cenu inflācija (40.7%) joprojām bijusi galvenais kopējās inflācijas virzītājspēks. Arī pārtikas cenu inflācija turpinājusi pieaugt, sasniedzot 11.8%, jo augsto ražošanas izmaksu dēļ pārtikas ražošana kļuvusi dārgāka.
Piegādes problēmas pakāpeniski mazinās, taču to novēlotā iedarbība joprojām veicina inflāciju. Lai gan atliktā pieprasījuma ietekme pavājinās, tā joprojām nosaka cenu kāpumu pakalpojumu nozarē. Euro kursa kritums veicinājis lielāka inflācijas spiediena veidošanos.
Cenu spiediens vērojams arvien lielākā skaitā nozaru. To daļēji nosaka augsto enerģijas izmaksu ietekme, kas skar visu tautsaimniecību. Tādējādi pamatinflācijas rādītāji saglabājušies paaugstināti. Runājot par šiem rādītājiem, inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) septembrī turpmāk pieaugusi, sasniedzot 4.8%.
Domājams, ka spēcīgie darba tirgi veicinās darba samaksas kāpumu un zināma darba samaksas izlīdzināšanās kompensēs augsto inflāciju. Saņemtie dati un nesen panāktās vienošanās par algām liecina, ka darba samaksas pieaugums var kļūt straujāks. Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju pašlaik atrodas aptuveni 2% līmenī, lai gan jāturpina uzmanīgi sekot līdzi turpmākai dažu šo rādītāju pārskatīšanai un paaugstināšanai virs mērķa līmeņa.
Risku novērtējums
Saņemtie dati apstiprina, ka tautsaimniecības attīstības perspektīvas riski ir izteikti lejupvērsti, īpaši tuvākajā nākotnē. Būtisks risks joprojām ir ilgstošs karš Ukrainā. Iespējama turpmāka konfidences mazināšanās un jauna piedāvājuma puses ierobežojumu saasināšanās. Arī enerģijas un pārtikas izmaksas varētu ilgstoši saglabāsies augstākas, nekā gaidīts. Pasaules tautsaimniecības pavājināšanās varētu būt vēl viens euro zonas izaugsmi kavējošs faktors.
Inflācijas perspektīvas riski galvenokārt ir augšupvērsti. Īstermiņā lielākais risks ir turpmāks enerģijas mazumtirdzniecības cenu kāpums. Vidējā termiņā inflācija var izrādīties augstāka par gaidīto, ja turpināsies enerģijas un pārtikas izejvielu cenu pieaugums un tas spēcīgāk ietekmēs patēriņa cenas, euro zonas tautsaimniecības ražošanas jauda ilgstoši pasliktināsies, inflācijas gaidas ilgstoši paaugstināsies virs mūsu mērķa līmeņa vai atalgojuma kāpums būs spēcīgāks, nekā gaidīts. Turpretī enerģijas izmaksu sarukums un turpmāka pieprasījuma pavājināšanās mazinātu cenu spiedienu.
Finanšu un monetārie nosacījumi
Banku finansējuma izmaksas pieaug, reaģējot uz tirgus procentu likmju kāpumu. Aizņemšanās kļuvusi dārgāka arī uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoms joprojām ir spēcīgs, jo uzņēmumiem jāfinansē augstās ražošanas izmaksas un jāpalielina krājumu apjoms. Vienlaikus pieprasījums pēc aizdevumiem ieguldījumu finansēšanai turpinājis sarukt. Mājsaimniecību kreditēšanas pieauguma temps palēninājies, kredītu standartiem kļūstot stingrākiem un pieprasījumam pēc kredītiem mazinoties pieaugošu procentu likmju un patērētāju konfidences krituma kontekstā.
Mūsu jaunākais banku veiktās kreditēšanas apsekojums liecina, ka šā gada 3. ceturksnī kredītu standarti visām kredītu kategorijām kļuvuši stingrāki, pieaugot banku bažām par tautsaimniecības perspektīvas pasliktināšanos un riskiem, kas pašreizējos apstākļos apdraud to klientus. Bankas paredz, ka 4. ceturksnī tās turpinās noteikt stingrākus kredītu standartus.
Secinājums
Rezumējot iepriekš sacīto, mēs šodien paaugstinājām trīs galvenās ECB procentu likmes par 75 bāzes punktiem un sagaidām turpmāku procentu likmju kāpumu, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī. Veicot trešo būtisko monetārās politikas procentu likmju paaugstināšanu pēc kārtas, esam panākuši ievērojamu progresu attiecībā uz stimulējošo monetārās politikas pasākumu pārtraukšanu. Arī mūsu ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) noteikumu un nosacījumu pārmaiņas veicinās notiekošo monetārās politikas normalizēšanas procesu.
Mūsu turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros. Esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija atgriežas mūsu vidējā termiņa inflācijas mērķa līmenī.
Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.